V. Stikuts: “Mums nav tādas koncepcijas — likvidēt!”

— Vajadzētu visiem kopā domāt, kā pareizi likt lietā šo lielo resursu valstī. Pabeigta zemes reforma. Mēs uzsākām nākamo darbu. Ir pieņemts zemes ierīkotājs, kura uzdevums apkopot pēc kadastra numuriem visas tās zemes platības pagastos, kas netika privatizētas un pieprasītas. Tie ir dažāda lieluma zemes starpgabali, pat lielāki par 30 ha. Piemēram, Šķaunes pagastā ir neprivatizēta zeme, kas piederīga pašvaldībai, kopumā aptuveni 427 ha platībā, kur novads varētu izvērst saimniecisko darbību. Gan aramzemes teritorija, gan meži ir dažādā stāvoklī, šeit varētu nodarbināt simtlatniekus īpašumu sakopšanā. Ja gribam izmantot simtlatniekus nopietnos darbos, tad mums vajadzētu iesaistīties tamlīdzīgos Lauku atbalsta dienesta projektos, kā teritoriju apmežošana. Mēs to arī darīsim. Varam apstādīt ar mežu teritorijas, kuras neviens nav pieprasījis sev lietošanā vai īpašumā, jo zeme vai mežs nav pietiekami kvalitatīvs. Tas būtu ilgstošs darbs, simtlatnieku programma būtu pielietojama vairākus gadus uz priekšu.

— Kas traucē to darīt jau šodien?

— Novads pavisam nesen sāka savu darbību, un nevaram momentā pārslēgties. Tagad tikai ko-pā ar pagasta pārvaldēm sākām apkopot informāciju par nepieprasīto zemi un mežu, Šķaunes pagasts ir pirmais, kur šis darbs tiek veikts. Par tiem zemes gabaliem, kas nav privatizēti, nedabūjam nodokli — tas ir zaudējums pašvaldībai. Jāmeklē, kam nodot vai pašiem jāveido bezpeļņas aģentūra, kas nodarbotos ar šo īpašumu uzturēšanu. Mēs jau izmantojam simtlatniekus nopietnā darbā, piemēram, malkas sagādē iestāžu apkurei. Ja vēl varētu iegādāties tehniku... Bet valdība uzskata, ka pašvaldība nevar būt saimnieciskās darbības subjekts pa tiešo. Varam vienīgi dibināt aģentūru un no budžeta sponsorēt.

Mēs taču varētu tāpat, kā tie norvēģi, kuri Bērziņu pagastā izcirtīs krūmus un audzēs miežabrāli enerģētiskām vajadzībām — ražos briketes un Norvēģijā kurinās savas krāsnis. Mūsu zeme ir vērtīga un būs vērtīga, jo nav jau mēness virsma.

— Kāpēc to nevaram darīt paši?

— Ir jābūt ieinteresētībai ministrijas līmeni, lai mēs varētu likt cilvēkus pie nopietna darba, nevis pārmētāt sniegu no vietas vietā. Pēc reformas bez darba ir daudz mežsargu, viņus varētu izmantot darbā profesionālā līmenī. Mēs gribam darīt, esam iesākuši strādāt pareizajā virzienā. Bet problēma ir visus zemes gabalus reģistrēt Zemesgrāmatā. Saeimai uzrakstīju vēstuli ar lūgumu kaut kādā veidā pašvaldībām atvieglot gan īpašumu ierakstīšanu Zemesgrāmatā, gan pašu Zemesgrāmatas dabūšanu, jo tēriņi ir nenormāli lieli — mums ir 86 kadastra numuri vienā Šķaunes pagastā! Bet citādi esam tādi pussaimnieki tai teritorijai. Projektu iesniegt nevar, jo nav Zemesgrāmatas. Esam parēķinājuši, ka novadā būs vairāk kā 1000 ha zemes, uz kuras varam izvērst jebkādu saimniecisko darbību, kaut vai lielos apjomos audzēt darbietilpīgas kultūras, piemēram, ogas, lai ieinteresētu pārstrādātājus un tirgotājus. Tomēr es nepiekritīšu tiem, kuri noniecina bezdarbnieku nodarbinātības šī brīža ieguvumus. Lielākais pluss ir tas, ka cilvēki katru rītu tiek sapulcināti kopā, katrs nāk uz darbu un katram ir sajūta, ka viņš ir vajadzīgs novada tautsaimniecībai. Šīs pozitīvās emocijas ir ļoti būtiskas. Cilvēkam nav sajūtas, ka viņš izmests miskastē, kur galvenā doma, no rīta pamostoties, ir kā dienas laikā sabojāt sev veselību. Neskatoties uz visiem saviem trūkumiem, simtlatnieku nodarbinātības programma tomēr piebremzē un neļauj cilvēkiem pagrimt un nogrimt pavisam dibenā. Bet ir jādomā, kā šo darbaspēku izmantot vēl labāk, tam vajadzīga valdības ieinteresētība. Protams, tuvāk lielām pilsētām situācija noteikti ir cita — tur brīvas zemes vispār nav. Bet pierobežā ir tāda situācija. Mūsu novadā nesen viesojās 9. Saeimas deputāts Māris Kučinskis, viņš bija vispār izbrīnīts, ka mūspusē ir nepieprasītas un neprivatizētas zemes platības, ka ir problēma ar šīs zemes un meža apsaimniekošanu.

