Pavizināsimies!

Saplēstās somas, sadauzītie ceļgali, ķermeņa pārmērīgas atdzišanas izraisītā saaukstēšanās — tās, kā saka, ir bērnu ziemas prieku dabiskās sekas. Un tikai retais no atpūtas cienītāju vecākiem nav sastapies ar to. Jo, kas tur ko slēpt, māmiņu, tēti vai kādu citu pieaugušo pie ledus trases ieraudzīsi reti. Labi, ja bērni tiek pieskatīti. Taču visbiežāk kontroles nav un skolēni — vecāko un jaunāko klašu — ir atstāti savā vaļā. Sakiet, vecāki, vai kāds no jums ir runājis ar bērnu par uzvedības noteikumiem uz ielas. Esmu pārliecināta, ka vairākums. Bet vai skaidroja, kā jāuzvedas, vizinoties no slidkalniņa? Pieļauju, ka daudzi no jums diez vai ir domājuši par šādu nepieciešamību. Iznākumā aizvien biežāk masu medijos parādās informācija par nelaimes gadījumiem, kas notiek ar bērniem: vienpadsmit gadus vecs zēns dabūja smadzeņu satricinājumu, kad, slīdot no kalniņa, ietriecās kokā; kāda meitene tīņa gados, braucot no ledus kalniņa, guva smagas traumas, bet četrgadīgs bērns gandrīz vai pakļuva zem automobiļa riteņiem, kad kamaniņās izbrauca tieši uz brauktuves...

Tāpēc acīmredzot visiem derētu painteresēties, ar ko nodarbojas jūsu bērni, kā viņi pavada brīvo laiku. Lai viņi atpūšas, vizinās no kalniņiem, bez tā taču arī ziema nav ziema. Taču daudzi no viņiem, es domāju, vēl nepietiekami labi var izvērtēt situāciju, tāpēc par drošību jādomā pieaugušajiem: vai kalns nav pārāk stāvs; vai ceļā nav šķēršļu — koku, betona nožogojumu, sienas, vai pietiekami vienmērīgs ir slīpums un vai ragaviņas neuzbrauc uz ielas braucamās daļas... Turklāt bērniem derētu atgādināt par uzvedības noteikumiem uz kalniņa: negrūstīties, nestāvēt ceļā saviem biedriem un vienkārši būt uzmanīgiem. Bet vēl labāk ir pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem: gan mājās, gan uz ielām. Kopā jūs varat salipināt sniegavīru, papikoties, doties pastaigā pa ziemas mežu. Arī no kalniņa var pavizināties visa ģimene — tas taču ir neticams azarts, lielisks noskaņojums un ar pareizu pieeju jūs pat nostiprināsiet veselību. Ticiet man, jūsu bērns būs laimīgs. Nav jāaizmirst: vieglāk ir nepieļaut sekas, nekā cīnīties ar tām...

Marina NIPĀNE