Minhenē notika ikgadējā starptautiskā Drošības konference. Konferencē tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar karu Ukrainā. Dalībnieki bija vienisprātis, ka palīdzība Ukrainai ir jāpalielina, un pats karš tika atzīts par globālu problēmu, kas prasa ne tikai operatīvus risinājumus, bet arī ilgtermiņa plānus, lai nākotnē novērstu līdzīgus satricinājumus. ASV viceprezidente Kamala Herisa sacīja, ka Savienoto Valstu valdības rīcībā ir pierādījumi, ka Krievijas armija Ukrainā ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci. Iebrucēju "arsenāls" ietver spīdzināšanu, izvarošanu, nāvessoda izpildi un piespiedu deportācijas. "Mēs esam pārbaudījuši pierādījumus. Mēs zinām juridiskos standartus. Un nav šaubu, ka tie ir noziegumi pret cilvēci," sacīja Herisa. Pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā šajā ikgadējā sanāksmē nepiedalījās Krievija. Maskavai ir liegta dalība, un konferences direktors Heisgens paziņoja, ka šis forums nedrīkst būt platforma Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa valdībai propagandas izplatīšanai. Arī Irānas valdības amatpersonām dalība šogad liegta.
Nīderlandes valdība paziņoja par Krievijas diplomātu izraidīšanu no valsts. Nīderlande arī ierobežos diplomātisko darbinieku skaitu Krievijas vēstniecībā Hāgā un slēgs Krievijas tirdzniecības misiju Amsterdamā. Pēc Nīderlandes valdības pārstāvju domām, tas ir saistīts ar pastāvīgiem Krievijas mēģinājumiem diplomātiskajā vidē ieviest spiegus. Avoti no Krievijas Ārlietu ministrijas ziņo, ka Krievijas Federācijas atbilde obligāti sekos.
Krievijā pirmo reizi tika ierosināta krimināllieta pret ārstu, kurš personiskas pārliecības dēļ atteicās doties uz karadarbības zonu. Militārās medicīnas akadēmijas absolvents Deniss Vasiļjevs dienēja vienā no Ziemeļu flotes vienībām. Par darbu pandēmijas laikā viņam tika piešķirta īpaša Aizsardzības ministrijas medaļa "Par cīņu pret COVID-19 pandēmiju". Pēc diploma saņemšanas un norīkojuma uz ziemeļiem Vasiļjevs uzrakstīja iesniegumu par atteikšanos no turpmākā dienesta, taču nepaspēja to iesniegt, jo Krievijas Federācijā sākās mobilizācija. Komandieris piedāvāja Vasiļjevu pārcelt uz citu daļu, un jaunais ārsts piekrita, taču tieši tad pienāca pavēle doties uz karadarbības zonu Ukrainā. Pēc atteikšanās izpildīt pavēli pret ārstu tika ierosināta krimināllieta pēc panta “Par pavēles nepildīšanu mobilizācijas laikā”, saskaņā ar pantu maksimālais sods var būt brīvības atņemšana līdz trim gadiem.
20. februārī Kijivā oficiālā vizītē ieradās ASV prezidents Džo Baidens. Par vizīti iepriekš nekas nebija zināms. Amerikas prezidents uz Kijivu no Polijas devās ar vilcienu. Ukrainas prezidenta rezidencē Baidens tikās ar Zelenski un apsolīja, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu. Viņš paziņoja, ka Ukraina no amerikāņiem saņems arī tāda veida ieročus, kas līdz šim nebija piegādāti. Zelenskis pauda viedokli, ka Baidena vizīte un ASV ieroču piegādes palīdzēs kaldināt Ukrainas uzvaru. ASV prezidents apliecināja Ukrainas prezidentam, ka militārā un humānā palīdzība valstij, kas karo ar spēcīgu ienaidnieku, turpinās sniegt "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams". Savukārt Volodimirs Zelenskis atzīmēja, ka vizītei viņa valstij ir ārkārtīgi liela nozīme. Vizītes ietvaros ASV un Ukrainas prezidenti apmeklēja memoriālu, kas veltīts visiem šajā karā pēdējo 9 gadu laikā kritušajiem.
ASV varas iestādes apsūdzējušas Ķīnu par nodomu piegādāt Krievijas Federācijai ieročus. Ķīna amatpersonu paziņojumos noraida šādas apsūdzības, brīdinot ASV par nepieļaujamību iejaukties Ķīnas attiecībās ar trešajām valstīm. Tuvākajā laikā Krieviju apmeklēs viens no Ķīnas augstākajiem diplomātiem, kurš, iespējams, tiksies ar Putinu un atvedīs Maskavai plānu Krievijas un Ukrainas konflikta mierīgam noregulējumam.
Tradicionālās uzrunas laikā Federālajai asamblejai Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija aptur savu dalību Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START). Aizsardzības ministrijai un Rosatom uzdots nodrošināt gatavību kodolieroču izmēģinājumiem. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka šie izmēģinājumi notiks tikai tad, ja izmēģinājumus veiks ASV.
Šajā pašā vēstījumā Putins tradicionāli solīja Krievijas pilsoņiem dažādus sociālos "labumus". Eksperti gan vērsa uzmanību, ka šoreiz solījumi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijuši pieticīgi. Putins solīja izveidot fondu, lai palīdzētu militārpersonām, palielināt minimālo algu par 18%, kā arī izmaksāt maternitātes kapitālu okupēto teritoriju iedzīvotājiem. Neskatoties uz solījumu pieticību, ekonomisti šaubās, vai Krievijas budžets spēs izturēt šādu papildu slogu. Karš ir izsūknējis Krievijas Federācijas valsts kasi, un ekonomistiem darbā nemitīgi jāpielieto “caurumu lāpīšanas” taktika, kas neveicina ne ekonomisko izaugsmi, ne attīstību.
Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs intervijā žurnālam "Forbes" paziņojis, ka "Krievijas ofensīva jau ir sākusies", taču ne visi to pamanīja, tajā vainojama šīs ofensīvas "nekvalitatīvā sagatavošana". Krievijas ofensīvas mērķis ir Doņeckas un Luganskas apgabalu administratīvās robežas. Tomēr, pēc Ukrainas militārā izlūkdienesta galvenā virsnieka teiktā, Krievija nespēj pietiekamā daudzumā saražot ieročus. Budanovs pauda pārliecību, ka pagrieziena punkts frontē pienāks šopavasar. Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs nešaubās par Ukrainas uzvaru.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