— Vai lielā bezdarba apstākļos iedzīvotāji spējīgi pilnībā norēķināties par apkuri?

— Parādi būs. Bet mēs maksājam dzīvokļa pabalstu un informējām cilvēkus, kuriem tas nepieciešams, lai pieprasa šo pabalsta veidu. Tas attiecas arī uz lauku teritorijām. Konkrētāka informācija ir pie sociālajiem darbiniekiem, bet cilvēkiem pašiem jāiet uz sociālo dienestu. Pašvaldība viņu vietā to nevar izdarīt. Apkures izmaksām patiesībā nevajadzēja augt, tām pat vajadzēja samazināties, bet valdība aplika kurināmo ar nodokli, tajā skaitā arī malku. Līdz ar to zaudējām visu, ko gribējām ieekonomēt — cena par megavatstundu palika iepriekšējā līmenī. Plus aukstā ziema palielināja izmaksas.

— Dagdas novads var lepoties ar saglabātu dzīvokļu centrālapkuri ne tikai pilsētā, bet arī dažos lauku ciematos.

— Tā ir, bet pašizmaksu neviens tur nevarētu samaksāt. Faktiski apkuri dotējam gan caur malku no pašvaldības meža, gan caur simtlatnieku darbu, caur sociālo palīdzību. Varbūt tas nav pilnīgi pareizi, bet ko citu darīt? Kad firma “Zaļā enerģija” pabeigs turbīnas ierīkošanu Dagdā, tad nākamā projektā ir Šķaune, jo tur ir ap 70 dzīvokļu. Sarunu procedūrā ar firmu bija plānots, ka tur varētu uzstādīt viena megavata turbīnu elektrības ražošanai, tad būtu siltums un karstais ūdens cauru gadu. Apkurei jākļūst lētākai, jo tā būs blakusprodukts, viss process ir automatizēts un nevajag kurinātājus. Asūnē daudzdzīvokļu mājās nomainīsim logus visiem neprivatizētajiem dzīvokļiem, nomainīsim ieejas durvis kāpņu telpās, pagrabos nosiltināsim apkures caurules, iestiklosim logus. Iedzīvotāju sūdzības par vēsajiem dzīvokļiem ir sasniegušas novada domi un ietekmē mūsu rīcību. Kā var būt silti, ja tur nekas nav siltināts, turklāt malka nebija savlaicīgi sarūpēta — sausas nebija, bet ar slapju temperatūru nepacelsi. Konstatējām gada nogalē, jau neko nevarēja padarīt. Labi, ka tā izvilkām līdz pavasarim.

— Budžets saspringts, bet remonti novadā rit...

— Protams, darbs turpinās. Noslēgta vienošanās ar Rēzeknes māksliniekiem, kuri veido krāsu mozaīku dzimtsarakstu nodaļas starpsienām tautas nama pirmajā stāvā. Uzsākti ēkas jumta remontdarbi: par pašvaldības budžeta finansējumu nomainīsim veco šīferi, notekas, remontēsim kāpņu telpu līdz trešajam stāvam no bibliotēkas puses. Par projekta līdzekļiem siltināsim tautas nama sienas. Tuvākajā laikā sāksim vidusskolas ēkas siltināšanas darbus, konkurss noticis. Lieli remontdarbi noritēs jauniešu centrā, sākot ar logu nomaiņu, beidzot ar fasādi. Turpinās bijušās bibliotēkas telpu remonts bērnudārzā — būs vairāk vietas, varēs atvērt vēl vienu grupu.

— Kas tādā gadījumā notiks ar Ezernieku bērnudārzu?

— Strādās. Mums nav tādas koncepcijas likvidēt mazos bērnudārzus un skolas. Jau esam nolēmuši, ka strādās skola Šķaunē, kaut arī tur bērnu skaits neatbildošs ministrijas normatīviem. Ja pašvaldība no sava budžeta pāris slodzes nofinansēs, tad mēs skolu saglabāsim. Tas, protams, ir finansiāli smags jautājums, bet jādod iespē-ja attīstīties. Tikai kā to izdarīt, ja cilvēki negrib uz zemes strādāt, īpašumus pārdod un brauc meklēt laimi pasaulē.

