Politisks jautājums

— Šīsdienas situācija ir tāda, ka līdz 2015. gadam sarūk audzēkņu skaits. Statistikas dati liecina, ka šodienas audzēkņu skaitu atgūsim tikai 2023. gadā. Likumsakarīgi, ka izmaiņas skolu tīklā ir nepieciešamas. Arī Eiropas Reģionālā Attīstības fonda prasība ir, ka tik daudz profesionālās izglītības skolu Latvijā nevar būt. Tā tas nav Eiropas valstīs, tā tas nav pie mūsu kaimiņiem Lietuvā, kur pēc maniem datiem palikušas 24 šāda tipa iestādes, tā tas nav arī Igaunijā, kur skolu ir 16. Bija pilnībā skaidrs, ka arī pie mums gaidāma optimizācija, tāpēc jau pirms gada sākās sagatavošanās šim procesam. Latgales reģionā paredzēts izveidot divus lielus profesionālās izglītības centrus — Daugavpilī un Rēzeknē, bet pa vidu būs Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centrs, kuru veidos četras iestādes: Jaunaglonas arodvidusskola, Višķu profesionālā vidusskola, Preiļu arodvidusskola, Dagdas arodvidusskola.

— Vai jums nav bažu, ka jauns centrs varētu neattīstīt filiāles?

— Centrs pirmām kārtām saņems Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, bet domāju, ka filiāles tiks attīstītas vienlaicīgi ar centru. Reģiona atbalstītās un IZM uzaicinātās esam trīs skolas: Višķu, Preiļu un Dagdas arodvidusskolas, Jaungalonas arodvidusskola mums ir pievienojusies tikai tagad un tā joprojām nav iekļauta ERAF projekta iesniedzēju sarakstā. Mums jau bija tikšanās, kurā runājām par attīstības un sadarbības iespējām, noskaidrojām, kādas mācību programmas kurās profesijās katrā konkrētā skolā tiek realizētas, kuras no tām pārklājas. Mūsu arodvidusskola patīkami atšķīrās no citām ar apdares darbu strādnieku profesiju, kurus nevienā citā no četrām iestādēm negatavo. Divas profesijas — ēdienu gatavošanas jomā un automehāniķi — pārklājas trijās skolās. Bet tās varētu mācīt pa apli pēc kārtas katra iestāde.

— Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts kādā intervijā izteicās, ja Dagdas arodvidusskolai jākļūst par filiāli, tad labāk par Daugavpils centra filiāli, kas ir loģiskāk un paver plašākas attīstības iespējas. Vai jūs negribat pacīnīties?

— Novada dome, es pati un skolas kolektīvs esam uzrakstījuši uz ministriju kopā vairākas vēstules. Konkrētas atbildes pagaidām nav, pēdējais 4.janvāra rīkojums ir tāds, ka paliekam šajā sastāvā. Vai tā būtu atbilde — droši vien.
Mums viennozīmīgi būtu izdevīgāks Daugavpils centrs, jo pilsēta ir tālu no Dagdas — 80 kilometrus. Tieši tas paver mums plašākas attīstības iespējas, turklāt tas ir lielāks centrs un lielākas iespējas saņemt ERAF finansējumu. Arī viņi būtu ieinteresēti reizē ar sevi mūs attīstīt, jo attāluma dēļ mēs nebūtu konkurenti. Pašreizējā modelī nelielā apkārtnē cieši tuvu būs četras mazas skolas ar profesiju pārklāšanos, kas nozīmē, ka nepieciešama izvērtēšana un te būs konkurence. Bet es saprotu, ka par Dagdas arodvidusskolu notiek cīņa. Lai paņemtu apgūt divus ERAF projektus, nepieciešams vidējais audzēkņu skaits 800. Saskaitot audzēkņus visās četrās skolās kopā, tas jau ir uz robežas. Jo Lūznavas arodvidusskola jau agrāk atvienojās, Bērzgale un Viļāni arī, kas sākumā bija plānoti pie šī centra. Tās tagad ir pie Rēzeknes centra. Ja vēl kāda skola aiziet, tad Viduslatgales profesionālās izglītības centrs nevar saņemt maksimālos līdzekļus.

