Skolas tradīcijas turpinājums un projekts
- Noderīgi
- 22.05.2015 08:47
Pēdējais zvans Absolventu aleja - tas ir Robežnieku pamatskolas tradīcijas turpinājums un projekta realizācija, ko atbalstījusi novada dome.
LasītPēdējais zvans Absolventu aleja - tas ir Robežnieku pamatskolas tradīcijas turpinājums un projekta realizācija, ko atbalstījusi novada dome.
LasītPēdējais zvans Kad aiz loga trallina putni, pļavās iezogas pieneņu mīlīgais dzeltenums un piesaulē smaržo ceriņi, Latvijas skolās izskan pēdējais zvans. Tas ir vienlaikus gan priecīgs mirklis, gan nedaudz skumjš. Absolventiem priekšā izvēles, cerības un daudz darāmā.
LasītLūdzu, sniedziet palīdzīgu roku manai tantei, kurai ir pasliktinājusies veselība. Viņu sauc Tatjana Lazareva. Viņa ir pazīstama ne tikai Krāslavā, bet arī tās apkaimē. Pēc specialitātes viņa ir vetārsts, taču talantu viņai ir daudz. Kādam izārstējusi lopus, kādam sāpošu muguru, kādam citam - palīdzēja atrast pazudušus cilvēkus. Var uzskaitīt virkni darbu, ar ko viņa palīdzējusi citiem, taču tas neko nemainīs. Tagad palīdzība nepieciešama viņai pašai.
LasītLatviešu valodas aģentūra, īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2”, š. g. janvārī izsludināja erudīcijas konkursu trešo valstu valstspiederīgo, Latvijas skolēnu un skolu jauniešu komandām.
LasītSaulītē neizcelta un iespējams pat daudzu nepamanīta, visā Latvijā darbojas bērmu un jauniešu organizācija Mazpulki, apvienojot čaklākos un darbīgākos dalībniekus. Galvenā mazpulku ideja ir tā dalībniekiem iemācīt saprast, ka strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā.
LasītMums ir jācenšas uzlabot cilvēku dzīves kvalitāte savā dzimtajā pusē, un labu piemēru visiem iedzīvotājiem demonstrē tādi entuziasti kā Marisela Jeromenoka un Josifs Mančinskis. Pateicoties viņu centieniem un vietējās varas atbalstam, zirgkopība un rikšotāju sacensības iegūst arvien lielāku popularitāti. Jau no senajiem laikiem ir zināms - ja saimniecībā ir zirgs, tas liecina par pārticību, zirgs vienmēr sniedza zemniekam gan palīdzību, gan prieku sirdij. Bet sacensību gars mūsu zemkopjiem ir jau asinīs.
LasītTāpat kā daudzās citās Latvijas mācību iestādēs, pagājušajā piektdienā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā noskanējis pēdējais zvans 9. un 12. klašu skolēniem. Tagad viņiem priekšā visgrūtākais periods - eksāmenu laiks...
LasītAicināja spēcināt un likt lietā saziņas un sadarbības prasmes Biedrībai “ATTĪSTĪBAI” sadarbojoties ar Krāslavas novada trim skolām, tika īstenotas projekta “MĀCĀMIES UN DARĀM KOPĀ!” aktivitātes, kas sekmē vietējo lauku kopienu, kā arī pilsētas iedzīvotāju sadarbību, nevalstiskā sektora iesaistīšanos praktisku modeļu izstrādē un lēmumu pieņemšanā par pilnvērtīgu skolas kā kopienas resursa izmantošanu, visa Krāslavas novada teritorijas attīstības kontekstā.
LasītŠķeltovas pagastā Neskatoties uz to, ka laukā pūš ledaini vēji un reizēm pārskrien krusas mākoņi, kas atgādina par neseno ziemu, Aglonas novadā, Šķeltovas pagasta zemnieku saimniecības “DIOMIZ” siltumnīcās tiek ievākta pirmā zemeņu un gurķu raža. Saimnieks Igors Mosenkovs stāsta, ka šogad, neskatoties uz to, ka pavasaris ievilcies un laika apstākļi neliecina par vasaras drīzu atnākšanu, zemenes gatavojas pēc plāna. Protams, saules neesamības dēļ nākas vairāk kurināt, kas rada papildus izmaksas, taču priecē, ka martā dēstīto zemeņu stādi arī šādos, zemenēm ne tik draudzīgos, apstākļos 9. maijā deva pirmo sarkano ogu ražu.
LasītMatemātika un ķengurs – kas tiem ir kopīgs? Austrālijas dzīvnieks un nopietns mācību priekšmets. Miljoniem skolēnu daudzās pasaules valstīs var atbildēt uz šo jautājumu. „Ķengurs” – tas ir starptautiskais matemātikas konkurss-spēle ar devīzi „Matemātika visiem”. Galvenais konkursa mērķis ir padarīt matemātiku par pievilcīgāku bērniem, ieinteresēt viņus un sniegt iespēju izjust prieku par intelektuālo piepūli! ХХ gadsimta 80. gadu sākumā Pīters Hollorans (1931 - 1994), matemātikas profesors un pasniedzējs no Austrālijas, izdomāja divus ļoti svarīgus jauninājumus, kuri ieviesa nopietnas izmaiņas tradicionālo skolas olimpiāžu norisē un organizēšanā. Viņš sadalīja visus olimpiādes uzdevumus trīs sarežģītības kategorijās, turklāt ar nosacījumu, ka ar visvienkāršākajiem uzdevumiem jātiek galā ikvienam skolēnam.
Lasīt