A. Badūna Aglonas stāsts

— Viena liela daļa Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas pagasta iedzīvotāju, kā arī daudzi bijušā rajona ļaudis tieši jūs uzskata par Aglonas novada izveides iniciatoru. Vēlētāji, kuri uzticējās jūsu autoritātei, tagad jūtas vīlušies un nodoti.

— Nav taisnība, es neesmu Aglonas novada dibināšanas iniciators. Ideja nāca ne no manis, toreiz, vairāk kā pirms desmit gadiem, pirmais to izteica Aglonas pagasta priekšsēdētājs Antons Beķis. Tad pirmoreiz sanācām kopā visu četru — Preiļu rajona Aglonas pagasta, Krāslavas rajona Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagasta pašvaldības — deputāti un parakstījām sadarbības līgumu, izveidojām sadarbības padomes iestādi “AGLONA”. Varbūt šāds maldīgs iespaids par manu iniciatīvu veidot Aglonas novadu ir radies tālab, ka mūsu rajonā netrūka cilvēku, kuri pauda šādu viedokli: pretī Aglonas politiķim līdzsvarā var būt tikai Andris Badūns. Esmu pateicīgs par man dāvāto uzticību, bet, kā jau iepriekš sacīju, nevienu neesmu pievīlis vai nodevis, jo arvien esmu Aglonas novada deputāts, pildu visus deputāta pienākumus. Turklāt priekšsēdētāja amatā ievēlēts mūsu saraksta cilvēks no Aglonas novada Kastuļinas pagasta — Igors Reščenko. Man nav nekādu šaubu par viņa spējām veiksmīgi turpināt iesākto. Aicinu arī citus neuztraukties, jo Igors savā ģimenē audzina piecus bērnus, tas vien nozīmē, ka āda viņam gana bieza, mugurkauls stiprs, viņu politika viegli nesalauzīs.

— Dzirdēti arī tādi izteikumi, ka Andris paša izveidoto silto vietiņu pameta Aglonas novada lielo parādu dēļ...

— Kārtējās muļķības! Tad jau sanāk, ka šo vietu sev es veidoju gandrīz desmit gadu! Tas ir vismaz smieklīgi. Pirmkārt, priekšsēdētāja amats ir vēlēts, lai par tādu kļūtu, jābūt ievēlētam par deputātu. Otrkārt, ja tā būtu, mani no tās ar buldozeru neizstumtu. Es aizgāju citu iemeslu dēļ, bet tiem nav saistības ar vairāk nekā miljons latu lielo Aglonas novada parādu. Parāds patiesi milzīgs, bet šīs ir ilgtermiņa saistības, ik gadu jāatdod nedaudz. Tā tas būs daudzus gadus, un procentos samaksāsim lielu summu. Esmu pārliecināts, ka novads ar šīs saistībām tiks galā, bet pats par sevi šis parāds nav solīds. Var ilgi diskutēt, kurš ko pareizi vai nepareizi izdarījis, bet tas jau ir cits jautājums. Viens no faktoriem, kāpēc “silto vietiņu” pametu, tas, ka nedzīvoju Aglonas novadā un sapratu tos cilvēkus, kuriem šīs fakts radīja psiholoģisku problēmu. Diemžēl daudzu prātos vēl arvien saglabājušās dažādas robežas, kas mūs šķir, tostarp kolhozu un sovhozu robežas. Protams, izšķirošā loma bija arī iespējai strādāt algotu darbu praktiski līdzās savai pastāvīgajai dzīvesvietai Dagdā. Ceļā uz darbu un mājām vairs nav jātērē ne laiks, ne līdzekļi, kaut gan tas nebija izšķirošais šajā situācijā.

Kad kļuvu par Aglonas novada vadītāju, savas pozīcijas zaudēja iepriekšējā Aglonas politiskā komanda. Protams, sākās nežēlīga politiskā cīņa, tālab manī pat neizraisa izbrīnu šie jautājumi. Agri vai vēlu opozīcija izplatīs tautā viedokli, ka Badūnam arī pašreizējā darba vieta Dagdā tika speciāli sagatavota. Tas jau izskanēja Aglonā domes sēdē, toreiz es nepieklājīgi ilgi nevarēju savaldīt smieklus. Iecere par Dagdas slimnīcas teritorijā esošo iestāžu apvienošanu, izveidojot veselības un sociālo pakalpojumu centru “Dagda”, tika izteikta vēl pirms novadu izveides, bet pēc tam ieceri atlika uz laiku, kad būs izveidoti novadi. Laikam esmu gaišreģis, jo arī atbilstošu izglītību — bakalaura grādu sociālajās zinībās augstskolā “Attīstība” — ieguvu savlaicīgi, pirms pieciem gadiem.

