Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē: Patvērumu lūguši 52 ieceļotāji

Visbiežāk iesniegumi ar lūgumu piešķirt patvērumu pērn saņemti no Afganistānas pilsoņiem — 6 pieaugušie un vēl 12 bērni kā savu piederības valsti bija norādījuši tieši Afganistānu. 11 ieceļotāji patvērumu lūdza no Uzbekistānas, bet pa trim iebraucējiem bijis no Irānas, Krievijas un Palestīnas. Iesniegumi saņemti arī no diviem Bangladešas iedzīvotājiem, diviem Kongo Demokrātiskās Republikas pilsoņiem, kā arī pa diviem Gruzijas, Turcijas un Sīrijas valsts piederīgajiem. Pēc patvēruma vērsušies arī pa vienam ieceļotājam no Irākas, Eritrejas un Baltkrievijas, savukārt vēl viens patvēruma meklētājs bijis bezvalstnieks, jo nav bijis piederīgs nevienai valstij.

Izskatot visus iesniegumus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 1951.gada Ženēvas konvencijas bēgļa statusu pērn piešķīrusi 3 bēgļiem no Krievijas, vienam no Kirgizstānas un vienam no Baltkrievijas.

Kā norāda PMLP, patvēruma jomā situācija pērn ir bijusi aptuveni tāda pati kā 2008.gadā, un patvērumu prasītāju skaits saglabājies gandrīz tāds pats, kā gadu iepriekš. Taču pēdējos gados mainās tendences, jo šobrīd arvien biežāk Latvijā ierodas patvēruma meklētāji ar lielām ģimenēm, piemēram, ģimenes no Afganistānas, kurās ir pat septiņi bērni. Visbiežāk šie patvēruma meklētāji pamato, ka savā valstī jūtas apdraudēti un vajāti sakarā ar viņu rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem.

Kopš 1998. gada, kad tika uzsākta patvēruma procedūra, patvērumu pieprasījušas 306 personas, no kurām bēgļa statuss piemērots 22 personām, bet vēl 27 personas saņēmušas alternatīvo statusu. Divi bēgļa statusu saņēmušie iedzīvotāji šajā laikā jau ir naturalizējušies un kļuvuši par Latvijas pilsoņiem.

Andrejs RJABCEVS, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos