Prieki un asaras

Nebija ieplānots...

Šķiet, visiem izvaltiešiem ir lieli prieki: iegūta vizuāli skaista ēka, no āra — kā jauna. Ja vien nelūkoties iekštelpās, kas raisa asociācijas ar vandāļu uzbrukumu, kuri nezināmu iemeslu dēļ pasaudzējuši tikai jaunās dušas telpas, katlu telpu, vēl šo to. Iepriekšējos gadus šajā zālē sportoja skolēni, bet šodien skolas vadība neuzdrīkstas viņus šurp laist un uzrakstīja vēstuli Krāslavas novada domei, kurā izklāstīja pašreizējo situāciju ar norādi, ka sporta stundas organizēt šajās telpās nav iespējams šādu iemeslu dēļ:

1. Otrais stāvs, kur atrodas skolēnu garderobes, nav remontēts: grīdas segums (linolejs) nolobījies, sienu apmetumi, durvju apmales izdrupušas.
2. Tualetes telpās grīdas flīzes uzlauztas, sienās caurumi no vecajiem radiatoriem, klozetpods aizdambēts ar celtniecības materiāliem.
3. Durvis ir nelietojamas visās otrā stāva telpās (izņemot gaiteņa durvis).
4. Pirmā stāva izremontētajās dušās nav starpsienu, kas neatbilst ētiskajām prasībām, ūdens notecei nav slīpuma, lietojot dušu, ūdens tecēs gaitenī.
5. Pirmā stāva izremontētajā tualetē nav pabeigta grīdas flīžu rinda.
6. Sporta zālē grīda ir notraipīta ar celtniecības cementa javas maisījumu, tas ir sacietējis.
7. Sienās atsevišķās vietās rēgojas izolācijas materiāls (stikla vate), apmetums nodrupis no sienām un no griestiem, aizšpaktelētās vietas veido savdabīgus ornamentus.
8. Ventilācijas un apkures ierīces nav nosegtas ar aizsargbarjerām.
9. Virves balsts nav nostiprināts, kas pakļauj riskam skolēnu dzīvību.
10. Bijušo radiatoru vietas nav sakārtotas — uzlauzts un atstāts.
11. Sporta inventāra noliktavas telpa nav vispār remontēta (izņemot logu).
12. Estētiskais izskats sporta zālē un otrā stāva garderobēs ir atbaidošs.

Skolai nav iespējams daļēji īstenot Valsts standartu pamatizglītībā — sportā.

Vēstuli parakstījuši Izvaltas pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Z. Gaveika, sporta skolotājas J. Gribule un A. Bezina.
Novada dome atbildēja visai operatīvi, pārsūtot skolai vēstuli, kuru pašvaldība saņēma no SIA “Būtība”. Firmas vadība tajā paskaidro, ka 1., 3., 4., 8., 9., 11., 12. punktā norādītie darba veidi netika paredzēti Tehniskajā projektā un darba uzdevumā. Savukārt 2., 5., 6., 7., 10. punktā minētie trūkumi tiks novērsti divu dienu laikā.

Kam prasīt atbildību?

Patiesībā tie nav vienīgie trūkumi, tālab nācās uzdot dažus jautājumus arī novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam.

— Tagad ir acīmredzami, ka projekts uzskatāms par nepilnīgu. Kā tas varēja notikt?

— Šo projektu neizdomāja Krāslava, tādu projektu izstrādāja un apstiprināja Izvaltas pagasta deputāti. Cits jautājums, kurš un ko konkrēti darīja, strādājot pie projekta. Mums tur nepatīk daudzas lietas, ne tikai tas, kas minēts pedagogu vēstulē. Mums nāksies veikt tur kosmētisko remontu, labot citas kļūdas. Citas izejas vienkārši nav. Es nemaz nerunāju par ierīkoto apkuri ar šķidro kurināmo, kas ir dārgs. Varēja izvēlēties lētāku un vietējiem uzņēmējiem, zemniekiem izdevīgāku. Bet Izvaltas deputāti izvēlējās tādu variantu. Turklāt ar šo apkuri neiekļaujamies normatīvos — reālajā dzīvē ir pavisam cits (lielāks) degvielas patēriņš. Nepatīkama situācija. Es nevaru saprast, kāpēc mums ir vadītāji, kuri nevēlas izmantot vietējo kurināmo, izejvielas, kāpēc negrib ļaut nopelnīt saviem cilvēkiem, kuri gatavo malku vai šķeldu mežā. Var jau iebilst, ka jāapmāca četrus kurinātājus, plus jāuztraucas par to, ka atnāks iedzēris uz darbu un būs problēmas. Bet mūsdienās jau ir pietiekami labi attīstītas tehnoloģijas, lai bez bēdām varētu strādāt ar vietējo kurināmo. Turklāt cilvēki, kuri būtu nodarbināti malkas sagatavošanā, nenāktu pēc sociālās palīdzības. Uz šiem jautājumiem jāskatās plašāk un kompleksi.

— Apgaismojumu sporta zālē pamainīja, neko nokrāsoja. Apkures kaloriferu vadības pults ir gaitenī pie durvīm, pogas viegli sasniedzamas un jebkurš skolēns tīši vai nejauši var izregulēt sistēmu.

— Domāju, no pilsētniekiem lauku bērni atšķiras ar to, ka vienreiz pasaki, un viņi neko neaiztiks un nespaidīs. Bet var visu vadības sistēmu nosegt ar vēl vienu kasti.

— Dušas ir pēc “labākajiem” padomju laika standartiem, turklāt ar nelielu piepūli ikviens var ielūkoties dušas telpās caur logu no ārpuses. Kāpņu uz otro stāvu gali bojāti, tajos caurumos bērns var viegli traumēt kāju.

— Nāksies labot pēc visiem paragrāfiem.

— Vai atkal nebūs neviena atbildīgā, kā jau tas mūsu valstī ierasts?

— Kā zināt, pagasta padomes priekšsēdētājs vairāk nestrādā. Es uzskatu, ka Izvaltā nav īsti paveicies arī ar otru projektu. Manuprāt, apvienošanās naudu — 200000 latu — varēja ieguldīt skolas ēkas sakārtošanā, lai turp pārvietotu arī kantora darbiniekus. Sporta zālei skolā nebija vietas, bet kantora darbiniekus tur varēja izvietot. Man ir žēl, ka apvienošanās naudu atsevišķi pagasti izlietoja ne tik prātīgi, kā to varēja izlietot. Ja valsts 200000 pagastiem piešķirtu 1. jūnijā, mēs nevienai pagastu pārvaldei šo naudu neatņemtu, bet tā būtu ieguldīta saprātīgāk un lietderīgāk. Vai mums nākotnē vajadzīgi tādi lieli kantori un infrastruktūra, kādu iecerējuši Izvaltā? Diez vai.

Juris ROGA