Indivīdam nekas nav dārgāks par veselību un dzīvību. Mūsdienās šī patiesība ir ietērpta konkrētos skaitļos — maksa par medicīnas pakalpojumiem kļuvusi tik augsta, ka iedzīvotāji ārsta apmeklējumu atliek līdz pēdējam. Sevišķi smagi klājas lauciniekiem, daudziem tieši vietējais feldšeru-vecmāšu punkts šodien ir kā sala okeāna vidū — vienīgā vieta, kur meklēt glābiņu.
Priežmales feldšeru-vecmāšu punkta vadītāja Irina Vērdiņa parādīja Latvijas Republikas Veselības ministrijas 2009. gada 26. jan-vārī izsniegtu sertifikātu Nr.A-2587, ar kuru Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra apliecina, ka Kastuļinas pagasta padomes “Priežmales feldšeru-vecmāšu punkta” ambulatorā daļa ar struktūrvienību feldšera punkts ir novērtēta un atzīta par atbilstošu MK 2002. gada 19. feb-ruāra noteikumiem nr. 77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” un tai atļauts nodarboties ar ārstniecību atbilstošajās jomās. Šis sertifikāts derīgs līdz 2014. gada 26. janvārim.
Irina pastāstīja, ka feldšeru-vec-māšu punkts tika labi sagatavots sertifikācijas procesam un nekādas problēmas neradās. Pirms sertifikācijas veikts apjomīgs remonts, iegādātas dažas jaunas mēbeles. Feldšerpunktā ir procedūru kabinets, pieņemamā telpa, ierīkots medapskašu kabinets, ginekoloģiskais kabinets ar atbilstošu aprīkojumu sieviešu apskatei, kas ikdienā faktiski nefunkcionē, bet vajadzības gadījumā viss nepieciešamais ir, lai dakteris varētu darīt savu darbu. Ir uzgaidāmā telpa un atpūtas telpa darbiniekam. Ir arī bērnu kabinets, kurā pacientus reizi mēnesī pieņem dakteris. Šogad bērni nav piedzimuši, bet tiekot gaidīti. Pērn Kastuļinas pagasta ģimenēs reģistrēti seši jaudzimušie: Aigars, Megija, Elvita, Vjačeslavs un dvīņi — Arnis un Sandra.
Irina pastāstīja, ka pediatrs un ģimenes ārsts atbrauc reizi mēnesī. Iedzīvotājiem tas ir ļoti ērti, jo nav jābrauc uz pilsētu, jātērē laiks un nauda ceļa izdevumiem. Turklāt ne katrs var atļauties braucienu uz Dagdu vai Krāslavu. Feldšerpunkta pakalpojumi ir bezmaksas — ne par spiediena mērīšanu, ne par procedūrām nekādu samaksu feldšerīte neņem. Ārstu nozīmētos medikamentus gan vajag pirkt pašiem par savu naudu. Šejienes iedzīvotāji netiecas brāļoties ar Preiļiem, lai gan politiķi viņus turp mērķtiecīgi virzījuši visus šos gadus. Kā var noprast no atsevišķiem izteikumiem, iemesls gauži triviāls — naudas trūkums. Krāslavas pusē funkcionē tā saucamā rozā grāmatiņa, kas garantē noteikta medicīnas pakalpojumu groza apmaksu. Turklāt Krāslavā vai Dagdā visiem viss ir labi zināms un pazīstams, bet ceļa izdevumi ir jebkurā gadījumā. Ja Aglonā varētu veikt kādas analīzes, rentgenu, kādu minimālu apskati, varbūt cilvēku plūsma pagrieztos uz to pusi. Faktiski ir jāatzīst, ka reforma nav nesusi nekādas pozitīvas pārmaiņas vienkāršā cilvēka dzīvē, kas jau tāpat bija smaga, jo ir tālu līdz novada centram. Piemēram, miršanas gadījumā pēc dokumentiem jābrauc uz Aglonu.
Irina apgalvo, ka krīzes laikā nav izjutusi ne strauju pacientu pieaugumu, ne lielu samazinājumu: “Iespējams, ka pilsētās pie ārstiem ir citādāk, bet es strādāju praktiski ar to pašu cilvēku kontingentu, kāds tas bijis arī līdz krīzei. Vienīgi dzirdu daudz sūdzību par zāļu dārdzību, arī ar atlaidi zāles faktiski sanāk pirkt ļoti dārgi. Lielākās pārmaiņas ir pašas darbā, jo feldšerpunktā vairs nav stacionārā telefona. Lietoju personīgo mobilo, kura numuru iedzīvotāji zina un var mani sazvanīt jebkurā laikā. Kad ir nepieciešams piezvanīt no stacionārā tālruņa, lai kārtotu darba jautājumus, man jāiet uz pagasta pārvaldi. Tā kā esam vienā ēkā, liela problēma tā nav, bet rada neērtības. Transportu nokļūšanai pie slimnieka pagasta pārvalde piešķir tāpat, kā to darīja agrāk. Nepatīkami, ka alga saruka, bet tas skāra visus šīs krīzes laikā.”
Irina ne tikai pieņem feldšerpunktā uz vietas, viņa dodas izsaukumos pa visu pagasta teritoriju, kā arī apkalpo vietējo pamatskolu: bērnu medapskates, potes, pirmās palīdzības sniegšana. Darba pieredze feldšerei gana liela, redzēti visādi skati. Pērn kāds jauns cilvēks ar motorzāģi nozāģēja sev pirkstu, kuru operēja Rīgā, bet atpakaļ nepiešuva, jo neizdevās pirkstu saglabāt. Vēl agrāk, kad Irina strādājusi Jaunokrā, kokzāģētavā nozāģēja roku kādai sievietei, arī toreiz roku neizdevās izglābt. Kādu laiku Irina strādājusi neatliekamās palīdzības brigādē, kur nemitīgi saskārusies ar dažādiem smagiem un ekstremāliem atgadījumiem. Tālab viņa šodien vairāk priecājas, ja tamlīdzīgi gadījumi feldšeres praksē ir reti, bet labāk, lai tādu nav vispār. Pietiek cilvēkiem izdevumu un ciešanu slimību dēļ, neviens negrib iedzīvoties traumās.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
