Krāslavas novada domē

28. janvāra Krāslavas novada domes sēdē deputāti izskatīja vairāk par trīs desmitiem jautājumu, tostarp: par darba algas likmēm no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem; par Krāslavas novada pašvaldības 2009. gada budžeta izpildi; par Krāslavas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem; par grozījumiem štatu sarakstos; par Krāslavas novada p/a “Krāslavas Slimokase” pakalpojumu apmaksas kārtību; par pašvaldības dalību un līdzfinansējumu projektos; par novada domes priekšsēdētāja atalgojumu; par darba samaksu domes administrācijas un pašvaldības iestāžu darbiniekiem 2010. gadā; par Krāslavas novada kultūras pasākumu plānu 2010.gadam; par vecāku maksu bērnu nodarbībām Krāslavas sporta skolā; par p/a “Krāslavas slimokase” direktora apstiprināšanu u.c.

Neparasti lēmumi rajona pašvaldībās gadās reti, šoreiz interesi izraisa jautājums par Krāslavas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 2010/1 “Par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu Krāslavas novada administratīvajā teritorijā”. Deputāti apstiprināja nolikumu, kas zemkopjiem faktiski liedz novadā iespēju audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. Vai tāds lēmumprojekts tapis deputātu-agronomu prātos? Izrādās — jā, ieceres iniciators ir domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš to skaidroja tā: “Dzīvojam reģionā, kas vēl nav piesārņots, un uzskatu, ka mums jābūt savam zīmolam. Kāpēc gan tas nevarētu būt saistīts ar ekoloģiski tīru vidi? Turklāt šo lēmumu pieņēmām arī bērnu drošībai. Atceraties, kad paši bijām mazi, skraidījām pa sējumu laukiem, īpaši nedomājām, ko liekam mutē. Ja tagad pieļausim, ka laukos augs ģenētiski modificēti zirņi vai kukurūza, tas nemainīs bērnu vēlmi tos ielikt mutē. Tad man jautājums — kāda būs šī auga ietekme uz veselību? Šodien neviens nepateiks, kurā paaudzē un kā tas atsauksies. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu esmu pārrunājis ar Vides ministru Raimondu Vējoni, viņš arī tam pauda atbalstu. Aicināsim arī savus kaimiņus — Dagdas un Aglonas novadu — pieņemt līdzīgu lēmumu. Domāju, ka mūsu labais piemērs iedvesmos viņus nejokot ar šīm lietām.”

Deputāti nolēma veikt grozījumus Krāslavas novada domes štatu sarakstā un Administratīvās nodaļas štatu sarakstā ieviest lietvedības speciālista amata vienību un apkopēju. Veikti arī grozījumi pašvaldības aģentūras “Sociālie pakalpojumi” štatu sarakstā, mainot amata vienības nosaukumu no “datu bāzes uzturēšanas speciālists-kasieris” uz “datu bāzes uzturēšanas speciālists”, nosakot arī algas likmi. Savukārt pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana K” štatu sarakstā ieviesta amata vienība — vides pārraudzības konsultants.

Dome veica grozījumus Krāslavas novada pašvaldības aģentūras “Krāslavas Slimokase” sniegto pakalpojumu apmaksas kārtībā, izsakot 6.2. un 8.1.punktus šādā redakcijā: “6.2. par ambulatori apmeklējumu pie ārsta-speciālista ambulatorā ārstniecības iestādē — 3 lati;” ”8.1. stacionārā — 9,50 lati”.

Nolemts papildināt pašvaldības aģentūras “Krāslavas Slimokase” sniegto pakalpojumu apmaksas kārtības 5. punktu ar “AS “PAREX Banka ” Krāslavas filiāle.”

Domes priekšsēdētājs G. Upenieks informēja, ka pašreiz tiek meklētas iespējas, kā lauku cilvēkiem radīt iespēju iegādāties rozā grāmatiņu bez lielas komisijas iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai — pagastu centros. Ja tāds risinājums tiks atrasts, tas, protams, attieksies uz Krāslavas novadā dzīvojošajiem, par to būs papildus informācija.
Dome uz pieciem gadiem p/a “Krāslavas slimokase” direktora amatā apstiprināja Valentīnu Leikumu. Pret šo kandidatūru nebija neviena iebilduma.

Ar 2010. gada 1. februāri nolemts izslēgt no Krāslavas novada p/a “Sociālie pakalpojumi” uzskaites automašīnu “OPEL ASTRA CARAVAN” (valsts reģ. Nr. FG 2651) un iekļaut minēto automašīnu Krāslavas novada Piedrujas pagasta pārvaldes bilancē.
Izskatīts Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka iesniegums par atļauju savienot amatus. Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 27. punktu un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta piektās daļas 4. punktu, nolemts atļaut Gunāram Upeniekam savienot Krāslavas novada domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu ar Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildīšanu, jo Krāslavas novada domes priekšsēdētāja amata pienākumu un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildīšana nerada interešu konfliktu.

Dome apstiprināja novada domes priekšsēdētāja ikmēneša amatalgu Ls 1280 apmērā. Tūlīt sekoja nākamais lēmums par darba samaksu domes administrācijas un pašvaldības iestāžu darbiniekiem 2010. gadā, ar kuru šī summa tika samazināta par 10%. Ar to pašu lēmumu domes izpilddirektoram uzdots panākt vienošanos ar Krāslavas novada domes darbiniekiem, p/a “Labiekārtošana K”, p/a “Sociālie pakalpojumi”, p/a “Ūdensserviss K” un Aulejas, Izvaltas, Indras, Kalniešu, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Ūdrīšu pagastu pārvaldēm par darba samaksas samazinājumu uz 10 % no 2010. gada 1. februāra, nosakot darbiniekiem nepilnu darba laiku. Ar 2010. gada 1. februāri nolemts samazināt ikmēneša atlīdzību deputātiem par darbu domē 10% apmērā no nolikumā “Par darba samaksu Krāslavas novada domē un tās pakļautajās institūcijās” 2.1. punktā noteiktā apjoma.

Ievērojot dzīvojamās mājas Brīvības ielā 17, Krāslavā, iedzīvotāju 2009. gada 13. oktobra iesniegumu, no sociālā budžeta līdzekļiem tiks daļēji kompensēta maksa par izlietoto siltumenerģiju apkurei 2008./2009. gada apkures sezonā Ls 813,31 apmērā Brīvības ielā 17 dzīvojošiem invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātām personām atbilstoši SIA “Krāslavas nami” iesniegtajam aprēķinam. Kompensāciju pārskaitīs pakalpojumu sniedzējam — SIA “Krāslavas nami”. Upenieka kungs norādīja, ka šī situācija atkārtojas no gada uz gadu, jo mājai ir nestandarta augstuma griesti, līdz ar to lielāks siltuma patēriņš.
Pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, nolemts uzņemt dzīvokļa saņemšanas uzskaites rindā deviņas personas. Savukārt dzīvoklis tika iedalīts divām personām, tās noņemtas no dzīvokļa saņemšanas uzskaites rindas.
Bija plānots apstiprināt pamatbudžeta ieņēmumus — 8653034 latu, izdevumus — 11258484 latu, finansēšanas līdzekļus — 2605450 latu, savukārt speciālā budžeta ieņēmumus — 256768 latu, izdevumus — 466391 latu, finansēšanas līdzekļus — 209623 latu. Diemžēl plānotā naudas summa no valsts netiek saņemta, veidojas kritiska situācija. Līdz ar to uz sēdi sagatavotais dokuments uzskatāms par darba variantu, Krāslavas novada domes budžets tiks apstiprināts nākamajā sēdē.

Juris ROGA