Pavasaris Latvijā ir viens no ugunsbīstamākajiem periodiem, kad ik dienas tiek reģistrēts liels daudzums kūlas ugunsgrēku. Arī šogad marta pēdējās dienās jau ir reģistrēti pirmie dedzināšanas gadījumi. No kūlas dedzināšanas var nodegt gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas, sadegt mājlopi, izdegt meža platības, ugunsnelaimē var zaudēt arī dzīvību. Tātad nelaime var piemeklēt gan pašus dedzinātājus, gan pavisam nevainīgus cilvēkus.
Ikviena iedzīvotāja pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Objektu teritorijas ir sistemātiski jāatbrīvo no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metru plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Savukārt zemes īpašniekam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objektu teri-torijās nenotiktu kūlas dedzināšana. Lai neiestātos administratīvā vai kriminālatbildība, iedzīvotāji tiek aicināti ievērot visas augstākminētās ugunsdrošības noteikumu prasības.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 179.panta l.daļa nosaka, ka “Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem”. Savukārt APK 179. panta 4. daļa nosaka, ka “Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.”
Labāk būtu iztikt bez aizrādījumiem, protokoliem un sodiem, izprast un saudzēt dabas vērtības. Par nenopļautām pļavām un nenovāktiem laukiem vajadzētu domāt vēlākais agrā rudenī, kad vēl ir iespējams sakopt pļavas, tīrumus un ceļmalas, nevis tagad, kad ir nokusis sniegs un acīm paveras neglīts skats. Pamatots ir iebildums par to, ka šādiem darbiem pietrūkst naudas, taču kūlas dedzināšana un tās radītais nosacītais efekts neatsver iespējamos riskus un kaitējumu dabai.
Dagdas posteņa komandieris A. ŽVIRBLIS
.jpg)
.jpg)
