LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS: Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām

1. janvāri — Jaungada dienu;
Lielo Piektdienu, Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu dienu;
1. maiju — Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;
4. maiju — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu;
maija otro svētdienu — Mātes dienu;
Vasarsvētkus;
23. jūniju — Līgo dienu;
24. jūniju — Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);
18. novembri — Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;
24., 25. un 26. decembri — Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);
31. decembri — Vecgada dienu.
Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
Ja svētku dienas — 4. maijs un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

2. Noteikt par atceres un atzīmējamām dienām:

20. janvāri — 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu;
26. janvāri — Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienu;
8. martu — Starptautisko sieviešu dienu;
25. martu — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu;
8. maiju — Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu;
9. maiju — Eiropas dienu;
15. maiju — Starptautisko ģimenes dienu;
1. jūniju — Starptautisko bērnu aizsardzības dienu;
14. jūniju — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu;
17. jūniju — Latvijas Republikas okupācijas dienu;
22. jūniju — Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kaujas atceres dienu);
4. jūliju — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu;
jūlija otro sestdienu — Jūras svētku dienu;
11. augustu — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu;
21. augustu — Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu;
23. augustu — staļinisma un nacisma upuru atceres dienu;
1. septembri — Zinību dienu;
septembra otro svētdienu — Tēva dienu;
22. septembri — Baltu vienības dienu;
1. oktobri — Starptautisko veco ļaužu dienu;
oktobra pirmo svētdienu — Skolotāju dienu;
11. novembri — Lāčplēša dienu;
Decembra pirmo svētdienu — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1995., 21.09.1995., 18.12.1996., 27.11.1997., 17.06.1998., 17.02.2000., 18.05.2000., 21.03.2002., 24.05.2007., 16.07.2009. un 10.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.10. 2009.)
“Latvijas valsts
karoga likums”

7. pants. Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās

(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 11. novembrī un 18. no-vembrī.
(2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
(3) Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.
(4) Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.

Likums Saeimā pieņemts 2009. gada 29. oktobrī.