Kas sacaurumoja pupas?

Katru pākšaugu apdraud sava sēklgraužu suga. Pupiņu sēklgrauža (Acanthoscelides obtectus) vaboles ir sīkākas (2 - 3,5 mm, bet pieaugušas vaboles dažreiz var būt pat 5 mm garas), gaiši vai tumši brūnas, klātas ar sīkiem dzeltenīgi zaļiem matiņiem. Šīs sugas kāpurs ir 3-5 milimetri garš, balts, saliekts, bez kājām. Pupiņu sēklgrauzis ir siltummīlošas sugas, tā vairošanos veicina — siltas vasaras, salīdzinoši siltas ziemas un šim kaitēklim ir maz dabīgo ienaidnieku. Latvijā kaitēkļi ieveda no dienvidu republikām ar sēklas materiālu. Agrāk pie mums tas bija tipisks noliktavu kaitēklis, taču pēdējo gadu siltajās vasarās tas attīstījās un vairojās arī uz lauka. Vaboles ziemo pupiņu sēklās noliktavās, dzīvojamajās telpās, daļēji uz lauka augsnes virskārtā. Gadā uz lauka attīstās viena paaudze, bet telpās var attīstīties pat sešas paaudzes. Uz lauka kaitēklis nokļūst ar invadētajām sēklām un pārlidojot no glabātavām uz sējumiem.

Cūkpupas jeb lauku pupas bojā pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.), izskatā tas līdzīgs zirņu sēklgrauzim (Bruchus pisorum L.): vabole ir 3,5 - 5 mm gara, ar melnu ķermeņa virspusi, kas klāta baltiem un brūnganiem matiņiem; kāpurs — drukns, pelēcīgi balts, 4 - 5 mm garš, bez kājām. Kāpurs izgrauž — izēd pupas iekšieni veidojot apaļus caurumus. Sēklgraužu bojātā sēkla ir ar samazinātu dīgtspēju un sēklas kvalitāti. Ja kaitēklis nav skāris dīglīti — augšas pumpuru, tad sēkla var uzdīgt, bet šādi augi būs vārgi, tie atpaliks augumā. Pupu sēklgrauža mātīte var izdēt 200-500 olas, olas izšķiļas 7-18 dienas pēc izdēšanas. Kāpuri pēc izšķilšanās iegraužas pākstī, pēc tam pupā. Pieaudzis kukainis — vabole no pāksts izkļūst, izgraužot tās sānos apaļu caurumiņu.

* Lai veiksmīgi varētu šos kaitēkļus ierobežot, vispirms to precīzi jānosaka — ir jāzina kaitēkļa attīstības bioloģija.
* Jāsēj tikai veselas, kaitēkļu nebojātas sēklas.
* Audzēšanai jāizvēlas agrīnākas šķirnes, pupiņu un pupu raža jānovāc laikus.
* Vēlams ievērot augu maiņu, izvietojot pākšaugus vismaz 500 -1000 metru attālumā no pērnā gada sējumiem. Mazdārziņā to grūti izdarīt, tāpēc jāapsver iespēja uz diviem trim gadiem atteikties no šo kultūru audzēšanas.
* Ļoti būtiski ir noteikt īsto brīdi insekticīda smidzināšanai — svarīgi ir konstatēt kaitēkļa parādīšanās pašu sākumu. Sēklgrauži sākumā barojas uz pākšaugu lapām, lapās izgrauž caurumiņus, tas varētu liecināt par kaitēkļa klātbūtni.
* Pēc vairāku gadu novērojumiem parasti vaboles pākšaugus invadē ziedpumpuru attīstības, ziedēšanas un pāksteņu attīstības sākumā, ik pēc pāris dienām vajadzētu pārbaudīt, vai nav parādījušās vaboles. Ja tās atrod, pupas apsmidzina ar atbilstošu insekticīdu (Latvijā reģistrēts Sumi-alfa 5 e.k. pupām un zirņiem). Pupiņām insekticīdi nav reģistrēti.
* Mazdārzniekiem ir pieejami 3. klases insekticīdi /devas un lietošanas laiki ir norādīti uz iepakojuma — marķējuma/.
* Novācot ražu, rūpīgi aplūkojiet sēklas — kaitēkļu invadētās tūlīt jāiznīcina.
* Sēklu uzglabāšanas temperatūrai jābūt ne augstākai par +100C, jāuzglabā slēgtos traukos un sēklām jābūt labi izžāvētām.
* Bojātās pupas vai pupiņas ir vieglākas, tāpēc viens no veidiem kā atšķirt bojātās sēklas ir sēklu iegremdēšana sālsūdenī; bojātās sēklas uzpeldēs, bet neskartās — veselās nogrims, veselās sēk-las noskalo un apžāvē līdz mitrumam zem 15%.
* Pārtikai domātajās pupās vai pupiņās sēklgraužus var iznīcināt 1-3 stundas tās karsējot 550C temperatūrā.
* Tā kā sēklgrauži ir no siltumprasīgas sugas, to var ierobežot sēklas saldējot; 24 stundas turot -150...-200C tem-peratūrā.
* Svarīgi ir rudenī savākt un iznīcināt augu atliekas, veikt savlaicīgu augsnes dziļaršanu.
* Pēc ražas izvākšanas rūpīgi jāiztīra un jādezinficē noliktavas.
* Pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ļoti rūpīgi jāiepazīstas un stingri jāievēro visus lietošanas noteikumus. Jāņem vērā, ka daudzi insekticīdi var būt bīstami bitēm, kurus nedrīkst smidzināt kultūrauga vai nezāļu ziedēšanas periodā.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)