Igaunijas prezidents Alars Kariss ierosinājis mazākumtautību skolās ieviest “pārejas gadu”, kura laikā skolēni mācīsies tikai igauņu valodu. Šāda pieeja ļaus pārvarēt visas problēmas ar pāreju uz izglītību igauņu valodā, uzskata valsts vadītājs. Valsts prezidents uzskata, ka jaunieši bez problēmām varēs apgūt valodu gada laikā un papildu mācību gads skolēnus nekādā veidā neapgrūtinās, jo daudzi no viņiem bieži vien pamet valsti uz gadu vai ilgāku laiku, bet pēc tam atgriežas un turpināt mācīties.
Globālās klimata pārmaiņas turpina izraisīt dabas katastrofas, kas kaitē ekonomikai un prasa arī cilvēku dzīvības. Vētras “Daniels” atnestās lietavas izraisīja plūdus vairākās Dienvideiropas valstīs. Katastrofa prasīja trīs cilvēku dzīvības Grieķijā, četru Bulgārijā, septiņu Turcijā. Dažos Grieķijas apgabalos vienas dienas laikā nolija gada nokrišņu daudzums.
10 gadus vecs zēns miris no spēcīga elektriskās strāvas trieciena viesnīcā Lielbritānijas pilsētā Blekpūlā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka negadījuma laikā bērna tuvumā atradās viņa radinieki. Izmeklēšanas laikā viesnīca slēgta.
Naktī uz 9. septembri Marokā, netālu no Marakešas, notika zemestrīce. Upuru skaits pārsniedza divus tūkstošus cilvēku. Tika izpostītas desmitiem apmetņu, bojāts Marakešas vēsturiskais centrs Medīna, kas iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
9. septembrī Indijas galvaspilsētā Deli, G20 samitā, Āfrikas Savienība (ĀS), kurā ietilpst 53 valstis, tika uzņemta oficiāla dalībnieka statusā. Līdz šim ĀS G20 samitos piedalījās viesa statusā.
Indijā sākušās diskusijas par iespējamu valsts nosaukuma maiņu. Pirmo reizi valsts prezidents oficiālā dokumentā sauc par Indiju sanskritā - Bharat. Šis žests Indijas sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi. Opozīcijas partijas uzskata, ka valdošā koalīcija "zondē" iespēju veicināt hinduistu ideoloģiju štatā. Citu reliģiju pārstāvji, kuru Indijā ir daudz, ir nobažījušies par situāciju.
Eiropas Savienības un Ķīnas (ĶTR ) pārstāvju divpusējās tikšanās laikā izskanēja skaidri signāli, ka ĶTR cenšas attīstīt un stiprināt kontaktus ar Eiropu. Tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, Ķīnas premjerministrs Li Cjans īpaši izteica cerību, ka ES turēsies pie tirgus ekonomikas un godīgas konkurences principiem, saglabās atvērtus tirdzniecības un investīciju tirgus un nodrošinās godīgu, pārredzamu un nediskriminējoši vidi investīcijām un Ķīnas uzņēmumu darbībai Eiropā.
Hāgā pagājušās nedēļas nogalē aizturēti dalībnieki protestos pret klimata politikas pastiprināšanu Nīderlandē. Protestētāji bloķēja pilsētas centrālo šoseju netālu no valdības un parlamenta mītnes. Policija izmantoja ūdensmetējus, un divu dienu laikā tika aizturēti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Aizturētie tika nogādāti tuvākajā stadionā un pēc tam atbrīvoti. Protestētāji pieprasīja valdībai pārtraukt nodokļu atvieglojumus fosilā kurināmā enerģijas nozarē strādājošajiem, kā arī subsīdijas fosilā kurināmā.
Divdesmit robežsargi no Lietuvas dosies palīgā saviem kolēģiem no Latvijas, kuri pagājušajā svētdienā vien novērsa 256 nelegālo migrantu mēģinājumus iekļūt valstī. Iepriekš Latvijas medijos parādījās informācija, ka Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanai tur varētu tikt uzstādītas prettanku mīnas. Vismaz Aizsardzības ministrija šādu iespēju neizslēdz.
11. septembrī Katalonijas galvaspilsētā Barselonā tradicionāli norisinājās masu mītiņš, atbalstot reģiona neatkarību no pārējās Spānijas. Neskatoties uz to, ka šādas akcijas notiek katru gadu, šoreiz tās tika rūpīgi vērotas visā valstī. Lieta tāda, ka Katalonijas deputāti Spānijas parlamentā sāka spēlēt ļoti nopietnu lomu. Jo īpaši no viņiem atkarīgs, vai valdības vadītāja pienākumu izpildītājs Pedro Sančess spēs nodrošināt deputātu vairākuma atbalstu un varēs turpināt pārvaldīt valsti, vai arī Spāniju gaida politiskā krīze un jaunas vēlēšanas.
Tallinā otrdienas rītā notika domes ārkārtas sēde. Darba kārtībā ir neuzticības izteikšana Mihailam Kilvartam, Tallinas pašvaldības vadītājam. Opozīcijas partijas uzskata, ka atbildība par Igaunijas galvaspilsētas “satiksmes haosu” ir jāuzņemas pašvaldības vadītājam. Sēdē piedalījās 18 deputāti no 79. Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 15 deputāti, kas nav pietiekami, lai pieņemtu lēmumu.
ASV Kongresa Pārstāvju palātā sākas izmeklēšana, kuras mērķis ir apsūdzēt prezidentu Baidenu varas ļaunprātīgā izmantošanā un tiesvedības traucēšanā. Parlamenta apakšpalātā deputātu vairākumu ievēl no Republikāņu partijas, bet ASV prezidentu no Demokrātu partijas. Likumdevējus interesē prezidenta dēla darbība, kā arī valdības amatpersonu “īpašā” attieksme pret “atsevišķiem prezidenta ģimenes locekļiem”. Ja tiks atklāti kompromitējoši fakti, lieta var beigties ar balsojumu par impīčmenta procesa sākšanu.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības un ASV ziņu aģentūru portālos, kā arī LETA.
Foto: civiliedzīvotāju evakuācija no kara skartās Ukrainas teritorijas. REUTERS, STRINGER
