Cienījamā redakcija!

Noskatījusies mūsu mēra uzstāšanos tiešajā ēterā, gribu dalīties savās rūgtajās domās. Jautājumu bija daudz, taču radās iespaids, ka mērs labprātāk atbildēja uz kādiem mazāk svarīgiem jautājumiem. Tur bija viens jautājums, kas uztrauc ļoti daudzus pilsētniekus. Tas ir jautājums par to, cik mēnešus gadā var strādāt par 40 latiem, tas ir, saņemt garantēto minimālo ienākumu. Tonī, kas nepieļauj iebildumus, Upenieks kungs teica, ka, cik viņam zināms, tikai 9 mēnešus gadā šie darbi tiek apmaksāti, un lai viņam nosauc to normatīvo aktu, kurā uzrakstīts citādi. Gribu palīdzēt mēram un pateikšu, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 550 (8. pants) ir rakstīts, ka personai jāsaņem garantētais minimālais ienākums visa gada laikā. Par to, ka darbi par 40 latiem tiek piešķirti un apmaksāti visa gada laikā, apstiprina arī laikraksta “Million” publikācija “Bija biznesmenis, kļuva par atstrādātāju” (2009. gada 3. decembra numurs) un rubrika “Laipni lūdzam pasūdzēties!” (2010. gada 28. janvāra un 4. februāra numuri). Negribas domāt, ka tas ir mūsu domes mēģinājums ietaupīt uz to rēķina, kuriem arī tāpat nepietiek naudas iztikai. Bet kur vēl komunālie maksājumi! Un tie 50 lati gadā nesedz mūsu parādus. Visur runā, ka visneaizsargātākie iedzīvotāju slāņi ir pensionāri. Taču viņi salīdzinājumā ar mums ir “miljonāri”! Lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu kādā tuvākajā jūsu laikraksta numurā.

S. V.

Savu pilno vārdu nosaukt neuzdrošinos, jo pati iztieku ar 40 latiem.

Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks sniedza šādu skaidrojumu:

”Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 550 “Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk — pabalsts) un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.

2. pants: Pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk — ģimene (persona)), kura atzīta par trūcīgu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, lai sniegtu materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām) un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā.

8. pants: Pabalstu piešķir par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.

11. pants: Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības, sociālais dienests pieņem, pamatojoties uz ziņām, kas iegūtas, novērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kā arī vienošanos par līdzdarbību sociālās situācijas uzlabošanā.

15. pants: Pabalsta izmaksu naudā daļēji vai pilnībā var aizstāt ar pabalstu natūrā (ar uzskaiti naudā), samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai bērnu audzināšanas iestādē, kā arī pieaugušo ēdināšanas un citus izdevumus saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

DZĪVOKĻA pabalsts — Ls 50 gadā — noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos.

Atgriežoties pie tiešraides: tās laikā nav viegli atbildēt uz tādiem jautājumiem, nezinot visas nianses. Sociālās palīdzības jautājumi ir ļoti kompleksi, katrs konkrēts gadījums jāskatās un jāizlemj individuāli. Jāzina visi cilvēka ienākumi, ieskaitot, cik naudas ir saņēmis par zemi, kādi vēl ienākumi bijuši, ko pats darījis, lai uzlabotu savu ekonomisko situāciju utt. Trūcīgas ģimenes (personas) statuss tiek piešķirts uz trim mēnešiem, pēc tam vēlreiz jāpierāda statusa nepieciešamība, jo šajā laikā varēja notikt dažādas izmaiņas. Tas vēlreiz jādara tāpēc, lai neizveidojas situācija, ka cilvēks jau atradis darbu, bet turpina saņemt pašvaldības palīdzību, kas pienākas trūcīgai ģimenei vai personai.”

Juris ROGA