Satiksmes ministra reģionālā vizīte Latgalē

img

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits no 19. līdz 21. jūnijam reģionālajā vizītē apmeklēja Daugavpili, Krāslavu un Līvānus. Vizītes ietvaros ministram bija ieplānotas tikšanās ar vairāku pašvaldību vadībām, Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem, kā arī dzelzceļa, tramvaja, televīzijas torņu u.c. infrastruktūras objektu apskate.

19. jūnijā T. Linkaits ar vilcienu atbrauca uz Daugavpili. Dienas pirmajā pusē notika tikšanās ar pilsētas domes, kā arī AS “Daugavpils satiksme” vadību, tika runāts par dažādiem ar transporta jomu saistītiem jautājumiem, to skaitā arī par jauno tramvaja līniju. Pēcpusdienā ministrs kopā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” priekšsēdētāju Jāni Langi un VSIA “Autotransporta direkcijas” vadītāju Kristiānu Godiņu piedalījās Latgales plānošanas reģiona sanāksmē.

20. jūnijā, T. Linkaits tikās ar Daugavpils novada domes vadību, ar kuru pārrunāja valsts vietējā autoceļa Vecpils-Biķernieki-Bramanišķi (V687) stāvokli, kā arī tikās ar SIA “LDZ Ritošā sastāva serviss” pārstāvjiem un devās vizītē Daugavpils Šķirotavas stacijā. Ministrs apmeklēja arī Daugavpils tehnikumu, un ar studentiem runāja par inženierzinātņu nozīmi tranzīta nozarē.

Tajā pašā dienā T. Linkaits apmeklēja Krāslavu un tikās ar novada domes vadību. Vēlāk kopā ar domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu tika parakstīts vēstījums nākamajām paaudzēm, ko amatpersonas ievietoja kapsulā, lai jau pēc mēneša to iemūrētu jauno LVRTC sakaru mastu pamatos. 

“Sakaru nozare un infrastruktūra ir kļuvusi par visaptverošu tīklu, kas visdažādākajās tehnoloģiskajās platformās savieno informācijas radītājus un sniedzējus ar informācijas saņēmējiem. Viena no šī tīkla redzamākajām daļām ir sakaru torņi un masti, kas cieši saistīti gan ar LVRTC, gan ar valsts vēsturi kopumā. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados tieši Latvijā bija augstākie koka radio masti Eiropā, bet pus gadsimtu vēlāk galvaspilsētā tapa augstākais tornis Eiropas Savienībā. 2019. gadā Viļakas un Krāslavas novados tiek būvēti jauni sakaru masti. To uzdevums vēl daudzkārt svarīgāks par pirmo vai augstāko torņu uzdevumu. Jaunajiem sakaru mastiem jākalpo par pamatu informatīvās telpas stiprināšanai reģionā,” teikts vēstījumā.

Kapsula ar vēstījumu 100 m augsto mastu pamatos tiks iemūrēta jau aptuveni pēc mēneša, kad sāksies masta būvniecība Skaistā.

“Šeit ir tā vieta, kur savu vārdu rod mūsu Likteņupe Daugava. Arī šeit ir jādzird dziesmas par to!” parakstot vēstījumu nākotnei, uzsvēra Krāslavas domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Vietās, kur iecerēta torņu būvniecība, šobrīd iedzīvotājiem ir iespējama TV un radio uztveršana. Tomēr, tā kā šajās vietās tuvākie LVRTC raidītāji atrodas salīdzinoši tālu, bet 
kaimiņvalstu raidošās iekārtas ir vien dažu kilometru attālumā un nodrošina krietni lielāku signāla līmeni, veidojas situācija, ka kaimiņvalstu programmas ir uztveramas ar vienkāršākām uztverošajām antenām.

Par sabiedrisko mediju uztveršanu satiksmes ministrs pārliecinājās arī Latvijas – Baltkrievijas pierobežā esošajā Piedrujā, kur LVRTC veica uztveršanas mērījumus, secinot, ka visu Latvijas sabiedrisko mediju programmu uztveršana ir iespējama, tomēr kaimiņvalstu programmu signāla līmenis šajā vietā ir vairākkārt lielāks, jo raidītāji atrodas tikai dažu kilometru attālumā.

“Infrastruktūras attīstība šobrīd ir LVRTC prioritāte, jo 95 darbības gadu laikā esam pārliecinājušies, ka tā ir visdrošākā investīcija ilgtspējīgai sakaru, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībai. Nenoliedzami valstij un elektronisko sakaru pakalpojumu operatoriem pieejamā infrastruktūra ir arī viens no valsts drošības stūrakmeņiem,” uzsver Ģirts Ozols.

Lai jaunos apraides mastus varētu izmantot arī citu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, paredzēts, ka torņi tiks pieslēgti arī platjoslas optiskajam tīklam, tādējādi paverot iespējas reģionālajiem un nacionālajiem elektronisko sakaru pakalpojumu operatoriem pieslēgties platjoslas tīklam un nodrošināt apkaimes iedzīvotājiem augstas kvalitātes interneta u.c. pakalpojumus.

