Lasītāji interesējas par fotokluba “Zibsnis” izstādi, redakcija saņēma jautājumu “Kur var apskatīt šo krāsaino foto- izstādi?” Atbild fotokluba vadītāja Gunta Čižika: “Tāda iespēja vēl būs — tas ir laika jautājums. Fotoizstāde ieinteresēja arī citu pilsētu kolēģus, tā ka sekojiet reklāmai, mākslas fotogrāfijas cienītāji!”
LasītPēdējos gados arvien biežāk odzes un zalkšus mēs redzam cilvēku mājokļu tuvumā. Šie rāpuļu dzim-tas nevēlamie pārstāvji pastāvīgi parādās viensētās, pilsētā un visnegaidītākajās vietās — augļu un sakņu dārzos, pie māju pamatiem, malkas grēdās, nemaz nerunājot par kūtīm un šķūņiem. Lasītāja Ņina Gadūne palūdza izteikt redak- cijas viedokli par čūsku skaita palielināšanās problēmu.
LasītSekojot iepriekšējo gadu tradīcijām, septembri Latvijā saucam par dzejas mēnesi. Dzejas dienas ir viena no stabilākajām un ilglaicīgākajām kultūras dzīves tradīcijām, kad dzeja skan visā valstī — šogad jau 48. reizi. Savu artavu dzejas rakstīšanā devusi Skaistas pamatskolas ilggadējā skolotāja Ģertrūde Petrovska, kura 12. septembrī rīkoja savas pirmās dzejoļu grāmatas “Saruna ar sevi” atvēršanas svētkus savā bijušajā skolā. Viņu sveikt ieradās bijušie skolas biedri, skolotāji, skolēni, novada domes pārstāvji, citi cilvēki.
LasītAizvadīti brīnišķīgie, tautā tik ļoti iemīļotie Vs. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā. Šogad svinību noslēguma dienā, 15. augustā, Aglonas Dievmāte kopā bija pulcinājusi apmēram 80 tūkstošus savu bērnu. Ap 60 tūkstošiem ticīgo iepriekšējā vakarā kopā ar bīskapiem Jāni Buli un Edvardu Pavlovski pārdomāja Kristus ciešanu noslēpumus Tautas krustaceļā. Tūkstošiem ticīgo piedalījās dievkalpojumos, jau sākot ar 11. augustu. Ļoti daudzi savas sirdis gatavoja satikšanās brīdim ar savu Debesu Māti jau krietni iepriekš, pat no jūlija beigām, kad varēja just, ka Latvijas ceļu smaguma centrs vairs nav Rīga, bet gan Latgale, visas Latvijas sirds — Aglona. Kā urdzošas ūdens tērcītes virzībā uz Māras zemes Karalienes galveno svētvietu sāka plūst svētceļnieku straumes.
LasītNaktī uz 2. augustu tika aplaupīta Kovaļovas vecticībnieku baznīca. Šī zaimojošā nozieguma dēļ dievnams zaudēja savus garīgos svētumus.
LasītSakarā ar to, ka Lietuvas karaļa Mindauga nogalināšanas vietā Aglonā iecerēts celt pieminekli, lasītāji jautā, kas bija šis karalis? Mindaugs (dzimšanas gads nezināms) 1263. gadā apvienoja lielāko daļu lietuvju zemju, pakļāva daļu Baltkrievijas, cīnījās pret Livonijas ordeni, kas bija Lietuvas vislielākais ārējais ienaidnieks.
Lasīt— Kāda Latgales radioklausītāja jautā, kāpēc jūlija vakaros plkst. 19.00 pēc Svēto Rakstu lasījumiem un to komentāriem lūdzas Kristus Visdārgo Asiņu litāniju. Jūnijā Latgales radio ēterā skanēja Litānija Vs. Jēzus Sirds godam, jo Jēzus Sirdij bija veltīts šis mēnesis. Bet kāpēc jūlijā lūdzāmies tieši Jēzus Asiņu litāniju?
LasītJūlija sākumā Viļānos notika Latgales jauniešu dienas ar devīzi “Vienmēr priecājieties Kungā” (Flp 4,4). Jauniešu dienas organizēja Viļānu katoļu draudze, priesteris Imants Medveckis MIC bija jauniešu dienu vadītājs. Tas priesterim izdevās godam, paldies viņam.
LasītPateicoties pieaugušo piedrujiešu, jauniešu un bērnu aktivitātei, kā arī ceļinieku atbalstam, šovasar kardināli izmainīts Piedrujas sabiedriskā autotransporta pieturas veidols — tā kļuvusi tīra un krāšņa.
LasītZemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr.1498 “Makšķerēšanas noteikumi”, ko 6. septembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu projektā ir detalizētāk noteiktas prasības zemūdens medību uzraudzībai un kontrolei Latvijas ūdeņos, kā arī paredzētas invazīvo vēžu sugu ieguves iespējas un precizēti daži noteikumu punkti par makšķerēšanas rīku skaitu, zivju izmēru, svaru un loma lielumu.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
