Indras, Piedrujas un Robežnieku pagastu pārvalžu vadītājai Ērikai Gabrusānei šajā amatā rit trešais mēnesis. No malas raugoties, slodze ir vienkārši fantastiska. Mūsu sarunu nemitīgi iztraucēja telefona zvani, laiku pa laikam pavērās kabineta durvis un pie Ērikas ienāca kāds no speciālistiem ar savu jautājumu. Brīžiem pārvalžu vadītāja darīja trīs darbus reizē. Apbrīnojami — viss raiti ritēja uz priekšu. Cilvēks iztur, bet ne mobilā tālruņa akumulators — tas jāuzlādē katru dienu. Šādā atmosfērā plašāku interviju nebija iespējams sniegt, bet, kā norādīja Ērika, vēl pāragri izdarīt secinājumus un veikt paveiktā kopsavilkumu.
Stājoties jaunajā amatā, Ērika bija solījusi sarīkot iepazīšanās tikšanās ar Indras un Piedrujas pagastu ļaudīm. Indrā tā notika vienlaikus ar Indras vārda dienas svētkiem. Nevarētu sacīt, ka tā bija bagātīgi apmeklēta, bet cilvēki atnāca un arī jautājumus uzdeva. Tiesa, starp tiem nebija tik dziļi sasāpējušu, kādus uzdeva Piedrujas ļaudis, kuri uz tikšanos savā pagastā bija ieradušies ļoti kuplā pulkā.
Ērika: “Piedrujā uz sapulci ieradās apmēram 90 cilvēku, kuri atbrauca no visām pagasta malām ar mašīnām, traktoriem, zirgu pajūgos. Es nevaru iedomāties, ka pie mums Robežniekos ierastos tik liels pulks ļaužu uz tamlīdzīgu tikšanos. Tas man bija liels pārsteigums, turklāt viņiem bija daudz jautājumu, arī tādu, kas dziļi sasāpējuši. Vārdu sakot, es sajutu, ka iedzīvotāji no sirds interesējas par savu pagastu, tā likteni un nākotni.”
Tikšanās dalībniekus interesēja jautājumi par ūdenssaimniecību, kur viss lūst un plīst, tālab ir lielas problēmas ar ūdensapgādi. Runāja par ceļiem, kas nav tīrīti. Kā izrādījās, netīrītie ir valsts ceļi. Ļaudis uztrauc skolēnu pārvadāšanas jautājums uz Indru, sevišķi to skolēnu, kuriem no savas mājas vēl jātiek 6-7 km līdz centrālajam ceļam. Laba autotransporta bērnu pārvadāšanai pagastā, izrādās, nav. Turklāt iepriekšējā vadība nav parūpējusies pieteikties skolēnu autobusu iegādei, kas paredzēti Latvijas - Šveices sadarbības programmas projektā. Piecgadīgie un sešgadīgie bērni vispār neiet skolā. Piedrujā arī malkas sagādes jautājums ir problēma, jo, izrādās, pagasta pašvaldība savulaik nav parūpējusies, lai tai piederētu kāds gabals zemes ar mežu. Pagasta iestāžu vajadzībām pietiktu ar 100 kubikmetriem malkas, bet kur to gatavot? Jāmeklē pa tīrumiem un grāvjiem, jo Zemesgrāmatā šim pagastam nav ne hektāra zemes un meža. Malka būtu vajadzīga arī, lai sniegtu palīdzību pensionāriem, kuri paši to nav spējīgi sagatavot. Šie ir jautājumi, kas bija jāatrisina jau sen. Diemžēl tagad tos būs grūtāk atrisināt, ja dažu no tiem vispār varēs atrisināt.
Šīs lietas skaidri parāda, kā kura pašvaldība savulaik ir strādājusi. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks kādas intervijas laikā izteicās, ka, izvēloties jaunos pagastu pārvalžu vadītājus, noteicošais faktors bija tieši viņu darbaspējas, tas, kā viņi pierādījuši sevi agrākajā amatā. Secinājumus katrs var izdarīt pats. Jaunajiem pārvalžu vadītājiem šī uzticība patiesībā uzliek papildu slogu.
Indras, Piedrujas un Robežnieku pagastu pārvalžu vadītāja atzīst, ka no trim pagastiem smagākais ir Piedrujas. Tomēr viņai ir gandarījums, ka pašiem iedzīvotājiem ir sāpe par savu pagastu, jo bez iedzīvotāju aktīvas līdzdarbības un atbalsta ir grūti kaut ko mainīt. Patiesībā šo iniciatīvu vajadzēja izrādīt pirms daudziem gadiem — pašvaldību vēlēšanās, taču labāk vēlu nekā nekad.
Aktīvākais darbs šajās trijās pārvaldēs šobrīd rit pie projektiem un zemes jautājumu sakārtošanas. Indrā drīz būs uzmērīti atlikušie zemes gabali un viss tiks ierakstīts Zemesgrāmatā. Šeit daudzviet jau bija veikta zemes gabalu inventarizācija, darbs sokas labi. Mežs ir uzmērīts, bet vēl nav Zemesgrāmatā. Indras pagastam ir nedaudz pāri 30 hektāriem meža, bet mežs jau neaug tik ātri, cik liela ir pagasta vajadzība. Robežnieku pagastā ir ap 170 ha meža, sagatavoti ierakstīšanai Zemesgrāmatā pāri 30 ha meža. Piedru-jas pagastā šodien pat iedomāties grūti, kā pašvaldība varētu iegūt sev mežu. Bet par to tiek domāts, neskatoties uz visai dīvaino valsts uzstādījumu: pašvaldībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tātad tai nevajag arī mežu. Kā nevajag, ja kurināt tomēr vajag?
Robežnieku pagastā tapis apmežošanas projekts, kas paredz apmežot pagastā 7 hektārus zemes — faktiski tie ir lauki starp nelieliem meža masīviem, kurus vajadzētu apstādīt ar kokiem, lai būtu viens liels masīvs. Tapis projekts par Indras kultūras namu, kā arī projekts ciemata ielu un ceļu sakārtošanai. Kopumā abi projekti ir uz 140000 latu, pieteikums iesniegts Lauku atbalsta dienestā. Tiek mērīta zeme un gatavots tehniski ekonomiskais pamatojums vēl pāris nopietniem projektiem iesniegšanai ERAF, lai sakārtotu ūdenssaimniecību Piedrujā un Indrā. Robežnieku pamatskolas sporta zāles rekonstrukcijas projekts jau apstiprināts, bet šīs skolas siltināšanas projekts tiek gatavots kopā ar divām Krāslavas skolām.
Robežnieku pagasts nenobijās un uzņēmās rūpes par veciem cilvēkiem, izveidojot Skuku veco ļaužu pansionātu. Neiespējami aprakstīt spēku un nervu patēriņu, kas bija nepieciešams, lai šo iestādi izveidotu, bet vēlāk arī paplašinātu un būtiski uzlabotu gan paša pakalpojuma kvalitāti, gan kolektīva darba apstākļus. Starp citu, Krāslavas novada sadarbības partneri, nesenie viesi no Baltkrievijas, kuri apskatīja Skuku veco ļaužu pansionātu, palika ļoti apmierināti ar tur redzēto. Pansionātā mīt ne tikai Robežnieku pagasta ļaudis, bet arī cilvēki no Indras, Piedrujas, Kalniešu, Ūdrīšu, Kaplavas, Asūnes un Ezernieku pagasta. Diemžēl tādu cilvēku skaits turpina pieaugt, bet Skuku iestāde ir pilna: šeit jau mīt 40 cilvēku, no tiem 11 ir guļoši un kopjami.
Juris ROGA