• Ticība, cerība, mīlestība

    Manas paaudzes atmiņā nekas tāds nav bijis... Globāla infekcija, pasaules krīzes rēgs un draudošais kara tuvums. Veselā saprāta ignorēšana, dīvainā kārtā, ir kļuvusi par jaunā laika zīmi, bet dzīves upe nepielūdzami plūst. Laiks dziedē visas brūces, bet kurš teica, ka rētas nesāp? Kur mēs ejam, ar ko dzīvojam, ko novērtējam, ko pielūdzam? Gadu nebeidzamajā mijā cilvēka dzīve - smilšu grauds.

    Lasīt

  • Pelmeņi - ķeizarienes Cisji smalkās austiņas vai dievu dāvana

    Pelmeņi, hinkaļi, vontoni, damplingi, manti, ravioli, maultaschen, klimpas - šim pazīstamajam ēdienam ir ļoti daudz nosaukumu, un izcelsme ir neskaidra. Simtiem avotu un visur informācija ir pretrunīga, dažviet pat fantastiska. Divi galvenie pretendenti uz "pelmeņu dzimtenes" lomu ir Ķīna un senās somugru tautas. Abas versijas ir pārliecinošas un pamatotas ar dokumentāliem avotiem, neskaitāmām leģendām. Bet patiesība joprojām ir nenotverama, jo šodien nav iespējams droši pārbaudīt, kuri no "dokumentiem" atspoguļo patiesus notikumus un kuri ir dzimuši, pateicoties fantāzijas lidojumam. Bet varam mēģināt to noskaidrot.

    Lasīt

  • Savos krastos

    Tas, vai pārmaiņas vienmēr nāk par labu, ir strīdīgs jautājums. Pagājušā gada vasarā kārtējā reformu rezultātā Krāslavas novads atguva Dagdu un trīs Aglonas pagastus. Aglonu pievienoja Preiļu novadam. Lai jaunā-vecā administratīvi teritoriālā pārdale paliek uz to pseidoreformētāju sirdsapziņas, kuri izšķērdējuši daudzus miljonus eiro. Kas bijis - pagājis, bet man ir ļoti žēl šķirties no svētītās vietas, kur korespondenta liktenis savijies ar interesantiem cilvēkiem. Ar tādiem kā enerģiskais sporta pasākumu organizators Andris Kurmis. Trīs gadu vairāk nekā auglīga sadarbība - ar neseno āra aktivitāšu cienītāju pulcēšanos pie ūdens. Iepriekšējā laikraksta numurā es stāstīju par nevainojami organizētajām spiningošanas sacensībām Cirīša ezerā ar uzsvaru uz rudens sensācijām. Tajā pašā makšķernieku veiksmes krastā nobrieda vēlme atkal lūgt Andrim tikšanos. Neskatoties uz koronavīrusa infekcijas vilni. Daba dziedina...

    Lasīt

  • Cik svarīga ir ģimene?

    Mūsdienās, liela informācijas daudzuma laikmetā, ko cilvēki saņem ne tikai no laikrakstiem un TV ekrāniem, bet arī no globālā tīmekļa, var ļoti ātri "pazust". Ir grūti orientēties un filtrēt milzīgās ziņu plūsmas un saglabāt skaidru nostāju dažādos jautājumos. Cilvēku prātus pārsvarā nodarbina bažas par jaunu ierobežojumu ieviešanu. Bet ir tēmas, par kurām daudzi no mums pat nedomā, bet velti.

    Lasīt

  • Par pagātni un tagadni

    Otrais pasaules karš... Lielākā traģēdija visā cilvēces vēsturē, planētas nesadziedēta brūce. Desmitiem miljonu izpostītas dzīves, vēl vairāk sakropļotu cilvēku, simtiem tūkstošu bāreņu, nerimstošas māšu un atraitņu asaras. Lielas un mazas pilsētas pārvērstas drupās, ciemati nodeguši līdz pamatiem, cilvēku masveida iznīcināšana nacistu koncentrācijas nometnēs. Un holokausta elle, kad nacisti iznīcināja sešus miljonus cilvēku tikai tāpēc, ka viņi bija dzimuši ebreji. Un kā izskaidrot Hirosimas un Nagasaki atomsprādziena šausmas, kad jau bija skaidrs, ka ienaidnieks ir uzvarēts? Ļoti trāpīga definīcija - brūnais mēris. Ne tik tālās vēstures lappuses - sabiedroto kaujas brālība antihitleriskajā koalīcijā un tiesa Nirnbergā, kas atklāja noziegumus pret cilvēci.

    Lasīt

  • Befstroganovs: Grāfs Stroganovs un viņa dāvana Odesai

    Grāfs Aleksandrs Stroganovs bija tik bagāts, ka neviens joprojām neuzņemas novērtēt viņa īpašumus. Viņa senči, tādi paši bagātnieki, nopelnīja bagātību ar sāls tirdzniecību Ivana Bargā laikā, tika iecelti muižnieku kārtā Pētera Lielā valdīšanas laikā, par to, ka finansēja vairākus valsts impērijas "projektus", kuros procentus ņēma niecīgus un atgriešanas termiņus nesteidzināja. Bet runa nav par to. Grāfs Stroganovs vairāk nekā piecdesmit gadus nokalpoja ģenerāļa pakāpē; viņš bija drosmīgs un spējīgs militārists; diplomāts, vairāk nekā 7 gadus - Novorosijskas un Besarābijas ģenerālgubernators; saņēmis vairākus apbalvojumus. Grāfa dzīve veidojās tā, ka viņam nebija mantinieku, visi Stroganova bērni nomira agri. Arī pašam Stroganovam veselība vecumdienās nebija no labākajām. Viņa galvenā problēma bija zobu zaudēšana, un ieliekamā protēze neļāva viņam ēst tā, kā Stroganovs bija pieradis. Franču šefpavārs Andrē Dipons gandrīz katru dienu nāca klajā ar jauniem ēdieniem savam kungam, taču tas nekādi nevarēja viņu iepriecināt. Fakts ir tāds, ka grāfs vairāk nekā jebkurš cits mīlēja ceptu liellopa gaļu ar marinētiem gurķiem (mīļākais Pētera Lielā ēdiens, kuru Stroganovu ģimene uzskatīja par savu labvēli). Neatkarīgi no tā, kā Dipons pagatavoja liellopu gaļu, grāfs nevarēja to sakošļāt. Pēc ilgiem eksperimentiem dzima jauns ēdiens: krievu gatavošanas tehnoloģija, bet satura ziņā - franču. Grāfs bija apmierināts, pavārs tika apbalvots. Bet tas ir tikai slavenā ēdiena vēstures sākums.

    Lasīt

  • Ko atspoguļo Daugavas ūdeņi

    Dzīve turpinās, vēsture atkārtojas. Pagājušo laiku annālēs, kā arī nesenā pagātnē mēs nenogurstoši smeļam ne tikai zināšanas, bet arī pieredzi. Šajā sakarā grāmata ir garīga liecība pēctečiem, nebeidzama paaudžu stafete. Drukātais izdevums, veidojot personību, virza vēsturi.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Lelde, Sarmis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.