Stāt! Kas nāk?
Es gribu pastāstīt par incidentu, kas notika 9. martā bijušās “Agroķīmijas” vasarnīcu ciemata “Saules ieleja” apkaimē, 5 ki-lometrus no Krāslavas. Mūsu vasarnīcas uzbūvētas 1982. gadā. Visā šajā laikā mēs brīvi braucām vai gājām no turienes uz pilsētu un atpakaļ. Todien, 9. martā, mēs ar kaimiņieni pastaigājamies pa apkārtni. Aptuveni 500 metru no ciemata mūs apturēja cilvēks robežsarga formā. Viņš izkāpa no mašīnas, kurā sēdēja sieviete civilapģērbā. Mašīna bija tumšā krāsā. Marku mēs nezinām, taču numuru iegaumējām labi — GN-5486. Cilvēks, kurš apturēja mūs, bija bez cepures, plikpaurains. Pat nestādījies priekšā, viņš pieprasīja mums uzrādīt dokumentus. Mēs, protams, bijām pilnīgā neizpratnē: tik daudz gadu staigājām, un te pēkšņi viņš saka, ka tā esot pierobežas zona. Manuprāt, viņš arī pats īsti nezina, kāda tieši — ar Krieviju vai Baltkrieviju. Starp citu, teica, ka jāuzrāda pase. Bet, ja gadījumā kaut kas, paņemšot un aizvedīšot mūs uz iecirkni. Tad, lūk, mēs ar laikraksta starpniecību gribētu uzzināt no kompetentiem orgāniem paskaidrojumu. Tāda dienesta Krāslavā vairs nav, tāpēc mēs nezinām, kurp vērsties. Kur sākas un kur beidzas šī izdaudzinātā zona? Un ko darīt mums: vai staigāt visur ar pasi līdzi?
Ņina SIVICKA
Lai sabiedrībai būtu skaidrs, Valsts robežsardze sniedz paskaidrojumus:
Krāslavas pilsēta ietilpst pierobežā.
Pierobeža — Latvijas Republikas teritorijas daļa gar valsts sauszemes robežu — ne šaurāka par 30 kilometriem no Latvijas Republikas valsts robežas līnijas, bet gar iekšējo sauszemes robežu — pierobežu, ne šaurāku par 15 kilometriem, sākot no valsts robežas.
1. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu pierobežā valsts robežsardzes amatpersonām ir tiesības veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas ievērojumu pārbaudi un pieprasīt personu apliecinošu dokumentu — pasi. Ārzemnieku pārbaude ir jāsaprot, ka robežsargs tīri loģiski vizuāli nevar noteikt, vai tas ir vietējais iedzīvotājs, vai arī ārzemnieks, tāpēc, veicot dienesta pienākumus, ja rodas pamatotas aizdomas, viņš var, un tas būs likumīgi, pieprasīt uzrādīt dokumentus. Vietējiem iedzīvotājiem pierobežā pase līdzi nav jānēsā. Ja kādreiz robežsargs arī lūgs uzrādīt dokumentu un tā nebūs līdzi, robežsargi dažu minūšu laikā (izmantojot pieejamos tehniskos līdzekļus) noskaidros personību pēc personas nosauktajiem datiem.
2. Attiecībā uz konkrēto 9. marta notikumu: vēstulē minētā automašīna nepieder Valsts robežsardzei. Konkrētā automašīna pieder fiziskas personai.
9. martā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde nav norīkojusi robežsargus veikt dienesta pienākumus konkrētajā iecirknī, tātad tas ir bijis nelikumīgi. To, ka, iespējams, robežsargs (var būt pārbaudītājs ir bijis kādā citā formas tērpā, jo daži iedzīvotāji jauc formas) ir pieprasījis dokumentus — viņš ir rīkojies pretlikumīgi. Gribu atzīmēt, ka Krāslavas pilsētā ir ļoti daudz atvaļinātu un arī pensionējušos robežsargu, kuri, iespējams, ļaunprātīgi izmanto robežsarga formu.
Par konkrētiem gadījumiem personām ir jāvēršas vai nu robežsardzes Daugavpils pārvaldē vai arī policijā un jāraksta iesniegums par notikušo, vai arī jāzvana pa Valsts robežsardzes bezmaksas uzticības tālruni 80001060.
Savukārt iedzīvotājiem, kam ir radusies analoģiska vai līdzīga situācija, der atcerēties, ka amatpersona, veicot dienesta pienākumus, vienmēr stādās priekšā, nosaucot amatu, pakāpi un uzvārdu. Ja rodas šaubas, arī tad jums ir tiesības pieprasīt, lai amatpersona uzrāda dienesta apliecību.
Sagatavoja: Inga STRODE, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka palīdze
.jpg)
.jpg)
