Aglonas novada Kastuļinas pagasta pārvalde, Priežmales feldšeru punkts, Kapiņu pasta nodaļa, Kastuļinas tautas bibliotēka — šādas izkārtnes šodien rotā milzīgo kantora ēku ciemata centrā. Līdzīga satura izkārtnes šeit bija arī pirms administratīvi teritoriālās reformas.
Kastuļinas pagasta pārvaldnieks Pēteris Bekišs pastāstīja, ka Aglonas novada izveide lielas pārmaiņas nav ienesusi ne vietējo iedzīvotāju dzīvē, ne viņu apkalpošanas jomā. Pagasta pārvaldē strādā gandrīz visi iepriekšējie kadri, izņemot galveno grāmatvedi, kura aizgāja strādāt uz novadu. Pagastam nav vairs arī sava konta bankā. Bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs tagad ir pagasta pārvaldnieks, kura pienākumi būtībā daudz nav mainījušies. Viņam vairs nav jāvada padomes sēdes, jo uz vietas vairs nav lēmējvaras. Toties katru pirmdienu jābūt Aglonā uz plānošanas sanāksmi.
Tāpat kā līdz šim, pagastā ir grāmatvedis-kasieris, lietvedis, saimniecības daļas vadītājs, autobusa šoferis, traktorists, bibliotekāre, uz vietas strādā sociālais darbinieks, kuram algu maksā no-vads. Arī bāriņtiesas loceklis strādā uz vietas, pagastā. Darbojas Priežmales feldšeru punkts, pagasta tautas bibliotēka, skola, komunālā saimniecība.
P. Bekišs: “Principā cenšamies palīdzēt iedzīvotājiem visus jautājumus atrisināt pagasta pārvaldē uz vietas, lai viņiem nebūtu lieki jātērē laiks un nauda ceļam uz novada centru. Izņēmums ir visi dzimtsarakstu jautājumi, kas tagad kārtojami Aglonā. Tāpat kā līdz šim, arī novadā mēs veicam savu skolēnu pārvadāšanu, bet klāt nācis viens jauns maršruts no Priežmales uz Aglonu, jo arī turp jāaizved bērni. Iedzīvotājiem tiek sniegti visi komunālie pakalpojumi. Nelielas izmaiņas ir atkritumu apsaimniekošanas jomā — iedzīvotāji pārslēdz līgumus tieši ar atkritumu apsaimniekotājfirmu “Dova”, agrāk iedzīvotāji līgumus slēdza pastarpināti — caur pagasta pašvaldību.
Pabalstu jautājumos iedzīvotāji, tāpat kā agrāk, vēršas savā pagastā, kur viņus pieņem speciālists un palīdz risināt radušās problēmas. Uz Aglonu tamdēļ cilvēkiem nav jābrauc.
Bezdarbnieku laukos ir daudz, tāpēc priecājamies par iespēju nodarbināt 24 tā saucamos stipendiātus, kuri saņem simts latu mēnesī. Simtlatnieki strādā pagasta mežā, gatavo malku vietējo iestāžu apkurināšanai. Savulaik esam parūpējušies, lai mums būtu savs mežs — Zemesgrāmatā ierakstīti 60 hektāri. Bezdarbniekus iesaistām arī sniega tīrīšanā, viņi ar smiltīm paber gājēju celiņus, lai novērstu slīdamību, izcērt ceļmalas krūmus gar pagasta ceļiem, palīdz skolā. Mēs labprāt varētu nodarbināt lielāku cilvēku skaitu, jo tad mazāks skaits lūgtu sociālo palīdzību, bet piešķirtais limits tiek izmantots pilnībā.”
Juris ROGA