Ar ko nodarbojas mūsu bērni?

Bērni izpildīja tā saucamo šaflē (angliski “shuffle”) — sākotnēji austrāliešu deju, kuru Latvijas jaunatne atrada Internetā. Tā sastāv no pieciem elementiem, no kuriem galvenais ir “mēnesnīcas gaita”. Savulaik tā kļuva par Maikla Džeksona vizītkarti. Dejā tradicionāli tiek izmantota smagā elektronmūzika ar precīzu ritmu. Krāslavā šī kustība parādījās aptuveni pirms diviem gadiem, kad jaunie dejotāji pirmo reizi sāka pulcēties kopā, lai mēģinātu atkārtot videoierakstos redzēto. Izdevās. Savus mēģinājumus viņi uzņēma videolentē, Interneta portālos ar šiem ierakstiem iepazīstināja dejotājus no citām Latvijas pilsētām, turpat komentēja cits cita rezultātus: pēla, slavēja, kritizēja, izsmēja un lūdza padomu. Tas ir, Internets šajā gadījumā stipri ietekmēja jauniešu kultūru. Pēc kāda laika jauniešus pamanīja Aleksandrs Lukša, kurš atļāva viņiem trenēties kultūras namā, bet kopš šī mācību gada sākuma dejotāji apmeklē nodarbības “Varavīksnes” skolas sporta zālē. Pašlaik šafleru grupa, kuriem piebiedrojās arī citu stilu sekotāji, apvieno gandrīz 30 cilvēkus vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Viņi pulcējas kopā divas reizes nedēļā, bet, ja ir iespēja, trenējas arī individuāli.

Tas ir uzslavas cienīgi. Man ļoti patīk tas fakts, ka jaunieši paši sameklēja informāciju par deju, trenējās pēc pašu iniciatīvas un viņiem līdz šim laikam nav pieauguša vadītāja. Viens no dalībniekiem teica, ka šajā dejā viņu saista skati. Pilnīgi ticams. Taču man šķiet, ka deja guvusi izplatību ar savu vienkāršību: tā neprasa īpašu plastiku vai ritma izjūtu un arī saistīt piecus vienkāršus elementus, atvainojiet par kalambūru, nav grūti. Deja — tā vispirms ir savu jūtu izpausme un uzmanības piesaistīšana sev. Lūk, šis vieglums jūtu izpausmē tieši arī iepatikās jauniešiem. Pēc piemēra nebija tālu jāstaigā, pietiekami atcerēties līdz šim populāro repa stilu. Daudzi sāka nodarboties tāpēc, ka tas ir viegli pieejams. Muzikālā dzirde te nav vajadzīga, galvenais ir iekļauties ritmā, viss taču top uz rečitatīva pamata. Iznākumā ikviens tīnis var izteikt savu viedokli, piemēram, par klasesbiedru, veidojot atskaņas “Antons” un... “badmintons”. Taču atstāsim visus šos prā-tojumus par dejas būtību. Pavisam nesen “Varavīksnes” skolā notika ikgadējā Aerobikas diena. Es arī tur biju klāt. Konkursu starplaikā bija arī paraugdemonstrējumi. Šafleri izmantoja iespēju lieku reizi “parādīties gaismā”. Un, vai zināt, skatītāji viņus uzņēma ar ovācijām, viņiem patiešām bija prieks redzēt šos dejotājus. Tie noteikti ir panākumi. Bet viņi, kā zināms, nedrīkst samierināties un sēdēt, rokas klēpī salikuši. Panākumi liek turpināt iesākto.

Elvis ŠIBALLO