Eiropas mācības

Atcerēsimies, kas tad ir ģenētiski modificētie organismi. Eiropas Savienības tiesību aktos tie ir definēti kā organismi, no kuriem ģenētiskie materiāli ir iegūti veidā, kas nenotiek dabiski. Piemēram, gadījuma rakstura metoģenēze (neliela gadījuma rakstura modifikāciju ieviešana) netiek iekļauta likumdošanā par ģenētiski modificetiem organismiem, jo šī parādība tiek uzskatīta par tādu, kas norit dabiskā veidā — gadījuma rakstura modifikācijas ievieš cilvēks. Par iejaukšanos ģenētiskajā struktūrā, kas arī ir ĢMO princips, uzskata tad, kad zinātnieks rada DNS dažas vai vairākas struktūras sastāvdaļas, kurām ir pavisam konkrēta funkcija, un iekļauj to organismā, lai dotu organismiem spēju iegūt konkrētu īpašību. Divas raksturīgākās īpašības, kuras tiek izmantotas ĢMO: rezistence pret herbicīdiem, kas ļauj droši apsmidzināt augus ar herbicīdiem, lai iznīcinātu nezāles, bet, lai pārdošanai audzējamais augs neaizietu bojā un netiktu bojāts, apstrādājot ar herbicīdiem; otra īpašība ir BT, kas ļauj augam pašam ražot konkrētu insekticīdu tā, lai ietu bojā dažas insektu sugas, kas parazitē uz, piemēram, zināma veida kukurūzas, konkrēti lopbarības kukurūzas.

Augi, mikroorganismi un dzīvnieki ir iekļauti izstrādātajos tiesībaktos. Likumdošanā netiek iekļauti vienīgi cilvēki. Šobrīd tiek modificēts neliels augu skaits. Viens no tiem ir soja. Dažās valstīs, piemēram, ASV lielākā daļa sojas, kas tiek audzēta, ir ģenētiski modificēta un tā ir toleranta pret herbicīdu “roundup”.

Otrs augs, kas tiek ģenētiski modificēts, ir kukurūza. Faktiski visā pasaulē kukurūza tiek vairākumā gadījumu modificēta galvenokārt tāpēc, lai tā būtu noturīga pret insektiem. Modificēta tiek arī kokvilna, rapsis, kas domāts eļļai, un cukurbietes. Vēl viens augs, ar kura modifikāciju pašlaik tiek strādāts, ir rīsi. Ķīnas iestādes nesen ir paziņojušas, ka ir tādas rīsa šķirnes, kas jau ir ļoti tālā izpētes un attīstības stadijā, ka komercražošana varētu sākties jau nākamajā gadā. ASV ir norādes uz to, ka notiek izpēte arī kviešiem.

Runājot par ĢMO pārtikā un dzīvnieku barībā, galvenokārt tas skar augus.

Vajadzētu zināt arī to, ka ĢMO mikroorganismi tiek plaši izmantoti. Tos izmanto farmaceitiskajā ražošanā. Tie ir fermentācijas produkti. Pamatā tā ir mikrobioloģija, bet tā spēlē ļoti svarīgu lomu, un ir pierādīts, ka tas ir ļoti efektīvs veids, lai ražotu farmaceitiskos izstrādājumus.

Darbs norit arī pie ģenētiski modificēto dzīvnieku radīšanas. Ir viens konkrēts gadī-jums, kam šobrīd tiek pievērsta uzmanība. Tas ir ģenētiski modificētais lasis. Tiek veiktas modifikācijas (uzlabojumi), lai tas augtu divreiz āt-rāk nekā parastais. Pie mums (ES) nav ģenētiski modificēto dzīvnieku, nav šāda pieprasījuma tiesību aktu ziņā. Ja tāda izmantošana notiktu, tad, protams, vajadzētu atļaujas.

Runājot par bioloģiski tehniskiem augiem. Katru gadu ir ziņojums par ĢMO attīstību pasaulē. To daudzums pieaug katru gadu. ASV, Kanāda, Argentīna, Brazīlija ir galvenās, kas kultivē ĢMO. It īpaši tas sakāms par ASV. Eiropā šāds darbs notiek samērā ierobežoti.

