Divas zilgmes – ūdens un debesis

  • Sports
  • 21.07.2023 15:21
  • 335 skatījumi
img


Drosmīgi pieteiktās makšķernieku sacensības Daugavas lokos manī, atzīšos, raisīja zināmas šaubas. Problēma slēpās tajā, ka pirms trīsdesmit gadiem pats biju klāt pie jaunās idejas šūpuļa, kas kļuvusi par tradīciju. Būdams republikas iknedēļas štata korespondents, nepalaidu garam izdevību piesaistīt nopietnus sponsoru līdzekļus, tas arī palīdzēja izveidot tāda līmeņa makšķerēšanas sacensība, ka pie mums bieži vien ieradās visā valstī zināmi makšķernieki. Bija no kā mācīties, tad arī radās Krāslavas talantīgo makšķernieku skola. Prieka krasts no Soļankas grīvas līdz Daugavai stiepās gandrīz pus kilometra garumā. Nebija viegls uzdevums atrast piemērotu sektoru sešiem desmitiem prestižo balvu kārotāju, bet mēs to darījām rūpīgi.



Makšķernieku pasaulē Krāslavas vārds skaļi skanēja nedaudz vairāk kā pusotru desmitu gadu, bet tad nāca citi organizatori, kuri nevēlējās sevi apgrūtināt ar rūpēm par sacensību vietas sagatavošanu ārpus pilsētas. Ir daudz vienkāršāk pārcelties uz pilsētas teritoriju, un tas nekas, ka makšķerēšanas sacensībām piemērotu vietu posmā no Soļankas līdz Augustovkai nemaz nebija. Vietas, ko neatbalstīja paši makšķernieki tika mainītas, kļuva retākas dalībnieku rindas, līdz beidzot Latvijā zināmās sacensības nolaidās līdz līmenim, kad pasākums tiek rīkots ķeksīša pēc. Par to pastāvīgi ar satraukumu rakstīju “Ezerzemē”.



Bija vajadzīgs izrāviens, un tas notika lielās jubilejas gadā! Jauna adrese – krasts pie kempinga “Adamova”. Izvelētā sacensību vieta ir komfortabla gan makšķerniekiem, gan agrākajos laikos dzimušajai zvaigžņotajai Krāslavas tradīcijai. Lai arī šogad par balvām cīnījās tikai nedaudz vairāk kā divdesmit dalībnieki, ir ticība, ka ilgi gaidītā renesanse drīzumā notiks! Tiesnešu komanda – labāku nevar velēties! Galvenais tiesnesis – Juris Jukna, vairākkārt pierādījis savu meistarību dažādās makšķernieku sacensībās. Novada domes deputāts Raitis Azins – viens no tiem, kuram izdevās Dagdu padarīt pazīstamu makšķernieku-sportistu vidū visā Latvijā. Krāslavietis Aleksandrs Karpenko – arī nopietns makšķernieks, nācās iepazīties tikai ar Māri Liscovu. Jau telefona sarunas laikā sapratu, ka sarunājos ar mūsdienīgu, inteliģentu jaunu cilvēku, kurš ar lielu prieku piekrita makšķerēšanas eksperimentam Adamovas takas pakājē. Uzmanīgs lasītājs jau noprata, ka Māris Liscovs ir kempinga saimnieks, ar viņa mammu gan iepazīties nevajadzēja. Sen nebiju saticis Annu, kura man kā senam paziņam uzreiz pateica visvērtīgāko – ir pienācis laiks atgriezties dzimtajā Latgalē. Tik tiešām: “Nekur nav tik labi, kā mājās…”. Starp citu, kempinga saimniekus jūs redzat fotoattēlā kopā ar Tatjanu Kozačuku, TIC vadītāju.



… Pa koka pakāpieniem starptautiski zināmajā takā laižos lejā pie ūdens. Galvenās Latvijas upes panorāmas skats ar lokiem piepildīts ar konkurences burzmu – dāvana fotokorespondentam, pat elpa aizraujas. Pēc domīgo sapņotāju par triumfa sejām uzreiz nojaušu, ka diena nav tā labākā. Pirmkārt, neapšaubāms fakts, ka jūlijs ir kaprīzs mēnesis, šajā laikā ir visvairāk zemūdens barības. Otrkārt, jau no agra pavasara šai sezonai ir raksturīga hroniska zivju neķeršanās, kad pat mūžam izsalkušās raudas un brekši nicina visskaistākās ēsmas uz āķa. Jā, un kad jau no pašas rītausmas ir karstums un bezvējš, uz labu lomu var necerēt. Tajā pat laikā stundas rit kā minūtes.





Pienācu pie pieckārtēja čempiona Nikolaja Maļinovska. Veiksmīga vieta, trāpīgi piemeklēts piebarojums, viena pēc otras kastē nonāk sudrabainas vīķītes. Meistarības rokraksts, tikai zivtiņu izmēplicīšusrs nedaudz lielāks par mazo pirkstiņu. Toties Artūram Prašmutam no Kalniešiem ir vairāk paveicies: viņš savā sektorā pievilinājis plicīšus. Makšķerēšanas temps lēnāks nekā Nikolajam, toties “finierīši” smagāki par vīķītēm, rezultātā apstiprinājās pareizi izvēlētā taktika. Pirms sacensībām Artūrs ļoti uztraucās un pārdzīvoja, ilgi nevarēja aizmigt. No rīta aizgulējās, labi, ka piezvanīja Andrejs Ļahovskis, bez kura Krāslavā nav noritējušas nevienas sacensības.



Tagad par galveno, kuram tad palaimējās kļūt par jubilejas čempionāta varoni. Junioru vidū ārpus konkurences bija Ričards Survilo, kurš tiesnešiem uzrādīja vien 0,722 kg noķerto zivju. Četras reizes mazāks loms bija sudraba vietas ieguvējam Maksimam Ozerskim, bet, lai izcīnītu trešo vietu, Rihardam Jermolajevam pietika ar nepilniem simts gramiem niecīgu zivteļu. Dāma ar makšķeri rokās – tas vienmēr ir aizraujošs skats. Aktīviste, kura pagūst būt vienmēr un visur, Anna Bogdanoviča no Krāslavas māmiņu kluba tajā rītā izcēlās divreiz. Sākumā viņa pārspēja savu vīru par veseliem… diviem gramiem un izcīnīja jubilejas kausu, uzrādot svaru 0,115 kg. Turpinājums bija vēl komiskāks: Jeļenai Grigorjevai no Daugavpils, lai iegūtu sudraba medaļu, pietika ar divdesmit piecus gramus smagu lomu, bet mūsu Solvita Jakovele ar lepnumu uzkāpa uz makšķernieku goda pjedestāla trešās vietas pakāpiena. Viņas rezultātu paturēsim noslēpumā.



Stiprā dzimuma pārstāvji cīnījās kā bruņinieki turnīrā. Loloto zelta medaļu un tiesības ierakstīt savu vārdu Krāslavas simtgades svinību hronikā ieguva Artūrs Prašmuts. Makšķerniekiem neveiksmīgās sestdienas rīta rekordloms – 3,325 kg! Turklāt mūsu lietpratējs kļuva arī par dienas labākās trofejas autoru, bet arī par to labāk nerunāsim. Bez īpaša prieka sudraba vietas balvas saņēma ar zelta medaļām izlutinātais Nikolajs Maļinovskis (1,791 kg), bet Vitālijs Plivda, uz Daugavas krastu atbraucis no Preiļiem, saņēma bronzu par pieticīgo lomu, kas nesasniedza pat puskilogramu.



No šādām sīkaļam pat pie vislielākās vēlēšanās zivju zupu nesavārīsi, tāpēc viesmīlīgie kempinga “Adamova” saimnieki cienāja viesus ar miežu putru ar gaļu. Pašvaldības sarūpētajām dāvanām Anna un Māris pasniedza balvas arī no savas ģimenes – dāvanu kartes makšķernieku prieka krastā ainaviskajā vietā, kas noteikti drīzumā kļūs populāra. To pilnībā veicinās arī veiksmīgi noorganizētais čempionāts.



Lai patīkama atpūta pie upes!



Aleksejs GONČAROVS