Nokusa biezā sniega sega, aizplūst liekie ūdeņi, pavasara vēstneši — putni — vēsta par pavasara klātbūtni, tāpēc jāsāk domāt par vienu no svarīgākajiem pasākumiem, kas ietekmēs ražas kvalitāti un rudenī graudu birumu.
Vasarāju graudaugu sēkla pirms sējas jākodina, ir nopietni jāizvērtē, kādu kodni iegādāties, jo aizvadītajā gadā slimību izplatības spektrs bija plašs un novākšanas periodā atsevišķos pagastos bija nelabvēlīgi laika apstākļi, kas pasliktināja graudu kvalitāti.
Lielāko daļu vasarāju labību slimību ierosina sēnes, kuras saglabājas uz inficētajām augu atliekām, augsnē, kā arī uz grauda apvalka — cietā melnplauka, miežu lapu tīklplankumainība, bet graudā — putošās melnplaukas, miežu lapu brūnsvītrainība, auzu lapu brūnplankumainība un daļēji sakņu un sakņu kakla puves. Tāpēc, iesējot nekodinātu vai nekvalitatīvi kodinātu sēklu, palielināsies tiešie infekcijas avoti ar dažādu slimību ierosinātājiem.
Putošās melnplaukas ierosinātājs atrodas grauda iekšējos audos, bet cietās melnplaukas ierosinātājas sporas atrodas uz grauda virsmas. Melnplauku rezultātā inficētajās vārpās tiek noārdīti graudi un rodas ievērojami ražas zudumi. Sakņu puves augus sāk bojāt jau dīgstu stadijā, dažviet tika novērots, ka neuzdīguši dīgsti atmirst. Šādi sējumi būs izretoti, veidosies nepilnīgas vārpas ar sīkiem graudiem vai pat tukšas, novājinātie augi būs uzņēmīgāki pret citām graudaugu slimībām. Graudaugu lapu plankumainības traucēs pilnvērtīgi attīstīties augam, samazināsies graudu lielums un svars, iesējot slimības skartu sēklu, samazinās to dīdzība, veidosies mazāk produktīvo stiebru.
Lai veiksmīgi tiktu ierobežotas šīs slimības, būtiska nozīme ir kvalitatīvai sēklas materiāla kodināšanai. Graudu kodināšana aizsargās dīgstus no slimībām, nodrošinās vienmērīgu sēklu sadīgšanu un stimulēs augu attīstību. Izvēloties graudaugiem kodni, jāņem vērā tādi faktori kā iepriekšējā sezonā izplatītākās slimības un kodnes iedarbība uz konkrētām slimībām. Ir svarīgi, lai kodne ierobežotu slimības izraisītājus uz sēklas virsmas, sēklapvalkā un tieši zem tā.
Šopavasar tirdzniecībā piedāvāto kodņu spektrs ir plašs, tāpēc jāizvēlas piemērotākā kodne. Kodnes pēc iedarbības iedala pieskares un sistēmas iedarbības: pieskares — kas nomāc slimību ierosinātājus uz sēklas virspuses, bet sistēmas iedarbības, kur preparātu darbīgā viela iekļūst sēklā un to iedarbība ir daudz plašāka un ilgstošāka.
Miežu, kviešu un auzu sēklas materiāla kodināšanai var izmantot sistēmas iedarbības kodnes — Dividends Stārs 036 s.k., Kinto s.k., Vincits s.k., bet kviešu un miežu sēklai — Čambels s.k., Lamardors 400 s.k., Raksils 060 š.k. No pieskares un sistēmas kodnēm kviešu, miežu un auzu sēklas kodināšanai derēs — Kemikars T s.k., Maksims ekstra 50 s.k., Premis 25 s.k., Vitavakss 200 FF s.k., bet kviešiem un miežiem — Maksims Stārs 025 s.k.. Pieskares kodnes, kviešiem un miežiem — Maksims 025 s.k., Silgards 20 s.k., bet kviešu sēklas materiālam — Panoktīns 35 s.k..
Kodinot sēklu, precīzi jāievēro marķējumā norādītās kodnes devas, precīzas kodnes un ūdens attiecības, gatavojot darba suspensiju. Būtiski, lai grauda virsma būtu vienmērīgi noklāta ar kodni. Sēklas kodināšanu jāveic 2-3 dienas pirms sējas, bet optimāli septiņas dienas pirms sējas. Pirms kodināšanas darbu uzsākšanas rūpīgi jāiepazīstas ar kodnes lietošanas noteikumiem un tos jāievēro.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)
.jpg)
.jpg)