Baumas izplata cilvēki, lai kaut kādā veidā slēptu skaudro patiesību. Tā ir tāda, ka manu domubiedru saraksts Aglonas novada pašvaldības vēlēšanās saņēma vislielāko atbalstu, līdz ar to mēs pārņēmām politisko varu, kas izraisīja oponentu pretestību. Es vēlreiz atvainojos saviem vēlētājiem, kuri jūtas pievilti.

— Savā mājaslapā veicām nelielu aptauju, līdzīga bija ievietota arī Aglonas novada mājas lapā. Rezultāti liecina, ka vairākums respondentu tomēr nav sajūsmā par Aglonas novada izveidi. Mūsu veiktajā aptaujā vairākums atbildēja, ka rajona sadalīšana trijos novados bijusi nepamatota un notikusi amatpersonu savtīgās interesēs, citi pauda uzskatu, ka tā bijusi vislielākā tautas kalpu pieļautā kļūda. Aglonas novada mājas lapā ievietotajā aptaujā “Kā vērtējat Aglonas novada izveidošanu?” nedaudz vairāk par pusi (52%) respondentu uzskata, ka tas neveicinās attīstību. Ko par to domājat jūs? Vai arvien uzskatāt, ka Aglonas novads bija jāizveido?

— Es arī tagad uzskatu, ka vajadzēja veidot Aglonas novadu. Četru pašvaldību sadarbība ilga vairāk kā desmit gadus, šajā laikā bijām saņēmuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLAM) finansējumu un veicām izpēti. Es labi atceros, ka pagastā pat speciāli algojām aptaujātājus, kuri staigāja pa mājām, anketēja, uzzināja iedzīvotāju viedokli, kaudzēm vācām šīs anketas. Protams, bija neliela daļa, kuri Šķeltovā pauda viedokli: ja apvienoties vai veidot kaut ko citu, tad tikai ar Izvaltu. Tie bija iedzīvotāji no latgaliskās Izvaltas pierobežas, kuriem bija dziļas latgaliskās saknes, kuri sūtīja savus bērnus uz Izvaltas skolu, jo Šķeltovas pamatskolā bērnus mācīja krievu valodā. Citi atkal sliecās domāt par apvienošanos ar Krāslavu. Desmit gadu laikā notika daudzi dažādi kopīgi kultūras, sporta un citi pasākumi, tika rīkoti kopīgi svētki, semināri. Nevienā no šiem desmit gadiem nebija pamanāma tāda kopēja vēlme, ka nevajag apvienoties Aglonas novadā. Atsevišķi izteikumi bija, bet masveidā tauta neiebilda, neteica: “Nē, negribam ar Aglonu draudzēties, negribam būt kopā!” Vai desmit gadu laikā cilvēki nevarēja to sa prast?

Mēs, pagastu vadītāji, desmit gadus zinājām un sapratām, ka valstī viss ir sadalīts pa rajoniem. Izpētes gaitā sūtījām visām ministrijām vēstules, kurās, jautājām, kā tiks kārtotas starprajonu lietas, kā viss notiks. Atbildes bija tādā garā: viss būs labi, viss būs kārtībā, rajonu nebūs, visu noorganizēsim. Tik labi, kā solīja, viss negāja, un arvien vēl ir problēmas.

Arī pirms pašām vēlēšanām rīkojām tikšanās ar iedzīvotājiem, protams, izskanēja jautājums, kāpēc mums apvienoties Aglona novadā? Bet visi šie jautājumi bija ar zemtekstu: kāpēc reforma vajadzīga vispār, ka nav ko apvienoties vispār, un tamlīdzīgi. Turklāt iebildumi bija mutiski, rakstiski nebija neviena iebilduma. Varbūt pagastos trūka viena līdera, kurš būtu spēcīga personība ar atšķirīgu viedokli un uzņemtos organizēt parakstu vākšanu, virzīt šo procesu citā gultnē, jo ar parunāšanu vien nekas nenotiek. Starp citu, arī laikrakstā “Ezerzeme” bija pietiekami daudz publikāciju par četru pagastu sadarbību. Kālab tajā brīdī visi klusēja?

