Šodien — tā, rīt — paskatīsimies!

Jebkura pagasta iedzīvotājs, kurš sevi uzskata par sabiedriski aktīvu, noteikti sev ir pajautājis, vai bija vērts ieguldīt tieši viņa pagasta vadītāju izvēlētajos objektos? Viennozīmīga atbilde šodien diez vai ir rodama, laiks rādīs. Bet mēs iepazīsimies, kā šodien ir noslogotas Šķeltovā izremontētās ēkas?

Pagasta pārvaldes vadītāja I. Maļuhina apgalvo, ka ar skolas darbu viss kārtībā. Pagasta pārvalde, kas no tās atkarīgs, visu ir sagādājusi. Ēka bija apkurināta, apkopējas strādā, mācības notiek, skolotāju pietiek un bērni arī vēl ir: 56 skolēni plus 14 bērni, kuri apmeklē pirmsskolas grupu. Skaitļi nav lieli, bet pietiekami optimistiski, lai sacītu, ka Šķeltovā skolai jāpastāv arī turpmāk. Prieks esot par Aglonas novada vadītāja Igora Reščenko nostāju, kurš gribot saglabāt skolas uz vietām pagastos, jo pats audzina vairākus bērnus un ļoti labi saprot, ko tas nozīmē bērnam un vecākiem, ja pakalpojumu attālina no dzīvesvietas.
I. Maļuhina: “Viņš mums sacīja, ka turēsies līdz pēdējam, lai skolas varētu saglabāt uz vietām pagastos. Šie vārdi dod mums dzīvības elpu. Skolotāja Vera Ignatjevna atceras, ka 1951. gadā mūsu skolā mācījās 170 bērnu un strādāja kādi 12 skolotāji, bija divas piektās paralēlklases. Līdz pat 1992. gadam tā bija krievu plūsmas skola. Salīdzinājumam: šodien ir 56 skolēni, 12 skolotāji.”

Skaidrs, ka jebkuras apdzīvotas vietas nākotne ir tieši atkarīga no bērniem, kuru skaits laukos sarūk arvien vairāk. Kas šodien var glābt lauku ciematus, laukus? Ko īsti tam vajag? Pārvaldniece uzskata, tikai ļoti nopietns valdības atbalsts spētu izmainīt situāciju. Pirmām kārtām vajag lielu atbalstu zemniekiem, ir maksimāli jāatvieglo nodokļu slogs zemniekiem un jārada darba vietas. Tas bija jādara sen, ja atjaunotās Latvijas brīvvalsts pirmsākumos Šķeltovas pagastā bija kādas 20 zemnieku saimniecības, tad tagad ražojošas ir 5-6.

”Varbūt tas skan naivi, tomēr — būtu laukos kur strādāt, būtu darba alga ap 300 latu, ļoti daudzi mūsējie šodien atgrieztos savās mājās,” saka pārvaldniece. “Kuri vēl nav iesakņojušies ne ārzemēs, ne Rīgā. Ja dotu nopelnīt uz vietas, atgrieztos jaunatne — tātad būtu šeit arī bērni, būtu kam iet skolā un viss notiktu. Pamatu pamats ir bērni un jaunatne. Šodien pagasta pārvalde var tikai uzturēt dzīvību un kārtību pagastā, ne vairāk. Pārvalde nevar uzcelt jaunu ražotni, nevar noregulēt iepirkuma cenas, nevar samazināt nodokļus. Tas jādara valstij.”

Pagasta bērnudārza ēku izdevies noslogot, izmitinot tur ne tikai pirmsskolnieku grupu, bet ierādot telpas arī feldšeru un vecmāšu punktam, ģimenes ārstu praksei, veikalam, skolas ēdnīcai un skolas sporta zālei, bet vienā spārnā, kur kādreiz bijis bārs, pagasts izveidojis puķu stādu audzētavu un izvietojis grāmatu plauktus ar bibliotēkā norakstīto literatūru. Kurtuvē norakstītās grāmatas var samest ātri, bet kuram gan saprātīgam cilvēkam pacelsies roka to darīt? Nākotnē šeit plānota muzeja istaba.

Pagastmājā atrodas ne tikai pārvaldes administratīvais aparāts, bet arī pasts un divi kultūras objekti: Šķeltovas tautas nams un bibliotēka. Abās struktūrvienībās ir viena vadītāja — Ļena Afanasjeva. Šķeltovas tautas bibliotēka ir kultūras un zinību avots, kur vienmēr var saņemt interesējošu grāmatu vai periodisko izdevumu, informāciju par aktīvo atpūtu Latvijā un ārzemēs, citu informāciju. Bibliotēkā ir interneta pieslēgums — viens no galvenajiem avotiem, kur skolēni un studenti var smelties informāciju. Tautas namā tiek svinēti lielāki svētki, bet sestdienās norit diskotēkas. Uz nesenajām Lieldienu vakara svinībām sapulcējās kādi astoņdesmit cilvēki, kas šādiem lauku tautas namiem ir liels skaits. Koncertēja vietējie pašdarbnieki un ciemiņi no Grāveru pagasta. Pirms koncerta pagasta pārvaldes vadītāja un tautas nama vadītāja apstaigāja zāli ar grozu rokās un katram dalībniekam uzdāvināja pa Lieldienu olai. Tās nākušas no personīgās kūts, jo naudas kultūras pasākumiem budžetā tikpat kā nav — pietiek vien izdzīvošanai.

Juris ROGA