Savai zemei, savām mājām

Sergejs stāsta, ka tādā lielā grozā iepildīs pusotru kubikmetru zemes, kas atbilst aptuveni 2-3 tonnām. Tas ir milzīgs spiediens uz sienām, būtiski nodrošināties, lai tas konstrukciju nesaplēš gabalos. Kopumā pagasta vajadzībām tiks izgatavoti 15 grozi. Vienīgie izdevumi bijuši naglu un skrūvju iegādei, viss pārējais ir nevienam nevajadzīgs materiāls.

“Ceļmalās klūgas nevienam nepatīk, tās izcērt un sadedzina, bet pie mums no klūgām top šitādi skaisti grozi,” stāsta Sergejs. “Pie mums nekas neiet zudumā, ja kāda klūga salūst, tā nonāk malkā. Klūgas nemitrinām, sievietes nomizo, mēs liekam karkasā un liecam. Visi izdevumi — naglas un skrūves, pārējais materiāls atrodams vai katrā pagastā. Kad būsim pabeiguši, ievietosim fotogrāfijas internetā pagasta mājas lapā, lai citi paskatās. Vismaz tuvākajā apkārtnē nekas tamlīdzīgs nav redzēts, zinu droši. Esmu gandarīts, ka būs mums ciematā savs stils, nevienam tāda nav. Kaut kādi līdzīgi grozi ir, bet mūsē-jie atšķiras. Brauciet vasarā, redzēsiet, cik skaisti šeit būs!”

Sergejam ir celtnieka profesija, savulaik viņš ir īsu laiku pastrādājis ārzemēs un būvobjektos Rīgā. Viņam ir savs redzējums par krīzi, mājām un laimes meklētājiem.

Sergejs: “Esmu lasījis Marksa darbus, tālab jau 2007. gadā sapratu — valstī būs krīze, jo jau tad sāka slēgt pirmos objektus. Paskaidrošu īsi — krīzes gadījumā būvniecība cieš pirmā. Es strādāju celtniecībā Rīgā, nācās atgriezties mājās. Atšķirībā no citiem es nebraucu uz ārzemēm meklēt laimi, jo man ir ļoti grūti bez dzimtenes un mājām. Reiz jau pamēģināju pastrādāt svešā zemē, bet ātri sapratu, ka nevaru tur dzīvot, un pateicu sev, ka man to vairs nevajag.”

Juris ROGA