— Kālab tagad Aglonas novads tiecas pie Preiļiem, nevis Krāslavas, no kurienes tam tika trīs pagasti? Kālab iestādes, piemēram, bibliotēkas, maina pakļautību par labu Preiļiem, radot bažas vietējos cilvēkos? Kā būs ar pārējām? Vai slimniekus tagad vedīs uz Preiļiem? Kurš tur ņems vērā viņa iegādāto vietējās nozīmes apdrošināšanas polisi — tā saucamo rozā grāmatiņu? Par visu būs jāmaksā no savas kabatas?

— Ne viss aiziet Preiļiem, dažas lietas apkalpo Krāslavas struktūras. Bibliotēkas? Kas tur slikts rodas vienkāršajam lasītājam? Faktiski tā ir tikai izkārtnes nomaiņa. Tie, kuri par to satraucas, paši ir bijuši sava pagasta bibliotēkā? Šajā laikā virmo ļoti daudz nevajadzīgu emociju. Ar ko šodien atšķiras Grāveru, Šķeltovas vai Kastuļinas bibliotēka no tās, kura tur bija pirms pusgada? Ne ar ko: tas pats interneta pieslēgums, tā pati piekļuves iespēja, tie paši laikraksti, strādā tas pats cilvēks. Neatliekamā palīdzība rajona pagastu slimniekus ved uz Krāslavu vai Daugavpili, iedzīvotāji paši izvēlas to ģimenes ārstu, kuru sev grib. Uz Šķeltovu, piemēram, brauc ģimenes ārsts no Daugavpils, un visi ir apmierināti. Viena daļa iedzīvotāju joprojām pierakstījušies pie cita ģimenes ārsta — nav problēmas. Tagad visā valstī rit slimnīcu milzīga reforma, arī citās jomās ir reformas. Beigsies, un viss nostāsies savās vietās. Arī Aglonas novadā visas lietas sakārtosies.

— Vai tiešām jūs domājat, ka tik mazs novads spēs pastāvēt? Četros pagastos kopā sanāk nepilni 4000 iedzīvotāju...

— Nav tā, ka Aglonas novads ir mazākais Latgalē, ir skaitliski vēl mazāki novadi. Es domāju, ka tā ir nepamatota panika, vairāk balstīta uz emocijām un neinformētību. Arī pašā Aglonā panika bija milzīga gan tad, kad biju tur novada priekšsēdētājs, gan tagad turpinās. Kāda deputāte vienas sēdes beigās emocionāli izsaucās: “Kāpēc sveši mūs komandē!?” Sveši? Kad Aglonas novadu tikai sākām veidot, daudzi tur bija laimīgi, ka vispār būs tāds novads. Latgalē visintensīvākie reformatori bija Preiļu rajonā — izveidojās Preiļu, Riebiņu novads, jau tapa Līvānu novads, bet Aglonas pagasts vairs neredzēja sevi kā novadu. Diez vai tajā situācijā Aglonu atstātu par novadu, nelīdzētu nekāds lobijs. Bet atbalstīja šo novadu Krāslavas puses pašvaldības, saskatot tajā zināmu potenciālu savai attīstībai gan zīmola veidā, gan pievienotās vērtības veidā jau tikai pašā nosaukumā vien. Aglonieši priecājās, ka, apvienojoties ar Krāslavas rajona pašvaldībām, viņiem būs savs novads, bet apvienojušies un nenokļuvuši pie varas, daudzi sāka kultivēt viedokli, ka tie, lūk, ir svešie. Tātad robeža ir mums smadzenēs, tās nojaukšana prasīs ilgu laiku.

Novads neliels, bet es saskatu tajā perspektīvu. Iedzīvotāju maz, bet viņu visur kļūst maz, arī Krāslavā un Dagdā. Varbūt nākotnē mums vispār būs tikai Rēzekne, Daugavpils un divi novadi — Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales. Bet varbūt ar to pietiek?

Arī tagad likums neaizliedz “atvienoties” un pievienoties citam novadam, apvienoties vairākiem esošajiem novadiem. Var jau arī tādu aptauju veikt.

— Varbūt bija jāsāk ar novadu rajona robežās? Vai jūsu autoritātes nebūtu pieticis, lai izveidotu vienu novadu rajona teritorijā? Privātās sarunās par tādu novadu iestājas ne viens vien iedzīvotājs.

