Ciešāk turi stūri, autovadītāj...

Starp citu, daudz neapskaužamākā stāvoklī pašlaik atrodas tie no mums, kuri amata darīšanās vai personīgā komforta dēļ pārvienojas no punkta A uz punktu B ar automobili. Atsevišķi brauktuves iecirkņi pēdējā laikā atgādina trasi braucējiem ekstremāļiem, uz kuras autovadītājam, kas nav sagatavots šādam notikumu pavērsienam, klājas gluži bēdīgi. Dažviet vēl nav paspējis izkust riteņu izvagotais ledus, taču arī tas, kā izrādās, nav visbriesmīgākais. Krasu temperatūras svārstību, straujās sniega kušanas un intensīvas kustības dēļ asfaltētais segums ir tā nolietojies, ka neviļus sāc apskaust tos, kuri iet kājām. Pat tur, kur pavisam nesen bija ielikts jauns asfalts, autovadītāji atzīst par labāku braukt lēni, gluži kā zagšus, jo citādi, nedod Dievs, vēl paliksi bez riteņiem.

Par ceļu ekstremālās situācijas upuriem kļūst ne tikai privāto automašīnu vadītāji. Krāslavas autoostas direktore Zinaīda Plociņa paskaidroja, ka iepriekšējās nedēļas sākumā autobuss, kas kursēja uz Auleju, nevarēja nokļūt līdz maršruta galapunktam, jo uz ceļa bija radies šķērslis. Starp pieturām Ezergali un Auleja ceļš bija izskalots tā, ka uz brauktuves izveidojās iespaidīga bedre. Autobusa vadītājam nekas cits neatlika, kā apgriezties un doties atpakaļ uz Krāslavu.

Sniega kušana pavasarī lika uztraukties arī citu maršrutu šoferiem — Asūnes, Grāveru virzienā. Taču tur visādā ziņā varēja izbraukt, kaut arī pa brauktuvi plūda ūdens straumes. Starp citu, ceļa dēļ Aulejas iedzīvotājiem nācās ciest neilgi — jau pirmdien strādnieki beidza remontēt ceļa segumu. Nesen notikušajā preses konferencē Vigo Legzdiņš, VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (šis uzņēmums nodarbojas ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā esošo ceļu uzturēšanu) valdes priekšsēdētājs, publiski atzinās, ka situācija ar ceļiem valstī patiešām ir bēdīga. Taču pagaidām atliek tikai gaidīt, kad vidējā gaisa temperatūra diennaktī sasniegs + 5 grādu atzīmi. Tikai tad varēs uzsākt ceļu seguma kapitālo remontu. Ceļiem taču pietiekami jāapžūst, citādi pēc pāris mēnešiem parādīsies bedres, kas atkal būs jāaizber un jānolīdzina. Starp citu, tajos ceļu posmos, kuri ir avārijas stāvoklī, darbs it kā tiek veikts jau tagad — bedres tiek aizbērtas ar šķembām, aizlietas ar aukstu asfaltu, bet, ja kādu iemeslu dēļ to izdarīt neizdodas, tiek apzīmēts bīstams posms, lai tādējādi brīdinātu kustības dalībniekus.

Vispār cerības pastāv. Taču ar katru jaunu pavasara dienu aizvien palielās neapmierinātu autoīpašnieku skaits, kuri sūrojas: kāpēc, lūk, ceļa nodokļa likme viņiem tiek paaugstināta, bet nekas netiek darīts, lai uzlabotu autovadītāju eksistences apstākļus? Taču, kā tas parasti gadās pie mums: sūroties sūrojas gan, bet atrast vainīgo nespēj. Tomēr gads tikai sācies. Bet pagaidām būsim ļoti uzmanīgi un saglabāsim modrību! Jo arī tāpat ir skaidrs, ka neviens nesteidzas rūpēties par mūsu labklājību. Izņemot mūs pašus.

Marina NIPĀNE