Jau kopš deviņdesmito gadu vidus vēlētāji ir iestājušies par progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atjaunošanu Latvijas nodokļu sistēmā, tāda bija un ir arī manis pārstāvētās partijas — LSDSP — pozīcija. Taču visi iepriekš valdošie politikāņi allaž ir atraduši kādus aizbildinājumus, kāpēc nodokli nevajag, vai arī pret šo ierosinājumu ir izturējušies ar absolūtu kurlumu.
1995. gadā Latvijā uzsāka grūti izskaidrojamu eksperimentu, kura rūgtie augļi lielā mērā nupat ir jūtami, tas bija laiks, kad no nodokļu sistēmas tika izmests progresīvais nodoklis. Šis nodoklis nav viens pats vainojams, pašreizējai krīzei ir citi, būtiskāki cēloņi, bet kroplības nodokļu sistēmā bija noteicošais faktors.
Tikai apmēram 10% valstu nav progresīvā nodokļa, un šajā ziņā Latvijas varasvīri ir vienisprātis tikai ar nedaudz vairāk kā 20 valstu valdītājiem — ar Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas, Ukrainas un Balkānu valstu kolēģiem.
Gan ekonomiskā uzplaukuma, gan krīzes laikā, progresīvā IIN likme varētu būt instruments, ar kuru valstij iegūt vairāk naudas budžetā, turklāt to darīt pēc principa, ka bagātie maksā vairāk. Tas nepieciešams, lai valstī neveidotos liela so- ciālā noslāņošanās, kur skaitliski mazai, elitārai ļaužu daļai ir lieli ienākumi, kamēr visa pārējā tauta dzīvo uz nabadzības robežas vai pat zem tās. Valdošās, labējās partijas ir par to, lai saglabātu mazajai, elitārajai grupai lielus ienākumus, bet problēmas, kad tādas rodas, tiek risinātas uz maznodrošināto rēķina. Šāda Jaunā laika un Tautas partijas politika jūtama katrā solī, bet jo īpaši spilgti — attieksmē pret progresīvās IIN likmes ieviešanu.
Diskusijas par progresīvās IIN likmes ieviešanu valdošās koalīcijas aprindās vispār nebūtu sākušās, ja ne pārsteidzošais atklājums, ka šādu budžeta sabalansēšanas instrumentu iesaka Starptautiskā valūtas fonda (SVF) eksperti.
Visticamāk SVF savu vārdu vēl teiks, un beigās Dombrovska valdībai vistuvākajā laikā nāksies pie šā jautājuma atgriezties.
LSDSP allaž ir bijis viedoklis un skaidrs, uz aprēķiniem balstīts risinājums. Arī pašlaik sociāldemokrāti nepārtraukti vērojuši situāciju un raduši priekšlikumu, kā vislabāk, ar kādiem sliekšņiem un griestiem veidot progresīvā IIN sistēmu.
Saskaņā ar sociāldemokrātu priekšlikumu 21,2 miljonus latu budžets iegūtu, ja tie, kas saņem mēnesī zem 1000 latu algu, arī turpmāk maksātu līdzšinējo 23% likmi. Tie, kam alga 1000 līdz 1500 latu, maksātu 26% — tātad nedaudz vairāk. Un tā uz priek-šu — jo lielāki ienākumi, jo nedaudz vairāk jāsamaksā nodokļos. Saprotams, ka šāda nodokļu sistēma nepatiktu tai iedzīvotāju kategorijai, kas ir kādu shēmu sastāvdaļa, lielu valsts un pašvaldības uzņēmumu ielikteņiem darboņiem, centrālās bankas šefiem un citiem labējo partiju sponsoriem un labējo partiju līderiem pašiem. Taču, ko lai dara — valsts vārdā, ja tās liktenis šiem kungiem rūp, jāziedo taču kāda daļa savas labklājības.
Malda KRISTOVSKA, LSDSP iekšlietu un tieslietu komitejas priekšsēdētāja
.jpg)
.jpg)
