..ir daļa no kopējās lauksaimniecības politikas, bet nedaudz paslēptā daļa. Plaša sabiedrība maz zina par šo jautājumu.
Komisija uzskata, ka shēmu vajadzētu mainīt tā, lai tā būtu efektīvāka, bet nākotnē lai pielāgotu to jaunajai situācijai un izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā
Galvenie aspekti 2010. gada plānā. Šajā gadā būs tiks izveidoti lieli krājumi: 1,5 miljoni tonnu graudu, 51 tūkstotis tonnu sviesta, 65 tonnas vājpiena pulvera, 35 miljoni tonnu cukura.
Šis atšķirsies no iepriekšējiem gadiem, jo aptuveni 85% būs preces no intervences krājumiem salīdzinājumā ar, piemēram, pagājušo gadu, kad aptuveni 10% no plāna krājumiem nāca tieši no intervences. Piensaimniecības tirgū bija problēmas.
Tika pieņemtas vairākas atkāpes jeb izņēmumi, lai varētu ņemt vērā pašreizējās grūtības. Šogad šajā plānā piedalās 19 dalībvalstis, tajā skaitā ir arī Latvija, Lietuva, Igaunija un Īrija.
2010. gada budžeta plānā ir 500 miljoni eiro. No tiem 22 miljoni eiro ir paredzēti starpkopienu pārvedumiem.
Pieejamais budžets dalībvalstīm ir 470 miljoni eiro. Lai piešķirtu budžetu dalībvalstij, komisija ņem vērā dalībvalsts lūgumu, turklāt skata arī divus indikatorus — kopieņēmumu un nabadzības risku. Pēc Eiropas statistikas datiem Latvijā finanšu griesti ir noteikti 1,07% no kopējā budžeta jeb aptuveni 5 miljoni eiro.
Itālija ar Franciju un Spāniju saņem vairāk nekā 50% no kopējā budžeta. Latvija saņem aptuveni 1%. Daudzums katram produktu tipam, kas tiek ņemts no kopienas intervences krājumiem tālākai izplatīšanai, katrai dalībvalstij ir atšķirīgs saskaņā ar plānu. Dalībvalstis šogad ir lūgušas mazliet vairāk nekā bija pieņemts intervences krājumos. Dalībvalstis lūdza vairāk graudaugu nekā iepriekš, tāpēc šī gada plānā paredzēja zināmus līdzekļus, ko piešķirt dalībvalstīm, lai tās varētu iepirkt tirgū to, kā tām trūkst. Papildiepirkumiem tika piešķirti aptuveni 60 miljoni eiro.
Ja pārtika trūcīgajiem netiek izdalīta konkrētajā gadā, tad ir iespēja to izdalīt nākamā gada sākumā. Daļēji tas ir tāpēc, ka jāievēro gan Eiropas Savienības noteikumi un regulas, kā arī dalībvalstu noteikumi, kas sevī ietver konkursa izsludināšanu valsts oficiālajā vēstnesī. Formalitāšu dēļ pārtiku labdarības organizācijām piešķir gada otrajā pusē, kas arī nodarbojas ar pārtikas izdali trūcīgajiem. Runa ir par ikmēneša pārtikas paciņām, ko saņem maznodrošinātie arī Latvijā.
Tikšanās laikā izskanēja jautājums par to, vai dalībvalstis ir informētas par to, ka ir reāli iespējams pārtiku dalīt trūcīgajiem arī nākamā gada sākumā. Latvija šādu iespēju nav izmantojusi.
Atbildē izskanēja šādi apgalvojumi — budžets ir jāizmanto gada laikā.
Tad, kad pārtika ir pienākusi, tas ir labdarības organizācijas ziņā lemt, kad viņi vēlas to izdalīt. Lai vai kā, bet nauda gan ir jāiztērē gada laikā, jo viss ir balstīts uz ikgadējo budžetu.
Ja ir izsludināts konkurss, bet neviens nav izrādījis interesi, neviens neiesaistās un visa gada laikā valstij neizdodas noslēgt līgumu ar kādu operatoru, tad gan nauda ir zaudēta.
Jautājums: “Vai nenotiek tā, ka pārtika tiek iepirkta par to summu, kas paliek pāri uz to laika periodu, kad pārtiku reāli dala trūcīgajiem, nevis par kopējo summu, kas ir paredzēta?”
Atbilde bija lakoniska: “Pēc likumdošanas ir skaidrs tas, ka konkrētam gadam pārtikai ir jābūt labdarības organizācijas ziņā līdz gada beigām. Nav noteikts laika limits, kura laikā pārtikai ir jābūt fiziski izdalītai. Labdarības organizācija var turēt pārtiku ilgāku laiku (vairākus mēnešus) saskaņā ar to cilvēku vajadzībām, kas ierodas uz šīm organizācijām pēc pārtikas.
Ilona STEPIŅA
.jpg)
.jpg)