— Tādu iniciatīvu tolaik noteikti neviens neatbalstītu, jo es skaidri saskatīju Krāslavas un Dagdas vēsturiski izveidojušās “zonas”. Dagdai visapkārt ir lauku pagasti, Krāslavai, kaut arī kartē tā ir kā nobīdījusies uz leju pie Daugavas, arī apkārt ir pagasti. Līdz pat 1961. gadam bija Dagdas rajons, Dagdā veidojās slimnīca un citas iestādes. Tāpat viss noritēja Krāslavā. Dagdā vajadzētu visiem piekrist iet uz to, ka viņu pilsēta, kas ir ar lielu lauku teritoriju, paliks kā vienkārša pagasta pārvalde. Politiski daudzi tam nav gatavi, uz to negāja tajā laikā un neietu arī tagad. Protams, Aglonas novada izveides rezultātā problēmas ir radušās, tās es zinu, bet tās vairāk saistītas ar uzņēmējdarbību un divām iestādēm: Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) lielo zemnieku un uzņēmējdarbības aspektā. Nevis ar slimnīcām, bibliotēkām, tautas namiem, prokuratūru, policiju un tamlīdzīgiem dienestiem un struktūrām. Bet arī tās tiek risinātas, abu minēto iestāžu darbinieki ir ļoti pretimnākoši.

— Daži uzskata, ka, Jums aizejot no priekšsēdētāja amata, mūsu rajona trīs pagasti tagad tiks klaji apdalīti un viņiem atņems finansējumu par labu Aglonai. Tā var notikt?

— Tas tā nevar notikt. Gribētāji paņemt bija, to redzēju, kad iepazinos ar Aglonas budžetu 2009. gadam. Tur izdevumos nebija ieplānots 12. mēnesis. Kaut kāda ideja tam apakšā bija, man šķiet, gribēja atņemt naudu mazajiem pagastiem. Tas tā nenotika, bet par to lielā mērā ir jāpateicas mūsu triju pagastu taupīgai darbībai. Protams, tagad var sacīt, ka nebija daudz investīciju. Bet es neuzskatu, ka par investīcijām uzskatāmi ieguldījumi, kas veikti, divām iestādēm paņemot gandrīz miljonu latu lielu kredītu. Kas tā par investīciju, mēs taču sava rajona pagastos arī tā varējām izdarīt, kā tas Latvijā dažviet arī noticis, ka pirms apvienošanās dzīvoja uz pilnu klapi. Mēs taču tā nedarījām. Pat apvienošanās naudu Ls 200000 tērējām ļoti saprātīgi un līdz pat pagājušā gada beigām.

Nauda pagastiem netiks atņemta, varu to apsolīt iedzīvotājiem kā Aglonas novada deputāts. Protams, dažas lietas jau ir centralizētas, galvenie grāmatveži strādā Aglonā kopā, bet tas liecina par specializāciju, rezultātā darbs tiks veikts profesionālāk. Visā pasaulē šī pieeja pierādījusi savu efektivitāti. Ja vienas jomas speciālisti apvienojas, tas to jomu padara stiprāku. Aglonā ir plānošanas un infrastruktūras nodaļa, kas darbojas kā vienota struktūra. Tagad jāveido vienots komunālais dienests, lai nav tā, ka Grāveros pārrauts ūdensvads, cilvēki izmirkuši līdz naktij mēģina salabot, bet Šķeltovā un Kastuļinā ir tehnika un speciālisti, bet viņi tajā dienā garlaikojas, jo pie pašiem viss kārtībā. Tādas situācijas novadā nav pieļaujamas, vajag, lai viens otram palīdz.

— Kā komentēsiet faktu, ka opozīcijas deputāti iesniedza par jums sūdzību Preiļu rajona prokuratūrā?

— Jā, tāda sūdzība uz 18 lapām tika iesniegta, ir saņemta arī atbilde, bet opozīcija (četri deputāti) nevienam to nerāda. Laikam kauns rādīt. Pozīcija oficiāli pieprasīja opozīcijai iepazīstināt deputātus ar atbildi.

Zināmā mērā savu amatu atstāju opozīcijas destruktīvā spiediena rezultātā, tik destruktīvu un demagoģisku opozīciju visā savā mūžā nebiju redzējis. Piekasās pie katra vārda, garumzīmes, komata. Mēģina iestāstīt iedzīvotājiem un deputātiem, ka likums neatļauj kādu rīcību, kad pierādu, ka tā drīkst darīt — pat neatvainojas. Un pretēji — saka: tā vajag darīt, bet, izrādās, ieteikums ir pretlikumīgs. Pašu darbā kļūdu, cik uziet. Protams, viss ideāli nevar sanākt, bet jābūt kaut kādai lietu izpratnei! Paldies Dievam, ka Aglonā netrūkst arī gudru un strādāt gribošu speciālistu un cilvēku, kas neuzskata bijušā Krāslavas rajona pagasta ļaudis par “svešajiem”.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA