Par likumprojekta virzību atbildīgā Juridiskā komisijā iepriekš norādīja, ka līdzšinējā neelastīgā kārtība bija jāmaina, jo saskaņā ar to naudas sods tika piemērots arī tad, ja iedzīvotāji karogu nespēj izkārt, piemēram, veselības stāvokļa dēļ.
“Mērķis nav sodīt, bet panākt, ka noteiktās dienās un noteiktā kārtībā tiktu pacelts valsts karogs. Ja tas nenotiek, sākotnēji cilvēks ir jābrīdina, bet, ja pārkāpumi ir regulāri un liecina par demonstratīvi noraidošu attieksmi pret valsts simbolu, jāpiemēro naudas sods,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, valdības vai pašvaldību noteiktajās dienās vai par karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu izsaka brīdinājumu.
Ja šādi pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, pārkāpējam varēs izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 30 latiem.
Līdzšinējais regulējums par karoga nepacelšanu atļāva piemērot naudas sodu līdz 50 latiem.
Saeimas Preses dienests
.jpg)
.jpg)
