Latvijas Šveice, pilsēta Daugavas ielokā, radošu cilvēku šūpulis, gurķu galvaspilsēta, daudznacionāls novads… Tas viss par mūsu dārgo Krāslavu, kuras daiļrunīgs simbols ir laiva ar pieciem airiem. Viens no tiem – poļi.
Atklājot tradicionālo pavasara pasākumu, poļu biedrības priekšsēdētājs Jāzeps Dobkevičs precīzi iezīmēja: “Nav Latvijā citas vietas, kas varētu būt tik cieši saistīta ar Poliju kā Krāslava. Krāslava ir unikāls paraugs tik daudzu tautu, reliģiju un kultūru līdzāspastāvēšanai. Savulaik Krāslava ietilpa Polijas sastāvā, un pilsētā bija arī vietējās poļu kultūras un ticības centrs.
Latvieši ciena poļus tāpēc, ka poļu karavīri (kopskaitā 20 000) kopā ar latviešu karavīriem 1919.-1920. gadā izcīnīja Latvijai brīvību.
2. maijs ir Polijas valsts karoga un ārpus Polijas dzīvojošo poļu vienotības diena. Ir zināms, ka ārpus Polijas dažādās pasaules valstīs dzīvo aptuveni 20 miljoni poļu. Neliela daļa skaitliski, bet nozīmīga Latvijas mērogā ir to poļu daļa, kas dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Krāslavā..... Poļiem Latgalē ir senas saknes. LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties Saeimā ar Polijas Sejma priekšsēdētāju Mareku Kuhciņski šī gada 1. februārī, uzsvēra un atzinīgi vērtēja sadarbību ar poļu diasporu, kas ir aktīva mūsu sabiedrības daļa. “Poļu balss Latvijā ir skaidri dzirdama.”
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 35 (09.05.2017.)
