Dagdas arodvidusskolas 3. kursa audzēknis aulejietis Artūrs Dzalbs ir topošais automehāniķis. Bet nākotnē plāno apgūt vēl vienu, pavisam atšķirīgu profesiju — robežsarga, jo ļoti interesējas par cīņas sporta veidiem. Tā sanāk, ka no divām interesēm tehnika un sports, priekšroku jaunietis pašreiz atdod sportam.
Darba jautājumā, pēc Artūra domām, galvenais ir tomēr darba samaksas jautājums. Viņš jau pārliecinājies, ka tā nav liela un atkarīga no uzņēmuma saimnieka vēlības, bet darbs netīrs, atbildība liela.
”Pēc šīs skolas beigšanas iegūšu profesiju un vidējo izglītību, varēšu iet uz robežsargu skolu, kur jāmācās gadu un tad apgūtajā profesijā arī strādāšu,” saka Artūrs. “Disciplīna man šķiet ierasta lieta, neesmu no tiem, kas no tās baidās. Bet arī šodien neesmu vīlies savā izvēlē, jo arodvidusskolā mācos sevis dēļ — dzīvē zināšanas auto jomā lieti noderēs. Pēc Aulejas pamatskolas es stājos Dagdas vidusskolā, bet manu draugu neuzņēma atzīmju dēļ. Ja jau tā, tad es gāju līdzi draugam uz arodvidusskolu. Finālā šis lēmums izrādījās pat izdevīgāks, jo iegūšu gan profesiju, gan vidējo izglītību, turklāt arī stipendiju maksā. Es saņemu abas — valsts un Eiropas sociālā fonda mērķstipendiju, bet vienalga nepietiek, nedaudz ar naudu palīdz vecāki.”
Artūram nav brāļu un māsu, viņa vecāki nenodarbojas ar lauksaimniecību vai lopkopību, nav savas zemnieku saimniecības. Arī profesijas abiem nav ne tuvu tām, ko šobrīd ir izvēlējies dēls. Izrādās, Artūrs dzelžiem un tehnikai pievērsies vēl skolas solā. Kad nopircis pirmo lietotu motociklu, mācījies pats saremontēt. Pabrauc, salūst, atkal remontē, līdz nodeva metāllūžņos. Pirmie instrumenti bijuši primitīvi — āmurs, cirtnis, kāds skrūvgriezis. Arī zināšanas tikpat kā nekādas.
Artūrs: “Tagad es zinu, kā sauc katru detaļu, kā pareizi veikt dzinēja regulēšanu, cik milimetru lielai jābūt atstarpei. Bet toreiz visu darījām uz acumēru. Labi, ja trāpīji — brauc, ja nē, sāc no gala. Tagad saprotu, ko darīju nepareizi, remontējot savus pirmos braucamrīkus. Man patīk ma- šīnas ar lieliem motora apgriezieniem, jo jaudīgāks motors — jo labāk. Benzīna tādām vajag vairāk, bet var ierīkot gāzes iekārtu. Gribētu sev kādu auto nopirkt, jo autovadītāja tiesības jau ir.”
Artūra hobiji ir tehnika, bet viņš labprāt izmanto iespēju pasēdēt arī pie datora internetā. Ir piedalījies makšķernieku sa- censībās, kuras rīkoja skola, pagasta pašvaldība. Savulaik izcīnījis trešo vietu jauniešu konkurencē Aulejas pagasta makšķernieku sacensībās.
Arodvidusskolā puisi apmeklē tikai svaru bumbu celšanas pulciņu, aizbildinoties ar to, ka dziedāšana, dejošana vai teātris viņu neinteresē. Skolā apgūst tikai profesiju, kā arī piedalās sporta aktivitātēs. Sports jaunietim patīk, sevišķi svaru bumbu celšana, kas trenē izturību. Kopā ar vēl kādiem desmit jauniešiem viņš trenējas svaru bumbu celšanā pie Nopelniem bagātā sporta meistara Antona Arnicāna. Puisis 16 kg svaru bumbu ir spējis uzcelt 75 reizes, kas ir viņa labākais rezultāts līdz šai dienai. Skolas sporta sacensībās savu komandu atbalstījis pat slims būdams, 16 kg svaru bumbu uzceļot 47 reizes, kas palīdzēja izcīnīt komandai 3. vietu. Artūrs piebilst, ka skolā ir viens jaunietis, kurš šādu svaru bumbu var uzcelt 150 reizes.
”Aulejiešus ļaudis uzskata par kauslīgiem, bet tā nav — mēs esam mierīgi, bet par savējiem pastāvēsim jebkurā situācijā,” uzsver Artūrs. “Pirmie kašķi neuzsākam, ja kāds aiztiek mūsējos, tad aizstāvam. Dagdas arodvidusskolai nav ne vainas, vienīgi, kā jau tas katrā kolektīvā, atrodas daži, kuri īsti vēl nezina, ko dzīvē grib. Tomēr vairākums audzēkņu ir ļoti sakarīgi puiši un meitas.”
Artūrs sapņo par dalību auto moto sacensībās, bet bez sava auto tas nav realizējams. Šobrīd gan viņam vairāk rūp sapelnīt augstākas atzīmes, lai nebūtu pārsteigumu, stājoties robežsargu skolā.
Juris ROGA