— Vai vispār ir jēga no tāda neliela izglītības centra starp diviem lieliem?

— Kādu laiku tas noteikti eksistēs. Bet kāda ir valsts lielā politika tālāk par 2015. gadu, mēs nezinām.

— Jums jau ir audzēkņu uzņemšanas plāns jaunajam mācību gadam?

— Ir, bet vēl domājam, kādas profesijas gatavot, jo tagad jārēķinās ar kaimiņiem. Uzņemt varam samērā maz — divas lielās grupas, kopā 56 jauniešus. Viena varētu būt meiteņu un otra zēnu grupa. Pērn ļoti aktīvi mums pieteicās automehāniķi. Bet vēlos izcīnīt vēl vienu trīsgadīgās apmācības grupu vai vismaz korekcijas grupu. Tās visās skolās ver ciet, mēs reāli varam uzņemt šos bērnus pie sevis. Turklāt šī programma nepieciešama, par ko liecina tas, ka šajā grupā piesakās bērni arī pēc septembra. Svaigākais piemērs — viens puisis atnāca decembrī, jo nespēja tikt galā ar vispārizglītojošās skolas programmu.
Kopā šodien mūsu arodvidusskolā ir 260 audzēkņu. Nav maz šiem laikiem, kad visi cīnās par audzēkņu skaitu. Bet labākajos laikos bijis ap 500 audzēkņu.

— Ja Jaunaglona tagad būs centrs, kur jauniešiem būs jāiesniedz iestāšanās dokumenti, ja mācīties gribēs Dagdā? Skola taču šeit fiziski paliks.

— Skola fiziski šeit paliks vienalga, vai kā Daugavpils, vai kā Jaunaglonas filiāle. Būtu loģiski dokumentus iesniegt uz vietas izvēlētajā mācību iestādē, bet faktiski visas šīs nianses būs zināmas vēlāk. Šobrīd galvenais darbs rit, lai tiktu pie ERAF naudas. Visus, kas vēlas mācīties Dagdā, arī šovasar gaidām mūsu skolā.

— Vai maksa par dienesta viesnīcu tiks saglabāta esošajā līmenī?

— Pagaidām šajā jautājumā nekas nemainās. Domāju, arī nākotnē krasa pieauguma nebūs, jo visi maksas pakalpo-jumi tiek apstiprināti IZM, loģiski tiem jābūt ar minimālām atšķirībām starp skolām.

— Vai ir zināms, kurš vadīs jaunveidojamo profesionālās izglītības centru?

— Acīmredzot būs konkurss. Vadītājs varētu arī nebūt neviens no esošo skolu direktoriem. Domāju, ka mēs paliksim savās skolā par pārvaldniekiem.

— Gaidāmo pārmaiņu sakarā panikas kolektīvā nav?

— Kolektīvs nav priecīgs, bet vienalga viss notiek, tikai zem cita juridiskā statusa. Daudzmaz skaidrība ir par to, kas konkrēti paredzēts centriem un filiālēm izstrādātajā attīstības stratēģijā līdz 2015. gadam. Kas notiks pēc tam — nezinām. Varbūt tiešām kādas filiāles iznīks. Bet es domāju, ka skola pastāvēs, ja būs audzēkņi.

— Par Dagdas arodvidusskolas panākumiem “Ezerzeme” raksta bieži un regulāri. Pašu audzēkņu atsauksmes par skolu visnotaļ labas. Ir veikti lieli ieguldījumi ēku un telpu sakārtošanā. Tiesa, vajag arī ieguldīt vēl ne mazums. Skola atrodas pilsētas centrā dažus simtus metru no autoostas. Šeit ir laba sabiedriskā transporta satiksme. Uz Dagdu no jebkuras rajona un tam tuvākās vietas var nokļūt bez pārsēšanās. Ēkas izvietotas kompakti, pāris minūšu laikā var pāriet no telpas uz telpu. Ir vēl citas priekšrocības, tālab iedzīvotājiem liela neizpratne, kāpēc centru izvēlējās veidot Jaunaglonā, kur skola ir tīruma vidū un satiksmes nekādas?

