Starp mums, meitenēm, runājot...

Spriediet paši: piemēram, darba zaudēšana, kredītsaistību neizmaksa, augošs īres parāds un te vēl nesaskaņas ģimenē! Kurš to var izturēt? Lūk, arī nervu sabrukums, depresijas stāvoklis, neirotiskas izpausmes, paaugstināta nervozitāte, dusmu uzliesmojums. Zinot dažas vīriešu un sieviešu reakcijas īpatnības, no daudziem nepatīkamiem momentiem varētu izvairīties. Pastāv divas metodes, kā pavājināt stresa iedarbību. Tas ir objektīvs viedoklis un subjektīvs viedoklis. Reaģēt objektīvi, respektīvi, prast izcelt posmus notikumu ķēdē, vērot un analizēt, kas tieši noticis un kāpēc. Reaģēt subjektīvi nozīmē — just un noskaidrot savas emociālās reakcijas uz kādu problēmu vai stresu, pētīt, kā un kāpēc notikušais ietekmēja jūs.

Mēģinot mazināt stresu, vīrieši cenšas mainīt vai novērst priekšmetu un situāciju, kas izraisīja šo stresu. Sieviešu metode cīņā ar stresu — pieradināt sevi pie domas, ka šī situācija nav stresa situācija. Sievietes cenšas mainīt savu viedokli par stresa cēloni un attieksmi pret to. Atcerieties, mēs jau runājām par to, ka mums pašām patīk piedomāt un pašām noticēt tam. Bet uzvedības manieres mainīšana ir vīriešu metode, kā mazināt stresu. Tās mērķis ir labot situāciju ar kādām alternatīvām metodēm. Bet sievišķais sākums, kas ir vīriešos, mudina mazināt stresa iedarbību, mainot attieksmi pret to.

Stresa situācijās vīrietim ir vajadzīgs laiks, lai “sagremotu” savas domas un jūtas, kamēr saprot, kā viņš rīkojās un kā varēja rīkoties citādi. Pēc tam vīrietis varēs mierīgi pastāstīt par to, kas notika un kāpēc. Šajā posmā, jau apdomātas situācijas stāvoklī, vīrietim jau ir iespēja labāk apzināties savas kļūdas. Tad viņš varēs mainīt savu rīcību, neapslāpējot vīrišķo sākumu. Atšķirībā no vīrieša sievietei, kura pārdzīvo stresu, jānoskaidro savas jūtas, lai labāk sakoncentrētos. Tad viņa spēs noskaidrot, kas notika, kāpēc un kas viņai tagad ir jādara. Ja sieviete izjūt un saprot savas emocijas, viņas domāšana kļūst atklāta, elastīga un skaidra (kaut kas līdzīgs bieži atgadās psihologa konsultāciju laikā).

Vīrietis nevar piekrist tam, ka ir maldījies, kamēr nav noskaidrojis, kā viņš būtu varējis rīkoties. Viņš var atzīt, ka pieļāvis kļūdu tikai tad, kad sapratīs: “Ja tobrīd es būtu zinājis to, ko zinu tagad, es varētu un būtu izdarījis daudz ko citādi.”