Kā ar ĢMO darbs rit komisijā? Ir trīs galvenie ģenerāldirektoriāti, kas atbild par ĢMO. Tie ir vides ģenerāldirektorāts (uz šo brīdi tas ir risinājis visus aspektus, kas ir saistībā ar ietekmi uz vidi); veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts, kas ir atbildīgs par visiem pārtikas un dzīvnieku barības aspektiem; lauksaimniecības ģene-rāldirektorāts, kas galvenokārt atbildīgs par audzēšanas organizāciju attiecībā uz ĢMO salīdzinājumā ar citiem augiem un organismiem, arī tradicionālajiem, kas arī pastāv līdzās ĢMO. Ir arī citi ģenerāldirektorāti, kas nodarbojas ar ne mazāk nozīmīgām lietām, piemē-ram, ar ĢMO izpētēm par drošumu un tirdzniecību.

Eiropas Savienības tiesībaktu par ĢMO mērķis pirmām kārtām ir pārvaldīt potenciālos riskus, kas varētu būt saistīti ar biotehnoloģijām. Otrs svarīgs aspekts šajos tiesībaktos ir nodrošināt, lai patērētāji saņemtu informāciju, izmantojot produktu marķēšanu. Abi šie mērķi ir jāpanāk saistībā ar Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām, tāpēc nevar izvairīties no tirdzniecības barjerām ar trešajām valstīm. Faktiski tas nedrīkstētu būt lielākā mērā, nekā tas ir nepieciešams. Šajā kontekstā pirmās direktīvas tika pieņemtas jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā.

XXI gadsimta sākumā pieņemtas trīs regulas. Pirmā direktīva (regula) aptver visus aspektus saistībā ar ĢMO ar nolūku tiem nokļūt dabā. Tas nozīmē audzēšanu un arī laišanu tirgū citiem pielietojumiem, piemēram, graudaugu imports, lai ražotu biodegvielu. Otrais tiesību akts ir regula par ĢMO pārtikā un dzīvnieku barībā (pieņemta 2003.gadā).

Trešajā regulā uzmanība tiek pievērsta ĢMO izsekojamībai un marķēšanai.

Iepriekšējā avīzes numurā rakstā “Latvijas deputātu skatījums uz ES lietām” bija teikts, ka, paplašinoties Eiropas tirgum, tajā var ieplūst gaļa no Brazīlijas, piens no Austrālijas un graudaugi. Tagad šo pašu informāciju apskatīsim no ģenētiski modificēto produktu audzēšanas viedokļa. Tās ir Dienvidamerika un Ziemeļamerika, Ķīna, Austrālija, Indija un dažas Eiropas valstis. Statistikas dati liecina, ka iedzīvotāji uzskata, ka ĢMO ir iekļaujams riska grupā. Nav brīnums, ka nu jau daudzi Latvijas novadi nevēlas, lai viņu apkaimē tiktu audzēti ģenētiski modificēti produkti. ĢMO Latvijā apdraud bioloģisko lauksaimniecības uzņēmumu pastāvēšanu.

Pēdējā Krāslavas novada domes sēdē pieņemts lēmums aizliegt audzēt ģenētiski modificētus organismus arī pie mums. ES regula par ĢMO izplatīšanu paredz, ka ģenētiski modificētie produkti jānovieto atsevišķā plauktā veikalā ar norādi, ka šie produkti ir ģenētiski modificēti, aizstāvot patērētāja tiesības.

Šobrīd veikalos nopērkamajiem produktiem uz plauktiem nav norādes par to izcelsmi. Kaut vai mūsu pašu Krāslavā, pērkot kečupu, majonēzi vai jogurtu, pievērsiet uzmanību, kas rakstīts sīkiem burtiem uz iepakojuma, starp citiem ingredientiem ir arī ģenētiski modificēta ciete.

Nesen veiktā iedzīvotāju aptauja dažādās ES valstīs skaitliski atšķiras, tomēr tendence ir vienāda. Lielākā daļa aptaujāto atbalsta, ka ĢMO varētu izmantot nanotehnoloģijās un farmācijas rūpniecībā, bet neatbalsta šādu augu izmantošanu pārtikas ražošanā. Latvijā tikai 15% iedzīvotāju ir ar mieru lietot modificētu pārtiku, Grieķijā — 14%, Kiprā — 15%, Luksemburgā — 13%.

Pagaidām nav pētījuma, cik tad liels daudzums cilvēku patiešām lieto uzturā modificētu pārtiku, nemaz to neapzinoties.

Ilona STEPIŅA