Kā ziņots iepriekš, LVRTC nodrošina bezmaksas apraidē esošo televīzijas programmu, kā arī sabiedriskā radio pārraidīšanu tādā apjomā, kādā katra raidorganizācija to pasūta. Šobrīd Latvijas Televīzijas 1.programma un pārējās bezmaksas apraidē esošās programmas ir pieejamas 99.77%  no sauszemes teritorijas, sasniedzot 99.87% iedzīvotāju. Arī Latvijas Radio 1.programma pieejama 97.6% no sauszemes teritorijas, sasniedzot  99.0% iedzīvotāju.

Piektdien, 21. jūnijā, satiksmes ministrs devās uz Līvāniem, kur tikās ar Līvānu domes vadību un apmeklēja infrastruktūras objektus. Savukārt vēlāk satiksmes ministram ieplānota tikšanās ar Jēkabpils domi, lai klātienē redzētu jaunos ar saspiesto dabasgāzi darbināmos satiksmes autobusus. Kā zināms, Jēkabpils kļuvusi par pirmo pilsētu Latvijā, kas sabiedriskā transporta pārvadājumiem izmanto šo alternatīvās enerģijas veidu.

Informāciju sagatavoja Aļona Zandere, Vineta Sprugaine

Krāslavas novadam aktuālie jautājumi 

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita vizītes laikā Krāslavā tika apspriestas novadam svarīgas problēmas.

Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas tiek risināts jau vairākus gadus, ir tilta pāri Daugavai nodošana valsts īpašumā, jo tiltam nepieciešamo remontdarbu un objekta uzturēšanas izmaksas Krāslavas novada pašvaldībai ir nesamērojami lielas. Savukārt, Krāslavas novada dome savā īpašumā varētu pārņemt vairākus valsts ceļu posmus.  Šobrīd šis jautājums tiek saskaņots ar VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Ministrs piekrita, ka jautājums ir jāatrisina sasniedzot abām pusēm pieņemamu rezultātu, lai pašvaldībai nodotie ceļu posmi būtu pēc iespējas vienotā tīklā, kas atvieglotu to uzturēšanu.

Ministrs tika informēts par situāciju, kad reģionālo autoceļu P69 Skrudaliena—Kaplava—Krāslava intensīvi izmanto tranzīta kravu pārvadātāji, galvenokārt no Lietuvas puses, negatīvi ietekmējot tā kvalitāti, lai gan paralēli iet valsts nozīmes autoceļš A6, kas ir piemērotāks smago kravu pārvadājumiem un intensīvai kustībai.  Krāslavas novada domes priekšsēdētājs izteica priekšlikumu novirzīt tranzīta kustību uz A kategorijas ceļu, lai saudzētu reģionālos autoceļus, samazinātu to remonta izmaksas un saudzētu tiltu pār Daugavu. Satiksmes ministrs solīja pievērst uzmanību iespējām, kādas paredzētas pārrobežu ceļu remontam, realizējot Latvijas – Lietuvas programmu nākamajā periodā.

Jautājumā par laika saīsināšanu, ko pavadām ceļā uz galvaspilsētu, tika apspriestas dzelzceļa satiksmes iespējas. “Tīri idejiskā līmenī, neko nesolot” tika runāts par to, vai vilcienam Rīga – Daugavpils būtu iespēja “pārnakšņot” Krāslavā un no rīta doties atpakaļ uz Rīgu. Atrodot iespēju nobraukt uz papildus ceļa un nodrošinot vilcienu apkalpojošajam personālam naktsmājas, tas varētu būt atrisināms. Vienojās meklēt risinājumus testa braucienam, pirms tam veicot aptauju, cik pasažieri šādu pakalpojumu gatavi izmantot piektdienās un svētdienās.

Ministrs informēja par došanos vizītē jūlija sākumā uz Baltkrieviju, kur tiks apspriests arī jautājums par dzelzceļa līnijas elektrifikācijas iespējām. Pozitīvu risinājumu rezultātā, tālā nākotnē varēsim cerēt uz ērtu un ātru nokļūšanu gan līdz Rīgai, gan uz Baltkrieviju.

Jautājumā par valsts ceļa posma Krāslava – Izvalta remontu, T. Linkaits pavēstīja, ka šis ceļa posms nav izņemts no autoceļu sakārtošanas programmas, un līdz 2022. gadam tas būs rekonstruēts. Tika aktualizēts jautājums par sen solīto ceļu labiekārtošanu līdz pagastu centriem.

Tikšanās turpinājumā satiksmes ministram tika prezentēta pašvaldības ideja par loģistikas centra izveidošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas Pāterniekos un publiskās stāvvietas būvniecību pirms robežpunkta, kas nodrošinās rindā stāvošajiem autovadītājiem ērtības un vietējiem uzņēmējiem pakalpojumu iespējas, ievērojot atbilstošas sanitārās normas.

Bija patiess prieks un lepnums par mūsu novada domes Attīstības nodaļas komandas darbu, soli pa solim virzoties uz nosprausto mērķi. Ministrs atzinīgi novērtēja pašvaldības ieguldīto darbu un taktiku mērķu sasniegšanai.

Piedrujā, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, Tālis Linkaits solīja būtiskus uzlabojumus visos sakaru pakalpojumos no nākošā gada 2. janvāra  un atvadoties teica: “Skatieties Latvijas televīziju un klausieties Latvijas radio! Es atbraukšu pārbaudīt, vai jūs tiešām to darāt!”

Iveta LEIKUMA