Kas sakāms par savstarpējām attiecībām ar sievieti, tad vīrieši no paša sākuma ir objektīvi. Paejot zināmam laikam, viņi kļūst subjektīvi. Šīs īpašības viņiem savstarpēji papildina viena otru. Tas ir, savstarpējo attiecību sākumā vīrietis cenšas uzlabot attiecību kvalitāti, mēģina padarīt sievieti laimīgu. Vīrieša uzvedības instinktīva stratēģija ir izmainīt objektu: ja sieviete nelaimīga, viņš mēģina padarīt viņu laimīgu, apmierinot viņas vajadzības. Bet, ja viņš redz, ka visi mēģinājumi nespēj izmainīt situāciju, viņš zaudē līdzsvaru, kļūstot aizvien subjektīvāks, turklāt jūtami mainās viņa uzvedība. (Sakiet, vai jums vēl ir jautājumi, kāpēc, raucot degunu un uzmetot lūpu, jūs panākat nevis lielāku vīrieša uzmanību, bet gan gluži pretēji?). Šajā posmā vīrietis kļūst izaicinošāks, viegli aizvainojams, nikns, aizdomīgs, ļaunatminīgs, ar noslieci uz neobjektīviem spriedumiem. Tas var beigties ar to, ka jūsu vīrietis kļūs vājš, kaprīzs, nepārliecināts un pasīvs. (Bet vajadzēja tikai laikā pateikties un paslavēt, atbalstīt un pajūsmot). Vīrietis zaudē pārliecību par sevi un nemēģina riskēt. Iespējams, viņš pat izgudro savas “firmas metodes”, kā cīnīties ar emociju izvirdumiem un neirotiskiem uzliesmojumiem. Sakarā ar to vīrietim ir ļoti grūti atbrīvoties no negatīvā noskaņojuma. (Sakiet, vai vajadzēja līdz tam novest?). Sieviete biežāk iet uz kompromisu un pielāgojas tādā veidā, lai saglabātu harmoniju un izvairītos no konfrontācijas. Savas apziņas līmenī kritiskās situācijās sieviete sāks mainīt sevi, kas apstiprina to, ka sievietes biežāk meklē psihologa palīdzību. Taču! Vairākkārt upurējot savu viedokli, sieviete sāk skaisties par to, ka vīrietis nesteidzas uzvesties tāpat, un drīz vien zemapziņā sieviete mēģina mainīt savu partneri. Kas no tā gaidāms, ir zināms, taču visas sievietes pastāvīgi aizmirst to. Tādas savstarpējās attiecības ar viņu vīrietis sāks uztvert kā piespiedu un nepatīkamas, un tas neizbēgami beigsies ar to, ka viņš noraidīs šīs attiecības un sāks dumpoties. Pēc amerikāņu profesora Džona Greja viedokļa piespiedu līdzekļus sieviete sāk izmantot tikai tad, kad visi citi līdzekļi nedod vēlamo rezultātu. Džons Grejs uzskata, ka viņas nelaime ir tā, ka neviens nekad nav paskaidrojis viņai, kas tieši viņai jāmaina sevī, lai panāktu vēlamo. Mainīt sevi — tas nemaz nenozīmē nodot sevi!

Sievietes galvenais uzdevums, savos psiholoģiskajos izdevumos raksta Džons Grejs, nav mainīt savu uzvedību un valodu, bet mainīt savu negatīvo attieksmi, kas var izpausties aizvainojumā vai neuzticībā. Tas nozīmē, ka sievietei jāattīra savas negatīvās jūtas vai jāatbrīvojas no tām, lai viņa varētu tuvināties savai patiesajai būtībai. Tas var izrādīties grūts darbs, ja sieviete nav iemācījusies transformēt savas negatīvās jūtas.

Bērnībā vairākums meiteņu mācās tikai apspiest, noliegt un apvaldīt savas jūtas. Viņas mācās būt labas, patīkamas, absolūti apmierinātas, pat ja tas ir pretrunā ar viņu patiesajām jūtām.

Apspiežot savas jūtas, sieviete var izlikties vēl maigāka un pozitīvi noskaņota, taču patiesībā šāda piespiešana attālina viņu no savas patiesās būtības — no viņas “centra”. Lai sekmīgi atbrīvotos no stresa, sievietei jāsakoncentrējas savā centrā. Glabājot ilgi pāridarījumu un atrazdamās ārpus sava centra, sieviete neizbēgami tiecas pēc tā, lai piespiestu vai kontrolētu citu, tas ir, savu vīrieti.
Starp mums, meitenēm, runājot, padomājiet vēlreiz, lūk, par ko: vīriešiem raksturīgi trīs galvenie stresa simptomi: no-slēgšanās sevī, rūkšana un “atslēgšanās”. Kad tas notiek ar vīrieti, sievietei parasti šķiet, ka viņš viņu nemīl, un viņa domā, ka viņu savstarpējās attiecībās kaut kas nav tā, kā vajag. Šo simptomu pareiza sapratne ļaus sievietei nomierināties un sniegt savam partnerim drošāku atbalstu, lai palīdzētu viņam atbrīvoties no stresa un atgriezties līdzsvara stāvoklī.

Ja jums ir ierosinājumi apspriest kādu konkrētu jautājumu par šo tēmu, rakstiet uz laikraksta “Ezerzeme e-mail: ezerzeme @ezerzeme.lv Bet, lai saņemtu bezmaksas interaktīvu psihologa konsultāciju, nepieciešamības gadījumā izmantojiet mājaslapas www.planeta-i.lv pakalpojumus.

Vēlu jums jauku pavasari!

Irina JAPIŅA, praktizējoša, sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle