Kad darbs rada gandarījumu...

img

Realizējot projektu “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”, Aglonas novada Šķeltovas pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina ir spējusi atrast variantus, kā maksimāli efektīvi nodarbināt tā saucamos “simtlatniekus”, lai bezdarbnieku devums būtu noderīgs visai sabiedrībai un paši darba veicēji justu, ka viņu darbs nav tikai ķeksītim atskaitē.

Visvairāk cilvēku Šķeltovas pagasta pārvalde nodarbināja ziemā — vienubrīd tie bija 28 bezdarbnieki, šobrīd viņu skaits samazinājies līdz 20 un turpinās sarukt: no 1. maija izbeigsies līgumi ar astoņiem simtlatniekiem, bet diez vai Aglonas novads Šķeltovas pagasta pārvaldei varēs piešķirt tikpat lielu vietu skaitu.

I. Maļuhina pastāstīja, ka pārvaldē daudz domājuši par to, kā lietderīgāk izmantot bezdarbniekus-stipendiātus, lai sabiedrībai būtu reāls labums un paši darba darītāji justos gandarīti. Nebija vienkārši, tomēr risinājumi tika rasti un cilvēki nodarbināti dažādos darbos — telpu uzkopšanā, remontā, ceļmalu attīrīšanā no krūmiem un kokiem, malkas sagatavošanā un citos. Viņiem maksā stipendijas simt latu mēnesī, kā arī nodrošina darbam nepieciešamos piederumus, piemēram, cimdus, birstes, slotas un citus.

Arī paši cilvēki visbiežāk vēlas normālu darbu ar paliekošu vērtību, nevis iet lielā barā vienkārši stumdīt sniegu vai slaucīt koku lapas. Protams, arī šis darbiņš kādam ir jāpadara, bet pilnībā pietiek ar pāris cilvēkiem. Kā apgalvo pagasta pārvaldes vadītāja, lielākoties visi bezdarbnieki ir strādājuši apzinīgi.

I. Maļuhina: “Ziemā bezdarbnieki izcirta ceļmalas pagastā, strādāja malkas sagatavošanas darbos. Pašā darbu sākumā izcirsto vienkārši sadedzināja, vēlāk dzima doma, ka ceļmalā piecirstās klūgas dedzināt tomēr nevajadzētu un varētu tās izmantot lietderīgāk. Viens no mūsu simtlatniekiem — Sergejs Savickis — ir ar māksliniecisku noslieci, viņam izteicu ideju, ka vasarā vajadzētu kaut kā īpaši izdaiļot ciemata centru, ar ko Šķeltova varētu patīkami izcelties starp citiem. Sergejs atnāca ar priekšlikumu izgatavot un uzstādīt ciemata centrā lielus grozus, kas pīti no klūgām. Viena brigāde mums cirta ceļmalas, paralēli sagatavoja klūgas un veda uz šķūni. Šī ziema izrādījās barga un sniegaina, līdz ar to mums bija problemātiski piedāvāt darbu sievietēm. Ideja par klūgu groziem deva iespēju piedāvāt sie-vietēm darbu telpās — viņas mizoja kārklu zarus.

Nopirkām puķu sēklas un paralēli šiem darbiem pāris simtlatnieces tika nodarbinātas puķu stādu audzēšanā, kas tiks izmantoti groziem un puķu dobju apstādīšanai. Stādus audzē Tatjana Teļaka un Antoņina Niķiforova, kuras gan nav profesionālas dārznieces, bet viņām tā ir sirdslieta — pašu mājas vasarā burtiski slīkst ziedos. Ceru, ka līgumus varēs pagarināt un sievietes pēc tam kops puķu dobes visu vasaru. Agrāk stādus pirkām tirgū — sanāca dārgi. Tagad mums pašiem būs kāds tūkstotis puķu stādu, varbūt pat vairāk. Tatjana mums arī uztur tīrību pagasta teritorijā — jau no agra rīta salasa centrā papīrus un citu sīku drazu.

Pagasta tautas namā bezdarbnieki veica nelielu kosmētisko remontu: nokrāsoja skatuves arkas un labierīcību telpu. Kopš janvāra uz ceļa Prusaki-Karaseva labi strādā četru cilvēku brigāde, kuru vada Raimonds Šaiters. Viņi arī attīrīja no krūmiem un citiem atkritumiem Prusaku centru.

Ziemā bezdarbnieki tika nodarbināti pie malkas sagatavošanas, atbrīvojot aizaugušās ceļmalas un grāvmalas. Kokmateriāli nebija diez cik labi, pamatā tie bija sausi, līki, izgāzušies koki. Tomēr nedaudz malkas sanāca, visu aizvedām skolai ēkas apkures vajadzībām.

Ziema bija sniegiem bagāta, tāpēc divi simtlatnieki strādāja ciematā ar lāpstām: atbrīvoja no sniega pieeju pie veikaliem, bērnudārza, pagasta ēkas, visur tur, kur ir lielāka ļaužu plūsma. Šobrīd intensīvi rit ciemata teritorijas uzkopšanas darbi — divas sievietes grābj lapas, pārveidos puķu dobes, sagatavos zemi puķu stādīšanai.

Bijušais celtnieks, bezdarbnieks Juris Larionovs sagatavoja slotas, kātus cirvjiem, grābekļiem, citas vajadzīgas lietas teritorijas uzkopšanas darbu veicējiem. To visu tagad mums vairs nevajag pirkt.

Kad arī klūgu grozi būs uzstādīti savā vietā, puķes iestādītas, ķersimies klāt kapu sakopšanai, uzkopsim teritoriju pie baznīcām. Mūsu pagasta teritorijā tādas ir trīs, katru gadu konfesijām sniedzam palīdzību.

Trīs bezdarbnieces aprūpē mājās trīs vientuļus cilvēkus. Visi trīs vientuļie dzīvo nomalēs, piebraukt ziemā nav iespējams, aprūpētājas vairākas reizes nedēļā uz turieni gāja kājām. Palīdzēja uzkopt māju, sanesa malku, ūdeni, atgādāja pārtiku un citas preces no veikala, sniedza citu palīdzību vientuļajiem. Visi bija apmierināti.

Ziemā iesākām, tagad turpinām uzkopt lielo krastu no skolas līdz ezeram, iztīrot no vecajiem kokiem, krūmiem, atkritumiem. Tur būs tāds kā parks. Šie darbi tika plānoti arī no drošības viedokļa: attīrītā teritorija būs labāk pārskatāma no skolas.”

Juris ROGA