— Pie vienas reizes — kāds liktenis gaida Konstantinovas skolu?

— Vēl lemsim, bet ļoti iespējams, ka arī šo skolu varēsim saglabāt. 1.-3. klases normāli piepildītas, ir pārrāvums tālākajos gados. Tomēr, ja nebūs galīgs krahs, tad nav iemesla skolu slēgt. Ir cita problēma, ko mums valsts sarūpējusi — arodskolas liktenis. Vairs nesaprotu, kā pašvaldība var ietekmēt vai apturēt valsts uzņemto kursu uz arodskolu optimizāciju, kad ne no šā, ne no tā tika nolemts, ka Jaunaglona būs vadošā skola, ap kuru apvienotas citas. Esam rakstījuši vēstules, ka neatbalstām tādu pieeju, bet neko nespējam ietekmēt. Nevajag mums tādu optimizāciju, kur izceļam vienu skolu, kas atrodas nesasniedzamā vietā, uz kuru nav autobusu maršrutu (vismaz no mūsu puses) un valstiskā līmenī tā tiek bīdīta, ka tur būs profesionālās izglītības centrs. Viss tiek darīts tā, lai mēs neko nevarētu ietekmēt. Visi piedāvājumi no Dagdas puses tiek noraidīti, aizbildinoties ar profesionālās asociācijas viedokli. Nonācis līdz absurdam: pieprasa, lai arodskola valsts vietā izvērtē attīstības perspektīvas un piedāvā apmācīt cilvēkus specialitātēs, nezinot, ko valsts grib redzēt. Sabiedriskā transporta tīkla uz Aglonu nav, pakalpojums attālinās no cilvēka, kas ir pretrunā ar valsts nostādnēm, proti, pakalpojums ir jātuvina cilvēkam. Kāda vaina mūsu skolai? Ja va-jag samazināt platību līdz 10 kvadrātmetriem uz apmācāmo, tad sarauties vienmēr var — kādas problēmas?

— Ļaudis jautā, kad Ezerniekos būs jauns tautas nams un vai nebūs mazāks par esošo?

— Esam tikai pieteikušies Lauku atbalsta dienestā ar šo ideju. Šogad būvniecība nenotiks, jo tikai augustā beidzas projektu izvērtēšana. Ir dažādi piedāvājumi ēkas veidolam, vēl nav izlemts, kurš no tiem būs. Tautas nams noteikti būs pietiekami liels, vismaz zāle noteikti būs tikpat liela. Svarīgākais priekšnosacījums būvniecības uzsākšanai atrisināts — Zemesgrāmata noformēta.

Mums arī ir divi projekti sporta zāles rekonstrukcijai Ezerniekos un Svariņos. Tās ir bijušās katlu mājas, plašas ēkas ar augstiem griestiem. Ieguldot šogad nedaudz naudas, var ierīkot ļoti labas sporta zāles. Telpas sagatavotas remon-tam ar simtlatnieku darbu.

— Asūnes un Ķepovas pārvaldi vada viens cilvēks. Vai plānojat šo procesu turpināt?

— Tā ir nepareiza pieeja, bet tobrīd nebija citas izejas. Līdzko Ķepovā finanšu situācija būs stabilizēta, atjaunosim pārvaldnieka štata vienību. Lai arī alga tam cilvēkam nebūs liela, tomēr tas ir labākais variants, kad savs ir uz vietas. Tas, ko mēs ietaupām, faktiski neatmaksājas, jo rada cilvēkos apātisku noskaņu: “Redziet, mums pārvaldē nav pat sava vadītāja, drīz vispār nekā nebūs...” No valsts pārvaldības viedokļa nevar rēķināt plusos un mīnusos, jāprot kaut kur zaudēt. Šogad tāda iespēja neparādīsies, bet nākamajā budžeta gadā noteikti atjaunosim. Mums ir iecere, kā Ķepovas pagastu dabūt apritē. Realizēsim saieta telpas rekonstrukcijas projektu. Sadarbībā ar Daugavpils universitātes Bioloģijas fakultāti veidosim izstāžu zāli, kurā parādīsim interesantāko, kas sastopams mūsu novadā: biotopi, aizsargājamie augi, medījamie dzīvnieki, citi dabas resursi, kas piesaistītu tūristus.

Piekrītu, ka Ķepovas pagasta pārvaldes speciālistiem šodien Līvānu mājā ir šauri, bet jāpaciešas, kamēr izremontēsim veco ēku.

— Paldies par atbildēm! Juris ROGA