Vecāku uzticība attaisnojās

Pamatskolas direktore Anna Guževa: “Mācību gada sākumā bija vien sešas slodzes, budžets saruka uz pusi. Tajā pašā laikā mūsu skolai krīzes brīdī bija liela vecāku uzticība, visi mūsējie bērni palika savā skolā. Neviens nekur neaizmuka, lai gan gadu pabeidzām lielā neziņā: pastāvēsim vai nepastāvēsim.”

Šodien pamatskolā mācās 53 skolēni no 1. līdz 9. klasei. Vismazākā ir pirmā klase — tajā vien divi bērni, bet divās vislielākajās mācās pa deviņiem skolēniem. Pirmsskolas grupas ir divas: vienā strādā ar trīsgadīgiem un četrgadīgiem bērniem, otru apmeklē piecgadīgie un sešgadīgie, kopā abās grupās 22 bērni.

Tā kā skolēnu skaits ir mazs, tad daudzas stundas pamatskolā notiek apvienotajās klasēs. Tiesa, šobrīd situācija uzlabojusies, jo ar janvāri finansējums skolotāju algām jeb mērķdotācija ir palielinājusies par aptuveni 36%. Līdz ar to radās iespēja atvienot 26 stundas, kuras līdz jaunajam gadam bija apvienotas. Taču apvienotu stundu arvien vēl paliek daudz, lielākoties mūzika, vizuālā māksla, sports, ētika, sociālās zinības un dažas vēl arī pamata priekšmetos.

A. Guževa: “Salīdzinot ar septembri, šobrīd tomēr dzīvojam labāk, arī katram skolotājam būs nedaudz lielāka alga. Fakultatīvu bērniem nav, bet interešu izglītībā skolā darbojas floristikas, mūzikas, sporta, dramatiskais un skolēnu pašpārvaldes pulciņš. Atvēlētas divas stundas nedēļā katram pulciņam, es uzskatu, ka ar to pietiek. Bērni pulciņus apmeklē labprāt.

Uzsākot mācību gadu, mūsu skolu ir atbalstījusi pagasta pārvalde, kura maksā algu trīsgadīgo un četrgadīgo bērnu audzinātājai un palīdzei, jo viņus valsts nefinansē, tāpēc ka tā nav obligātā izglītība. Tāpat tika apmaksāts klases audzinātāju darbs. Ar jauno gadu ir vienots budžets visam Aglonas novadam, bet mēs ceram un rēķināmies, ka šī palīdzība tiks saglabāta.”
Pamatskolai tomēr nav izdevies paturēt visu pedagogu kolektīvu: viena skolotāja aizgāja projām oktobrī, bet otra — decembrī, jo nebija finansiāli izdevīgi turpināt strādāt. Daži skolotāji atraduši papildus darbu, jo stundu pašu skolā ir maz. Tādējādi izglītības iestādē tagad ir 14 sko-lotāji plus divi pirms-skolas skolotāji. Tehniskie darbinieki ir seši: divas apkopējas, divas virtuves darbinieces, viens palīgs un saimniecības daļas pārzinis.

Turpina strādāt skolas bibliotēka. Skolēniem nav jāpērk mācību grāmatas, ar tām simtprocentīgi nodrošina skola. Bērni pērk vienīgi darba burtnīcas, ja tās nepieciešamas. Pusdienas ir vienas no lētākajām visā bijušā rajona teritorijā — 25 santīmi, plus 10 santīmi par brokastīm mazajiem bērniem un launags — 10 santīmu. Pusdieno skolā visi simtprocentīgi. Ja kādam vecāki nespēj samaksāt, tad tiem pusdienas apmaksā pagasta pārvalde. Ar šo jautājumu nodarbojas sociālais darbinieks.
Aptuveni puse audzēkņu izmanto pagasta pārvaldes autobusu, lai nokļūtu skolā un mājup. Bērnu pārvadāšanas jautājums, pēc direktores vārdiem, ir labi organizēts, nekad nav radušās problēmas. Sabiedriskais transports gan skolēniem pavisam neder, viņiem jāpaļaujas tikai uz pagasta transportu. Sava internāta skolā nav.

A. Guževa: “Pagaidām vēl daudzas lietas nav sakārtotas, novadā diemžēl nav sava speciālista izglītības jautājumos, kā tas ir Dagdā vai Krāslavā. Šobrīd tas sarežģījis skolas vadības darbu, bet uz bērniem tas neatsaucas. Eksāmeni tāpat notiks skolā, mācības arī. Par izglītības jautājumiem kontaktējos tieši ar Preiļu izglītības pārvaldi, bet arī viņi ne vienmēr var palīdzēt. Finansiālos jautājumus pamatā risinu ar Aglonas novada grāmatvedi.

Par nākotni runājot, stabili zinām, ka strādāsim līdz mācību gada beigām. Kā būs tālāk — paskatīsimies. Pēc prognozes jaunajā mācību gadā pamatskolā būs 57 skolēni, tas ir vairāk bērnu nekā šodien. Redzēsim, kāda būs valsts politika, kāda būs novada deputātu nostāja, bet cerību nezaudējam.”

Juris ROGA