Latvijas simtgade - nozīmīgs un skaists notikums valsts pastāvēšanas stāstā. Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana notika 2017. gada 4. maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Todien Latgalē valdīja īsta svētku atmosfēra, jo Rēzeknē plaši atzīmēja pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadi. Taču citviet Latvijā noritēja tautas akcija “Apskauj Latviju”.
LasītŠodien dižā vijolnieka vārdu zina laikam vien eksperti un progresīvie mūziķi. Parastais klausītājs drīzāk atcerēsies Amati, Stradivari, Oistrahu… Taču tieši Viotti spēja pārvērst vijoli par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, atbrīvot to no ielu muzikantu atribūta reputācijas, no ciešas piesaistes baznīcas mūzikai. Pārsteidzošā kārtā tieši Viotti kļuva par franču un vācu vijoles spēles mūsdienu skolas “radītāju”. Bet viņa dzīve bija pilna negaidītu pavērsienu, kāpumu un kritumu…
Lasīt
Kad saņēmu informāciju, ka ir iespēja kļūt par Latgales simtgades kongresa dalībnieku, es nešaubījos ne mirkli. Tika aizpildīta pieteikuma anketa, jo • es esmu latgalietis, • Krāslavas Valsts ģimnāzijas dibinātāja Valērija Seile (1923.), kā arī Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Stanislavs Jaudzems (1928. – 1935.) bija pirmā Latgales kongresa dalībnieki 1917. gada 9. un 10. maijā.
LasītPēdējā laikā šķita, ka uz jautājumu par jaunieviesto Krāslavas novada domes pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu ir atbildēts. Izrādās, problēma ap šiem saistošajiem noteikumiem joprojām pastāv. Vēl jo vairāk, novada domes darbinieku attieksmes dēļ māmiņas gatavas atteikties ne tikai no šī gada pabalsta apmēra, bet arī no nākamo gadu pabalstiem. “Man nav vajadzīgs šāda veida atbalsts, kas, kā saprotu, nav māmiņu un ģimeņu atbalstam, bet vairāk Krāslavas novada domes vārda spodrināšanai. Ja tas tā nebūtu, man netiktu atteikts pabalsts, jo naudu manas ģimenes atbalstīšanai novada dome bija ierēķinājusi 2017. gada budžetā. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc uz papīra un budžeta ietvaros novada dome it kā atbalsta mūs, bet tajā pat laikā atsaka atbalstu, jo ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas laiks. Kur tad paliks manai ģimenei domātie 100 eiro, ko novada dome ar lēmumu apstiprināja šim mērķim 2017. gada budžetā? Kur tad ir solītais atbalsts?”
Lasīt
Šie vārdi no Viktora Bernāna jaunās dziesmas kļuva par plašā mītiņa vadmotīvu Krāslavā. Lielā uzvara, Nacisma sagrāves 72. gadadiena. Šķiet, ka laikam nav varas pār vēsturisko datumu, pār dzīvo un mirušo atmiņām, kuri izglāba pasauli no brūnā mēra. Izglābtā pasaule atceras.
Lasīt
Maija sākums Latvijā ir zīmīgs ar to, ka šajā laikā tiek svinētas nozīmīgu notikumu - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas - gadadienas, kā arī atzīmētas piemiņas dienas.
LasītŠodien neviens vairs nestrīdas par to, vai pasaulē e ksistē izteiktas “vīriešu” vai “sieviešu” profesijas. Šis strīds turpinājās v i s a pagājušā gadsimta garumā un beidzās “neizšķirti”. Tomēr, ja runājam par izlūka profesiju, tad sievietes jau sen ir pierādījušas, ka šī neparastā lieta viņām ir pa spēkam. Taču nerunāsim par spiegu darbību miera laika apstākļos, arī mūsu varones maigais vecums neparedzēja to varonību un drosmi, kuru visai valstij parādīja Izabella Boida pilsoņu kara karstumā ASV...
LasītBiedrība “Pīlādzītis” klubs” realizēja AS “Graanul Invest” Latvijā atbalstītu labdarības programmas projektu jaunu atribūtu iegādei bērnu pastaigu laukumos bērnudārzam “Pīlādzītis” Krāslavā. Ar mūsu pilsētu projekta finansētājam ir kopīgs tas, ka Krāslavas SIA „LatGran” ražotnes īpašnieks ir AS “Graanul Invest”.
Lasīt
1990. gada 4. maijs… Rīga. Pie ēkas, kur notiek Latvijas PSR Augstākās Padomes sēde, ir sapulcējušies cilvēki. Pūlis trokšņo… Skandē: “Brīvību Latvijai!” Daudzi atnākuši ar radiouztvērējiem, notiek sēdes tiešā translācija. Ēkas pagalmā nervozi smēķē virsnieki padomju armijas formastērpos un komunistiskās partijas funkcionāri… “Līdztiesības” frakcija ir atstājusi sēžu zāli, apspriežamais jautājums – deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pieņemšanu – šos cilvēkus sanikno, viņi negrib tajā piedalīties, Latvija – tā nav viņu valsts.
Lasīt
Pirmais Latgales latviešu kongress bija viens no pagrieziena punktiem ceļā uz Latvijas Republikas izveidi. Valsts pilsētās un ciematos notika godināšanas par godu jubilejai.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
