• Kā no jauna piedzimis!

    Tie, kuri sen nav apmeklējuši Kaplavu, būs patīkami pārsteigti — ciemats piedzīvojis grandiozas pārmaiņas ūdenssaimniecības, ielu un ēku remonta jomā. Laika gaitā notikušas arī citas izmaiņas: par Kaplavas pagasta pārvaldes vadītāju iecelta Jeļena Čerņavska, Kaplavas tautas nama darbu vada Maksims Dubovecs, kurš neklātienē studē Rīgā par kultūras darbinieku.

    Lasīt
  • Par šo un to, par visu ko

    Kautiņā... Čikāgā notika līgavu kleitu un citu kāzu atribūtu izpārdošana. Lūk, kā tas bija: vienlaikus atvērās visu salonu dur-vis un... pūlis līgavu, notriekdamas viena otru no kājām, metās pie letēm un ķēra visu, kas pagadījās, tad skrēja taisni uz kasēm, cieši spiežot pie krūtīm kāzu trofejas, jo ceļā uz kasi arī varēja atņemt kleitu! Visu, ko sapirka, līgavas pielaikoja jau mājās. Nav brīnums. ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kas vēlāk tika sarīkota starp tās izpārdošanas dalībniecēm, noskaidrojās, ka tikai 30% no viņam palika apmierinātas ar savu pirkumu. Turklāt divas trešdaļas skaistuļu ieguva zilumus un nobrāzumus. Taču tie bija tikai “ziediņi” salīdzinājumā ar to, kas notika Saūda Arābijā. Tur 15 sieviešu sagāja matos par tiesībām sēdēt goda vietās. Viņas sarīkoja tādu kautiņu, ka nācās izsaukt policiju, jo vīri netika galā. Iznākumā dažas kautiņa dalībnieces nokļuva hospitālī. Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2011. gada 4. novembra laikrakstā "Ezerzeme", 4.lpp.

    Lasīt
  • Kolektīvi rāda savas spējas

    2012. gadā no 5. līdz 10. jūlijam Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “BALTICA 2012”. Lai sagatavotos festivālam un veiktu dalībnieku atlasi, šoruden visā Latvijā notiek folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skates. Starptautiskais folkloras festivāls “BALTICA” ir plašākie, sabiedrībā populārākie un pasaulē pazīstamākie tradicionālās kultūras svētki Baltijas valstīs. 2012. gadā festivāla “BALTICA” tēma būs CEĻŠ.

    Lasīt
  • Visvairāk Eiropā zog sieru, gaļu un saldumus

    2011. gadā mazumtirdzniecībā radušos zaudējumu skaits mazumtirgotājiem izmaksājis nepilnus 89 miljonus eiro. Zudumu rašanās rezultātā vidusmēra Eiropas ģimenei gada iepirkumu rēķins palielinājies vidēji par 150 eiro. Pārtikas mazumtirdzniecībā Eiropā visvairāk tiek zagts siers, gaļa un saldumi, liecina jaunākie globālā mazumtirdzniecības zādzību barometra dati.

    Lasīt
  • Emociju un jūtu pasaulē

    Trešā publikācija Šajā publikācijā es piedāvāju jums parunāt par asarām. Sākumā padomāsim, kādēļ gribas raudāt? Bezspēka, aizvainojuma, izmisuma, skumju un zaudējumu, arī laimes un prieka, bet reizēm aizkustinājuma, vēl žēluma dēļ... Labi padomājot, pārskaitījumu varētu turpināt.

    Lasīt
  • Informācija zemniekiem

    Analizējot esošo situāciju linu audzēšanas un pārstrādes nozarē, var secināt, ka attīstības līmenis ir ļoti zems, sējumu platības ir niecīgas.

    Lasīt
  • Divdesmit gadu notikums

    Piepildījās! Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības gados Krāslavas novadā parādījās mūsdienīga ražotne ar iespaidīgu jaudu — 20 tonnas granulētā kurināmā stundā. Izejviela, nelikvīda koksne, pienāk ne tikai no Latvijas, bet arī no kaimiņvalsts Baltkrievijas, un 26 darba vietas — tā ir īsta dāvana pilsētai, kur cilvēki cieš bezdarba dēļ. Tādas pašas starptautiskās firmas “Latgran” rūpnīcas sekmīgi funkcionē Jēkabpilī un Jaunjelgavā.

    Lasīt
  • CSDD atgādina: Gudrs gājējs rudenī nēsā lukturīti vai valkā apģērbu ar atstarotājiem

    Situācija gājēju drošības jomā Latvijā vēl aizvien ir sāpīgs jautājums. Lai gan kopumā bojā gājušo skaits uz ceļiem samazinās (šā gada 9 mēnešos bojā gājis 31, pērn attiecīgā laika posmā — 45 gājēji), tomēr tendence paliek nemainīga: trešā daļa no visiem bojā gājušiem ir gājēji. Šo traģēdiju tipiskais laiks ir tumsa vai krēsla un gājējiem bīstamākie ir gada pēdējie mēneši — oktobris, novembris, decembris.

    Lasīt
  • Krāslavas baznīcā restaurēta vēl viena freska

    Vairāku gadu garumā šad un tad, īpaši vasarās, kad dežūrēju Krāslavas Romas katoļu baznīcā, man, tāpat kā daudziem citiem, bija iespēja pavērot saskanīgo, sarežģīto un rūpīgo Latvijas un Polijas restauratoru darbu pie gal- venā altāra gleznojumu atjaunošanas. Reizēm izdevās ar kādu arī aprunāties un pamazām izprast, cik grūts un atbildīgs ir se-natnes mākslas priekšmetu restaurācijas process.

    Lasīt