Svētki, kurus svin visa ģimene

Divas dienas janvārī Polijā atvēlētas vecmāmiņu un vectētiņu godināšanai: 21. janvārī te svin vecmāmiņu dienu, bet 22. janvārī — vectētiņu dienu. Šajās dienās mazbērni, mazie un pieaugušie, apciemo savus vecvecākus, kuri gaida viņus ar nepacietību. Parasti, izrādot cieņu un mīlestību, pasniedz viņiem ziedus un dāvanas. Vecmāmiņas ar prieku cienā savus mazbērnus ar saldiem pīrāgiem, bet vectētiņi kopā ar viņiem labprāt dodas pastaigā uz parku, mežu utt. Lai gan vairākums vecmāmiņu redz savus mazbērnus vismaz reizi nedēļā, bet trešā daļa velta saviem mazbērniem vairāk nekā pusi sava brīvā laika, viņas vienalga ar nepacietību gaida “vecmāmiņu dienu”, kad visi pulcējas kopā.

Katrs no mums ar prieku, bet reizēm arī ar skumjām atceras tās brīnumjaukās dienas, kas pavadītas kopā ar vectētiņu vai vecmāmiņu. Tieši viņi bērnībā mūs apveltīja ar sirsnību, mīlestību un gādību, ar savu maigumu un, protams, ar padomiem un atbalstu — reizēm tas ir tik nepieciešami. Grāfu Plāteru v. n. Krāslavas poļu pamatskolas mazie un pieaugušie mazbērni gaida šos svētkus. Katru gadu tie paiet dažādi. Piemēram, viņi rakstīja sacerējumus “Iepazīstieties ar manu vec-māmiņu/vectētiņu”, kas pēc tam tika noformēti uz tāfeles. Lapas bija bez paraksta, tāpēc vecmāmiņām un vectētiņiem bija jāatrod savs apraksts. Par prieku mazbērniem visi sekmīgi tika galā ar šo uzdevumu. Notika izstāde ar vecmāmiņas/vectētiņa un mazbērnu fotogrāfijām, bet zem katras bija paraksts dzejoļa formā. Darbmācības stundās mazbērni gatavoja darinājumus vecmāmiņām un vectētiņiem. Parasti klase tika izrotāta ar baloniem, tika izraudzīta mūzika, bet vecmāmiņas un vectētiņi nāca uz svētkiem ar pašu ceptajiem našķiem.

Lūk, arī šogad 21. janvārī mūsu skolā valdīja svētku gaisotne. Šai dienai visi gatavojās jau laikus: bērni paši gatavoja ielūgumus savām vecmāmiņām un vectētiņiem, rakstīja arī sacerējumus un dzejoļus, ar kuriem izrotāja stendu zālē. Protams, neiztika bez svētku koncerta. Lai arī šogad viesu nebija diez cik daudz, svētki izdevās! Visi pasākuma dalībnieki guva pozitīvu emociju lādiņu, kuru pēdējā laikā mums tik ļoti trūkst.

Ilona BIDZĀNE