— Mums tas arī rada neizpratni. 17. decembrī Dagdas novada domē notika Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, pēc kuras attīstības padomes locekļi apmeklēja Dagdas arodvidusskolu. Apskatot visu, tika lēsts, ka starp Daugavpili un Rēzekni varētu būt centrs — Dagda. Bet, kā seminārā Rīgā mums sacīja Zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta vadītājs J. Gaigala kungs, tas ir politisks jautājums.

— Cik liela ir jūsu vadītā iestāde?

— Platības ziņā — pārāk liela mūsdienu prasībām. Arodvidusskolas ēkas un mācību korpuss, administratīvais mācību korpuss, sadzīves korpuss, dienesta viesnīca, viesnīca “Avotiņš”, praktisko mācību korpuss, kopā 12248 kvadrātmetri. ERAF prasība — skolas apsaimniekojamo ēku platība nedrīkst pārsniegt 10 m2 uz audzēkni, bet mums sanāk vidēji 40 m2. Viens tikko svaigi izremontētais sadzīves korpuss ar sporta un aktu zāli ir 1400m2 liels. Varbūt ārzemēs ar sportu nenodarbojas, ja viņi var iekļauties šādos normatīvos? Desmit kvadrātmetri nav reāls skaitlis, bet ministrijā saka, ka nekas netiks mainīts — lai varētu iesniegt pieteikumus ERAF projektiem, varam uzrādīt tikai tādu platību, kā pieprasa. Tāpēc pilnīgi reāli, ka otro mācību korpusu mums nāksies iesaldēt un varbūt arī praktisko mācību korpusu. Tas nozīmē, ka šajās ēkās nekādus līdzekļus nevarēs ieguldīt.
Īstenībā arodskolas visos laikos bijušas uz izdzīvošanas robežas, mēs visu laiku par kaut ko cīnījāmies un neko daudz nevarējām atļauties. Piemēram, automehāniķi mums īstenībā ir jauna programma, kas prasīja lielus ieguldījumus no pašu naudas. Bet tā ir izdzīvošana, nevis attīstība. Mēs braucam uz ārzemēm un tur redzam attīstītas arodskolas, kurās viss ir pats jaunākais, jaunākās iekārtas, informācijas tehnoloģija utt. Mūsu automehāniķi zināšanas iegūst labi ja uz 2002. gada izlaiduma automašīnām, bet nav japāņu automašīnu, kuras tagad ir plašā apritē. Bet faktiski viņiem būtu jāmācās ar jaunām, nevis vecām un norakstītām. Tāpat jebkurā citā profesijā. Ārzemēs profesijas apgūšanai tiek piedāvāts viss pats jaunākais, kas šobrīd ir apritē, vienalga kādā jomā: automobiļu, ēdienu gatavošanas, būvniecības, galdniecības utt. Tāpat mums ir nepieciešams modernizēt un siltināt ēkas.

— Krāslavā darbojas Rīgas valsts tehnikuma filiāle, kas, cik var noprast, gatavojas paplašināties...

— Man tas bija pārsteigums, izlasot Upenieka kunga interviju “Ezerzemē”, kur viņš stāsta par jaunu programmu atvēršanu filiālē, konkrēti meitenēm. Arī mani kolēģi neizpratnē. Laikā, kad samazinās izglītojamo skaits valstī, kad atsevišķas arodskolas Latvijā tiek slēgtas, pastāv šāda filiāle. Vai tas ir valstiski izdevīgi? Vai tad Latgales arodskolas nespēs apmācīt savus bērnus profesijām? Tur taču nebrauc mācīties Rīgas bērni. Kādi tur ir mācību apstākļi? Jautājumu daudz, tie rada neizpratni un uztrauc ne tikai mani, bet visus pārējos Latgales arodskolu direktorus.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA