Savus lasītājus jau informējām, ka ir veiksmīgi beidzies Andrupenes pagasta padomes savulaik uzsāktais projekts “And- rupenes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, atjaunojot, uzlabojot un labiekārtojot pašvaldības muzeju “Andrupenes lauku sēta” un tā teritoriju”, ar kuru pašvaldība startēja Eiropas Savienības pasākuma “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” projektu konkursā ar kopējām izmaksām Ls 145917, kas vēlāk iepirkumu procedūras rezultātā nedaudz tika samazinātas. Projekta rezultāts dažiem cilvēkiem izraisīja divējādas sajūtas, jo, viņuprāt, rekonstrukcijas gaitā bija ne tikai ieguvumi, bet arī zaudējumi, proti, mazinājusies un pat izzudusi senatnīguma aura.
Andrupenes lauku sēta jaunajā veidolā strādā jau ceturto mēnesi, un muzeja vadītāja Skaidrīte Pauliņa var izdarīt pirmos iepriecinošos secinājumus — muzejā pabijuši vairāk nekā divi simti cilvēku, kas ziemas periodā, turklāt valstī ieilgušās finanšu krīzes apstākļos ir liels sasniegums!
Janvārī muzeju apmeklēja Daugavpils viesnīcas Park Hotel “Latgola” darbinieki, kas saviem tū-ristiem izstrādā dažādus maršrutus un šogad vienā iekļauta arī Andrupenes lauku sēta. Ziemā Andrupenes pensionāri muzeja telpās nosvinēja Meteņus. Vietējais skolotāju ko-lektīvs večerinku mājā noskatījās video ar jaunās aparatūras palīdzību, kā arī iepazinās ar muzejā notikušajām pārmaiņām. Muzeju apmeklēja pašdarbnieku kolektīvs “Sovvaļnīki”, arī Dagdas novada Izglītības pārvaldes rīkotā semināra dalībnieki ieradās muzejā un bija patīkami pārsteigti. Šeit notika seminārs lauksaimniekiem, kuru organizēja piensaimnieku kooperatīvs “Avots”. Martā uz Žuburu ezera notika Dienvidlatgales mežsaimniecības rīkotās sporta sacensības, to dalībnieki arī apmeklēja Andrupenes lauku sētu, kur tika pacienāti ar tradicionālajiem ēdieniem. Viens no pēdējiem pasākumiem muzeja telpās notika 8. aprīlī — Latvijas Lauku foruma rīkotais seminārs Latvijas lauksaimniekiem. Protams, muzeju apmeklēja arī vietējās pamatskolas dažu klašu skolēni. Kādi bijuši muzeja apmeklētāju pirmie iespaidi, izteikumi?
S. Pauliņa: “Es dzirdēju tikai pozitīvu vērtējumu. Piemēram, viesnīcas Park Hotel “Latgola” darbinieki šeit bija pirms diviem gadiem un cerēja sagaidīt to pašu skatu. Kad atvēra durvis, ieraudzīja uguni kamīnā un citus pārkārtojumus, bija ārkārtīgi pārsteigti. Neviens no turpat divsimt muzeja apmeklētājiem vis- maz atklāti neizteica nekādu nožēlu par pārbūves rezultātā zaudēto. Tieši otrādi — ļoti priecājās, ka mēs par Eiropas naudu esam kaut ko tik grandiozu paveikuši! Tiem, kuri nekad nav bijuši vecajā rijā, pārsteigums bija mazāks, bet tie, kas varēja salīdzināt, neslēpa sajūsmu par labu jaunajam. Iespējams, ka pārkārtojumu rezultātā neliels mīnuss senatnīgajam ir, bet pretējā svaru kausā ir liels pluss muzeja izmantošanai — līdz šim mūsu muzejam vēl nekad nebija tik daudz apmeklētāju ziemas mēnešos. Agrāk tāda ažiotāža ziemā nebija, mēs esam ieguvuši jaunus klientus. Turklāt notiek plaši un nozīmīgi pasākumi, piemēram, 18. ap-rīlī savu konferenci pieteikusi biedrība “Latgalīšu Etnokulturys centrs”. Par to lielā mērā jāpateicas pārbūvēm rijā — mums tagad ir konferencēm piemērota telpa, kurā ērti var izvietoties 40 cilvēki, bet, sablīvējoties, ietilps arī pussimts. Divām ēkām — dzīvojamai mājai un rijai jeb večerinku istabai — ir izveidota zemes siltuma apkures sistēma, kas šajā aukstajā ziemā sevi pierādīja no labākās puses. Sevišķi silti bija rijā, kur apkure iebūvēta grīdā.”
Muzeja vadītāja piekrīt, ka tik lieli uzlabojumi ir zināms drauds senatnīgajam. Protams, varēja projektu nerakstīt un atstāt visu pa vecam, bet tad bija jāizdomā, ar ko piesaistīt apmeklētājus. Grūti konkurēt apstākļos, kad vis-apkārt ir daudzi citi ļoti līdzīgi piedāvājumi, sevišķi aktīvi senās amatniecības popularizēšanā strādā patiesībā netālais Ludzas amatnieku centrs. Bet vajag kaut kā piesaistīt cilvēkus, vajag virzību uz priekšu. Pagājuši trīs pilni darba mēneši, un muzeja vadītājai nav ne mazākās nožēlas, jo pirmie rezultāti pārliecinoši — izvēlētais ceļš ir pareizs. Arī daudziem vietējiem cilvēkiem ir liels prieks par uzlaboto objektu.
Muzeja ēku komplekss saglabāts pilnībā, tikai funkcionālā ziņā dažās ir pārvērtības. Līdz ar to tagad jāpārstrādā muzeja ekskursija, kas prasa laiku. Jau maijā rijā jeb vecerinku istabā būs apskatāmas lielas fotogrāfijas, kurās attēloti seno lauku un rijas darbu momenti. Daudz interesantu lietu, kas vairs nebūs taustāmā veidā, varēs paskatīties interaktīvi ar modernās biroja tehnikas palīdzību. Jaunatnei tāds informācijas pasniegšanas veids noteikti būs interesantāks un pievilcīgāks.
Pēc Lieldienām Andrupenes lauku sētā tiks veikti vēl daži būtiski uzlabojumi kūts ēkā, kur vecajās sienās tiks ierīkota mūsdienīga virtuve, kas būs paslēpta zem koka elementiem. Tā ir telpa, kas agrāk vispār netika izmantota un bija apskatāma tikai no ārpuses. Iekārtu iegādi savulaik finansiāli atbalstīja nu jau bijusī rajona padome. Virtuvē būs trauku mazgājamā mašīna, ledusskapis, saldētava, cepeškrāsns, plīts virsma, tvaiku nosūcējs un veļas automāts, kas nepieciešams muzeja rī-cībā esošo dvieļu un galdautu mazgāšanai. Drīzumā konferenču dalībniekiem varēs sagatavot ēdienu jaunajā ķēķī.
Andrupenes lauku sēta pēdējo mēnešu laikā nav papildinājusies ar jaunie eksponātiem. Bet katrā muzeja apmeklējuma reizē izdodas atklāt kaut ko jaunu starp esošajiem. Piemēram, pamanīju interesantu koka trauciņu un slotiņu, ar kuru, izrādās, slaucīja dzirn-akmeņus. Slotiņai izmantotais materiāls ir liepas miza, kas smalki sagriezta un “izsukāta”, veidojot slotiņu. Klēts šobrīd ir pārpilna ar eksponātiem, jo šurp ir pārnesti arī tie, kas atradās rijā.
Andrupenes lauku sētas teritorija darbu gaitā tika sarakņāta, tai gan vēl vajadzēs nedaudz laika, lai atkoptos. Meža dienās Andrupenes pamatskolas skolēni muzeja teritoriju apstādīs ar jauniem kociņiem.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
