Krāslavas novads attīstīsies!

— Es gaidīju asus jautājumus par apkures tarifiem, kā arī par ūdens kvalitāti, ar ko mums ir bijušas lielas problēmas vienā pilsētas rajonā, bet iedzīvotāji šos jautājumus neuzdeva. Acīmredzot jautājumu nebija, jo sadarbībā ar laikrakstu “Ezerzeme” bijām veikuši labu iz-skaidrojošo darbu, arī ūdens kvalitāti esam uzlabojuši pēc jaunās atdzelžošanas stacijas nodošanas.

Daudz jautājumu bija par ielu un trotuāru uzturēšanu kārtībā ziemas laikā, kādus iepriekšējā ziemā neviens pat neiedomātos uzdot. Bet šī ziema bija tāda, kas atklāja daudzus trūkumus. Tagad izstrādājām vienkāršu shēmu — par uzturēšanas kvalitātes jautājumiem atbild Krāslavas novada pašvaldības aģentūra “Labiekārtošana K”. Ja cilvēks ir fiziski nespējīgs, uzņēmums veic darbus pats, bet apmaksas jautājumu skatām, piesaistot sociālo palīdzību. Aģentūra “Labiekārtošana K” veiks arī uzraudzību un nodos datus pašvaldības policijai. Tālāk tā reaģē divējādi: veic pārrunas ar cilvēku vai raksta protokolu un sūta uz administratīvo komisiju. Šī shēma tiek ieviesta, lai to varētu aprobēt jau zālāju appļaušanas laikā, mācoties no ziemas kļūdām. Nenopļauta zāle nerada nopietnus draudus cilvēku veselībai, tālab šis laiks jāizmanto, lai ziemas apstākļos jaunā shēma darbotos nevainojami un atrisinātu šīs problēmas uz visiem laikiem.

Pārsteidza arī tas, ka uz sociālās palīdzības jautājumu fona nebija neviena jautājuma par darbā iekārtošanas iespējām. Ir skaidrs, ka pašvaldībai ļoti maz iespēju pašai radīt un piedāvāt darba vietas, tomēr mani izbrīnīja, ka pusotras stundas laikā netrūka jautājumu par sociālo palīdzību, bet neviens nepajautāja, kur un kā dabūt darbu. Tajā pašā laikā starp palīdzības lūdzējiem ir cilvēki, kuriem pieder hektāriem neapstrādātas zemes platību, un diez vai viņi savā dzīvē ir iestādījuši kaut vienu ābeli vai citu koku. Dažam palīdzības lūdzējam pieder 200-300 latu vērts kucēns, bet viņš skaitās trūcīgais, jo dokumentāli viss noformēts pareizi. Tā tas diemžēl ir.

Esmu pateicīgs Krāslavas novada pensionāru biedrībai par daudzajiem priekšlikumiem. Nesaku, ka visi astoņdesmit manā uztverē ir vērtīgi, bet ļoti daudzi patiešām ir lietderīgi un realizējami, ja atrodam finansējumu.

— Krāslavā atsākušās runas par apvedceļa būvniecību...

— Apvedceļa Krāslavā nebūs vismaz tuvākajā laikā, šāds jautājums nekur netiek skatīts. Šodien mums nav naudas pat tranzītceļa izbūvei Krāslavā, šajā situācijā par apvedceļu es pat nesapņoju. Projektu nodevām, bet rodas iespaids, ka tranzītielu programmā mūsu tranzītielu valsts līmenī kāds bremzē. Godīgi pasaku visiem, kuri šurp brauks pirms vēlēšanām: kurš reāli palīdzēs uztaisīt šo ielu mums, par to arī balsošu.

— Ļaudis grib zināt, kam īsti pieder dažādām neķītrībām aprakstītais tilts pār Daugavu?

— Šis tilts nepieder nevienam Latvijas valstī. Mēs kārtojam dokumentus, lai tas piederētu Krāslavas pašvaldībai, bet šobrīd tiltam nav īpašnieka.

— Būtu šodien joku diena, varētu ieteikt domei pēc tilta iegūšanas īpašumā ierīkot tur barjeru un iekasēt no autobraucējiem naudiņu par tilta un tranzītielas šķērsošanu...

— Ja neiedod finansējumu tranzītielas izbūvei, mums bezmaz nav citas izejas, kā iedzīvināt Jūrmalas variantu un prasīt maksu par tilta šķērsošanu.

— Iedzīvotāji bažījas, vai tik Krāslavas slimnīcu neslēgs ciet, jo tai esot liels līdzekļu pārtēriņš...

— Runa šeit ir par kvotu pārtēriņu, nevis par ko citu. Līdzīga situācija ir arī citās ārstniecības iestādēs. Prese rakstīja, lai nodrošinātu nepārtrauktu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, Latvijas slimnīcām kopumā nepieciešams aptuveni 30 miljonu latu papildus finansējuma. Veselības ministrijai jāatrod veids, kā samaksāt kvotu pārpildījumu, jo reāli slimnieku ir vairāk nekā piešķirtas kvotas.

Pašvaldībai nav domas slēgt slimnīcu. Bet mani uztrauc veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa izteikums Latgales attīstības padomes sēdē, ka līdz vēlēšanām slimnīcas neaiztiks, bet pēc tam atkal sāks to slēgšanu. Es ļoti šaubos, ka tādas pilnvaras viņam kāds vispār bija devis. Mēs tagad risinām jautājumu par Daugavpils, Krāslavas un Preiļu slimnīcas apvienības izveidi.

— Krāslavas novadā ir divi pansionāti, abi pārpildīti?

— Tie ir piepildīti. Dzīve iekārtota tā, ka kāds aiziet, kāds — atnāk. Mēs palielinām sociālo gultu skaitu Krāslavas slimnīcas bijušās bērnu nodaļas telpās. Kā zināms, ar 1. aprīli veselības un sociālo pakalpojumu centrs “Dagda” nopietni pacēla cenu par veco ļaužu uzturēšanos savā iestādē. Par tādu cenu varam savus cilvēkus uzturēt pie sevis. Pirms Lieldienām uzsākām pakāpeniski pārvietot šurp savus iedzīvotājus, kuri nebija pierakstīti Dagdā. Kurus Dagdā pierakstīja, tos neaiztiekam.

— Pēc ziemas jo sevišķi pilsētā daudz bīstamu lūku. Kas atbild par tām?

— Ļoti konkrēti: kam pieder lūka, tas ir atbildīgais. Ja vajadzēs, attiecīgi apzīmēsim lūkas, lai būtu pilnīga skaidrība, kam pieder: “Krāslavas ūdens”, “Lattelecom”, “Latvenergo” utt. Katrā ziņā mums ir principiāla nostāja — saimnieki atbildīgi par savu lūku stāvokli. Iedzīvotāji vai aģentūra “Labiekārtošana K” ziņo par konkrētu problemātisku lūku konkrētā vietā. Tālāk meklējam, kam un kas jādara.

Agrākajos gados visi bija pieraduši lūkas ierīkot braucamajā daļā un visiem bija vienalga, jo dome apmaksāja remontu. Plus tās lūkas visbiežāk nebija lūkas, kas paredzētas uzstādīt braucamajā daļā, piemēram, tranzītielas lūkas vispār ir krietni dārgas ar nopietniem tehniskiem parametriem. Tagad uzņēmums, kas ierīkoja lūku, pats arī atbild. Administratīvais sods būs organizācijas vadītājam. Ja autotransports nolauž lūkā riteņa asi, maksās tas, kam lūka pieder. Līdz šim visiem bija viss vienalga, tagad tā nebūs. Jāsāk domāt: varbūt labāk lūku ierīkot zaļajā zonā, kur nevienam netraucē, vai uz trotuāra, kur nav autotransporta kustības?

— Kā radās ūdensapgādes problēmas mājai Izvaltas ielā?

— Cilvēki aizbrauc uz Īriju, vēl kur, nedzīvo savā īpašumā, nekurina dzīvokļus, un stāvvadi aizsala. Pārējie iedzīvotāji cieš. Meklējam iespējas piedzīt zaudējumus no vainīgajiem. Visi situēti cilvēki, kuri katram gadījumam piepirka sev vēl dzīvokļus un neekspluatē.

— Kāpēc luterāņu baznīcai nav torņa? Dome varētu atbalstīt...

— Pirms pāris gadiem Krāslavas priesteri — katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku — vienojās atteikties no domes atbalsta savām baznīcām par labu Krāslavas luterāņu baznīcai, kuras norādītajā kontā mēs ieskaitījām 10000 latu, lai luterāņu baznīcai uzbūvētu torni. Šodien Krāslavā nav ne Guseva kunga, ne baznīcas torņa, ne, cik saprotu, tās naudas. Vēlreiz uzsveru, ka katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas tajā gadā saņēma minimālu finansējumu, savu daļu faktiski ziedojot luterāņu baznīcas torņa izbūvei. Visi mācītāji bija lietas kursā par šo vienošanos.

— Kādas ir novada attīstības perspektīvas?

— Pēc iepirkumu rezultātiem uz šī gada 1. aprīli ir noslēgti līgumi par projektu realizāciju par vairāk nekā 400000 latu, neskaitot sīkus projektus. Tie visi ir projekti, kurus realizēs mūsu uzņēmēji mūsu novadā ar pašvaldības līdzfinansējumu. Tā ir liela summa, bet jau strādājām pie nākošajiem projektiem, un šī summa vēl pieaugs.

Sešos novada pagastos šogad tiks realizēti ceļu sakārtošanas projekti, kopsummā apgūstot no 800000 līdz miljonam latu. Arī ūdenssaimniecības projekti šogad tiks realizēti sešos pagastos, kopsummā — līdz miljonam latu. Gan ceļu, gan ūdenssaimniecības projekti ir ar mūsu novada līdzdalības maksājumu.

Vēl viens liels projekts tiks realizēts pilsētas centrā, kur atrodas veco laiku Goda plāksne. Tā izmaksas varētu būt aptuveni 120000 latu, mūsu līdzfinansējuma daļa — 15%. Projekts ir kompleksā ar bruģa izbūvi laukumā pie goda plāksnes, strūklaku, gājēju celiņa izbūvi un vienas no pils kompleksa ēkas pagaidu sakārtošanu — jumta remonts un sienu krāsošana.
Bedrīšu remonts pilsētā sākts no domes naudas, šogad centīsimies salabot ne tikai asfaltu, bet arī grunts ceļus.

Juris ROGA