Esiet uzmanīgi!

2009. gadā pēc LR IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem Latvijā reģistrēti 8997 ugunsgrēki. Pēc VUGD Latgales reģiona brigādes Krāslavas nodaļas informācijas bijušajā Krāslavas rajonā aizvadītājā gadā reģistrēti 106 ugunsgrēki.No tiem 9 ugunsgrēki izcēlušies no elektroinstalācijas un elektroiekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem un elektroīssavienojumiem.

Elektrosaimniecību ekspluatācijas rezultātā pastāvīgi rodas elektroiekārtu un elektroierīču bojājumi, kuri periodisko pārbaužu rezultātā tiek konstatēti un tos nekavējoši jālikvidē. Pretējā gadījumā rodas elektrobīstamība cilvēkiem, saistītiem ar dotajām elektroiekārtām, un iespēja izcelties ugunsgrēkiem no vadu, kabeļu bojājumiem, elektroīssavienojumiem un citiem iemesliem. Elektroiekārtu apsekošana un tehniskā mērīšana obligāti tiek veikta pēc jau-nu elektroiekārtu izbūves (nododot tās ekspluatācijā), pēc jebkura elektroiekārtu remonta, kapitālā remonta, pievienošanas, pārvienošanas vai pārvietošanas.

Latvijas Republikā normatīvie akti par elektrotehnisko pārbaužu normām un to periodiskumu nav nemainīgi. Jāievēro, ka ekspluatācijā ir gan bijušās PSRS elektroietaises un elektroiekārtas, kuru lielākā daļa ir novecojusi, nolietojusies, atrodas ekspluatācijā 20 un vairāk gadu, gan modernas, Eiropā vispārpieņemtām prasībām atbilstošas elektroietaises ar atbilstošām iekārtām un tehnoloģijām. Pēc starptautiskiem standartiem ražoto elektroietaišu pārbaužu apjomu un periodiskumu pamatā nosaka rūpnīcas — izgatavotājas dokumentācija un starptautiskie standarti.
PSRS ražotāji balstījās uz valstī izdoto tehniski normatīvo dokumentāciju, tas ir, “Elektroiekārtu uzstādīšanās noteikumiem” (krievu val. PUE), “Patērētāju elektroiekārtu tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un patērētāju elektroiekārtu ekspluatācijas drošības tehnikas noteikumiem” un virkni citu dokumentu — normatīvu.
Tāpat Latvijas Republikā ir spēkā “Ugunsdrošības noteikumi” (MK 2004. gada 12. februāra noteikumi Nr. 82.).

Šobrīd Latvijā tiek piemēroti normatīvie dokumenti no visām augstāk minētajām grupām un konkrētu normatīvo aktu pielietošana jāizvēlas, vadoties no konkrētās iekārtas un tās izgatavotāja prasībām, no ekspluatācijas apstākļiem (telpu klasifikācija pēc elektrobīstamības viedokļa), darbības jomas un specifiskajām normatīvajām prasībām šajā jomā un citiem faktoriem.

Ņemot vērā mūsu 28 gadu darba pieredzi, varam teikt, ka objektos un telpās ar paaugstinātu elektrobīstamību, sevišķu elek-trobīstamību, ķīmiski aktīvu vidi parasti elektroiekārtas ir sliktā stāvoklī jau pēc dažu gadu ekspluatācijas, radot elektrobīstamību cilvēkiem un iespēju izcelties ugunsgrēkiem.

Veicot vannas istabu izbūvi vai remon-tu, nedrīkst aizmirst par drošu elektroinstalāciju un elektroiekārtu zemēšanu. Uzturēšanās mitrā telpā, kas nav izbūvēta pēc noteikumiem, var beigties ar dzīvībai bīstamām elektrotraumām.

2009.gadā Latvijā ir reģistrēti vairāki šādi gadījumi ar letālām sekām.
Projektētāji un elektriķi pārsvarā vadās pēc Vācijas DIN normām , dalot telpu 4 drošības zonās ( 0,1,2,3)vai Latvijas Standartiem LVS HD 60369-7-701, LEK048. Tāpat tiek ņemta vērā elektroierīču aizsardzības pakāpe, vadu un kabeļu tipi. Vannas istabu grīdā (arī tad, ja telpā nav elektroierīču) jāiebetonē elektropotenciālu izlīdzināšanas siets. Obligāti jāzemē metāla un čuguna vannu korpusus, elek-trosildītājus, veļas mazgājamās mašīnas un citas elektroierīces.

Pamatojoties uz “Datorsistēmu tehniskās ekspluatācijās prasībām” un ņemot vērā datu bāžu nozīmīgumu, datorsistēmām nepieciešams izbūvēt mākslīgos zemējuma kontūrus (datorsistēmu elektroaizsardzības nolūkos). Pretējā gadījumā rodas elektrobīstamība cilvēkiem, kuri lieto datorus, tiek traucēta un bojāta datorsistēmu darbība (sevišķi pērkona laikā).

Pamatojoties uz “Darba aizsardzības likumu”, elektrosaimniecības ekspluatētējiem ir jānovērtē darba riska faktors. Atgādinām, ka par jebkuru objektu un telpu elektrobīstamību un ugunsdrošību pilnīgi atbild tās ekspluatētājs. Turklāt sertificēta elektroiekārtu apsekošana un tehniskā mērīšana, izsniedzot attiecīgu dokumentāciju (”Tehnisko atskaiti”), ir liels pluss, ko ņem vērā īpašuma apdrošinātāji, pielietojot apdrošināšanās izcenojumu atlaides 15 % — 25 % apmērā.

Tomēr, vērojot stāvokli bijušajā Krāslavas rajonā, var teikt, ka krīzes apstākļos reti kādu interesē elektrosaimniecību elektrodrošība. Gandrīz jebkur dzirdama atbilde: “Mēs paši neesam saņēmuši algas, mums elektrosaimniecībai naudas nav”. Un dažreiz liekas, ka mūsu izlaupītajā valstī mēs jūtamies kā Buratīno muļķu zemē, kur neviens ne par ko neatbild, neviens neko nezina, kur likumus var pielietot un apiet, kā katram ir izdevīgi, bet tas ir tikai līdz brīdim, kamēr nav notikusi kāda liela nelaime.

Pateicamies LR VUGD priekšniekam A. Penča kungam, VUGD Latgales reģiona brigādes Krāslavas nodaļās komandierim M.Kalniņa kungam par nepieciešamās informācijas sniegšanu šī raksta sagatavošanai.

Sertificētas elektrotehnisko grupas “Volts” elektrospeciālists I. BRONKO.
Tālr. 65625103, 29275604, e- pasts: volts_merijumi@inbox.lv