Šī gada 10.-13. augustā Andrupenē notika tieši tas, kas minēts raksta nosaukumā – gada lielākais astronomijas pasākums. Ik gadu ap laiku, kad ir aktīva Perseīdu meteoru plūsma (t.i. laiks, kad bez lielas piepūles pie debess var noķert kādu “krītošos zvaigzni”) Latvijas Astronomijas biedrība kādā izvēlētā Latvijas vietā organizē Ērgļa semināru. Tāds nosaukums dots par godu zvaigznājam, kas labi novērojams augusta naktīs, un izvēle ir par labu tieši šim zvaigznājam, jo pirmo reizi pirms 34. gadiem šis pasākums notika Ērgļos.
Šie astronomijas semināri ik gadu notiek laikā, kad ir aktīva Perseīdu meteoru plūsma. Meteori ir tās ātrās švīkas pie debess, ko ikdienā dēvējam par krītošām zvaigznēm, un ticējums saka, ka jāievēlas vēlēšanās. Vaļasprieka astronomiem semināra laikā Andrupenē sakrājās vairāki desmiti iespēju iedomāties kādu vēlēšanos.
Kā ierasts, seminārā “Ērglis 2023” piedalījās dažādu vecumu dalībnieki – gan jaunie astronomijas interesenti, gan skolotāji, zinātniskie darbinieki un vienkārši vaļasprieka astronomi. Latvijas Astronomijas biedrība šogad kā semināra norises vietu izvēlējās Andrupeni, jo ilgāku laiku Ērglis nebija norisinājies Latgalē, un tieši Andrupene ir interesanta gan ar tumšu debesi un labām apskates vietām. Seminārs mājvietu rada Andrupenes Tautas namā, kura saimnieks Dainis Platacis ar lelu entuziasmu sagatavoja telpas un apkārtni “zvaigžņu vērotāju” vajadzībām – parūpējās par lieka apgaismojuma neesamību, atvēlēja vietu telšu pilsētiņai un pat noorganizēja nelielu ugunskuru. Vairāk nekā 40 dalībnieku dienas laikā klausījās lekcijas, veica astronomijas projektu uzdevumus, bet naktī pievērsās debess novērojumiem. Tieši ar debess novērojumiem bija vislabākais pozitīvais pārsteigums. Līdz pat pirmajai semināra dienai laika prognozes tieši Andrupenei bija visai nelabvēlīgas – mākoņains laiks mīšoties ar lietu, vien uz īsu brīdi pa dienu parādīsies skaidra debess. Ērgļa dalībnieki līdzi bija paņēmuši kārtīgu apģērbu pret lietu, tomēr viss bija daudz labāk nekā cerēts. Pirmā novērojumu nakts bija ar atsevišķiem pāri ejošiem mākoņiem, bet pārējās divas – īsti piemērotas planētu un tālu debess objektu novērošanai.
Neiztrūkstoša Ērgļa tradīcija ir arī iepazīt novadu, kurā notiek pasākums. Vienā no dienām vaļasprieka astronomi devās ekskursijā uz Lubānu ģimenes veidoto Kroma kolnu – latgaļu fortifikācijas būvju rekonstrukciju, bet citā – uz Andrupenes lauku sētu, kas deva lielisku ieskatu Latgales dažādos vēsturiskajos posmos. Jāpiebilst, ka Skaidrītes Pauliņas vadītais muzejs visu semināra laiku dalībniekiem nodrošināja arī lielisku ēdināšanu.
Lai gan vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā semināra formāts ir daudzmaz līdzīgs, ik reizi pamēģinām kaut ko jaunu. Piemēram, pirms gadiem desmit parādījās dinamiska aktivitāte – astronomiskais skrējiens. Tā ir orientēšanās apdzīvotajā vietā apvienota ar atbildēšanu uz jautājumiem rakstveidā un video formātā. Šajā gadā viens no semināra lekciju blokiem bija veidots kā populārzinātniskais vakars ar nosaukumu “Fokusā - Mēness”, kas bija pieejams ikvienam Andrupenes iedzīvotājam vai tālākam viesim. Lai gan apmeklējums bija bez maksas un pasākums bija savlaicīgi izziņots, apmeklētāju ārpus semināra bija gaužām maz. Līdz ar to, šo rindu autora stāstījumu par Mēness izpēti no astronomiskā viedokļa un tulkotāja Ivara Magazeiņa (jeb dzejnieka Juoņa Ryučāna) ieskatu Mēness attēlojumā mākslā, dzejā un folklorā pamatā klausījās tieši Ērgļa dalībnieki.
Kopumā ir vērts piebilst, ka šo gadu laikā Ērgļa semināros ne viens vien skolas vecuma dalībnieks ir guvis labu iedvesmu turpmākai interesei par dabaszinātnēm vai inženieriju, bet citiem tā ir laba iespēja apmainīties ar debess fotografēšanas pieredzi vai iepazīt teleskopu darbināšanas nianses. Nākamajā gadā Ērglis dosies uz kādu citu Latvijas novadu, bet nav šaubu, ka pēc kādiem gadiem tas no jauna atlidos uz Latgali.
Mārtiņš GILLS, Latvijas Astronomijas biedrība
