Dzīve turpinās!

Es atceros, ka tad, kad bija izsludināta (ja tā var izteikties) ekonomiskā krīze, tūdaļ izplatījās frāze: “Nekādas krīzes nav. Krīze ir mūsu galvās.” Interesanti zināt, kurš ir tik droša apgalvojuma autors? Ekonomisko problēmu faktu tagad neviens nesāks apstrīdēt, bet, lūk, tā frāze, principā, nebija tāla no patiesības. Vēl Kozma Prutkovs teica: “Gribi būt laimīgs — esi tāds!” Bet pirms 20 gadiem populārā Deila Karnegi (1888. - 1955.) frāze: “Dzīve ir tas, ko mēs par to domājam”, pašlaik atkal kļūst populāra. Un, lūk, to, ko es uzzināju par Džo Vitalu, pateikšu arī jums. Kādreiz viņš bija bezdarbnieks un bezpajumtnieks, svēra vairāk nekā 100 kilogramu un nesapņoja ne par ko cēlu. Pašlaik viņš ir reklāmas aģentūras “Joe Vitale” prezidents Hjūstonā, pazīstams mārketinga konsultants, lektors, kopiraiters, vairāku slavenu bestselleru, piemēram, “Dzīves rokasgrāmata, ko jums aizmirsa iedot piedzimšanas brīdī”, “Pievilkšanās noslēpums”, “Dzīve bez ierobežojumiem” un citu autors, miljardieris un vienkārši laimīgs cilvēks. Pēc viņa vārdiem spriežot, viss dzīvē mainījās pēc tam, kad viņš atklāja sev “pievikšanās likumus”. Šī likuma būtība ir tāda, ka cilvēks saņem to, par ko domā. Tāpēc viss, kas ir jūsu domās — bet tas var būt jūsu nemiers vai jūsu sapņi, — jebkurā gadījumā tieši to jūs piesaistāt savā dzīvē. Lūk, tas arī ir visvienkāršākais pievikšanās likuma izskaidrojums. Tas, par ko jūs domājat, arī notiek. Un galvoju jums, ka tas nostrādā vienmēr — 10 gadījumos no 10 bez izņēmuma. Tieši tāpēc to sauc par likumu, nevis par principu,” apgalvo Džo Vitale.

Viss teiktais tiešā vai netiešā veidā norāda uz mūsu pašnovērtējumu. Tā ir ļoti svarīga mūsu realitātes sastāvdaļa. Tāpēc tik nepieciešama mums ir ticība, radu un mums tuvo cilvēku atbalsts. Vecākiem, bez šaubām, jātic savu bērnu panākumiem, sievām — vīru, vīriem — savu sievu. Tā tiek piesaistīts pozitīvais un galvenais — ticība un spēks panākuma sasniegšanai. Tāda veida spriedelējumi kā: “Esmu izglītots, gudrs, strādīgs. Vienkārši pašlaik man pagaidām nav labākais dzīves posms” radikāli atšķiras no šāda veida spriedumiem: “Man pastāvīgi neveicas, viss sliktais notiek tieši ar mani, man nekad neizkļūt no nepatikšanām.” Ja paskatītos, no kurienes “aug kājas” šiem spriedumiem, var redzēt šādu ainu — pirmajā gadījumā bērnam teica: “Tu vari, tu tiksi galā, tev viss izdosies!” Otrajā gadījumā visdrīzāk ir tā: “Tu esi nepraša, tev mūžīgi viss krīt no rokām!” Un klasisks krimināls gadījums: “Citi bērni gan... Bet tu...” Mēs visi nākam no bērnības. Bez komentāriem.

Starp citu, par krīzi. Nelabvēlīgos apstākļos mēs visi kļūstam viegli aizvainojami un mazāk pasargāti no manipulācijām ar mūsu apziņu. Tāpēc tagad ir vislabvēlīgākais laiks izvērsties visām iespējamām “organizācijām”, kuras atklāj noslēpumus, kā izkļūt no krīzes. Sevišķi bīstamas sektas ir tieši tagad. Bet, lūk, ticības Dievam un savu iekšējo resursu sajaukšana ir tikpat bīstama kā daudzu regāliju — kā bioekstraloģijas un psiholoģijas speciālists — piedēvēšana sev, ar ko manipulē daži “ekstrasensi”. Mani vienmēr darīja piesardzīgu cilvēki, kuriem nav profesionālas psiholoģiskās izglītības, kuri runā par sevi kā par psihologiem, argumentējot to ar savu lielo dzīves pieredzi. Starp citu, noliedzot psiholoģijas svarīgumu, bieži var dzirdēt: “Es pats sev esmu psihologs.”. Tādos gadījumos man gribas piebilst, ka viņš vēl ir sev gan frizieris, gan stomatologs, gan ķirurgs.
Kā tad iemācīties domāt pozitīvi, kad viss apkārt jūk un brūk, kad nav skaidras nākotnes, draud štatu samazināšana un biedē kārtējais cenu paaugstinājums?

Pozitīvā psiholoģija (tā ir zinātne, nevis viltus kompānija, kas palīdz izkļūt no krīzes) liecina par personības potenciāla atklāšanu. Pozitīvā psiholoģija cenšas pievērst psihologu uzmanību tam, ko cilvēki dara labi, saprast un izmantot psiholoģijas praksē adaptīvus un radošus cilvēka psihes un uzvedības elementus, izskaidrot ar psiholoģijas terminiem, kāpēc, pastāvot visām grūtībām ārējā pasaulē, vairākums cilvēku dzīvo saprātīgi, ar ko var lepoties (Sheldon King, 2001., 216. nodaļa).
Starp citu, Seligmanam, pozitīvās psiholoģijas pamatlicējam, ir tāds viedoklis par pašnovērtējumu: “Pašnovērtējums pilda aparāta funkciju, kas rāda cilvēka psihes sistēmas stāvokli. Lūk, arī iznāk: kad tev viss dzīvē ir labi — pašnovērtējums augsts, kad rodas grūtības, pašnovērtējums pazeminās, kas, starp citu, izraisa depresiju.” Ar depresiju pašlaik slimo ļoti jauni cilvēki, lai gan topošajai paaudzei darbojas vesela izklaides industrija. Pirms trīsdesmit gadiem ar depresiju sirgstošo cilvēku vidējais vecums bija 29,5, tagad — 14,5, depresija kļuvusi par pusaudžu slimību. Zāles ne vienmēr palīdz izārstēt to. Ja mums, kā uzskata Seligmans, arī jāmāca kaut kas mūsu bērniem, tad tas ir reālistiskais optimisms, kas bāzējas uz cilvēku personīgās atbildības un uz tā, ko viņi dara labi.

Psihologa konsultācija pozitīvās psiholoģijas gultnē ir domāta tam, lai atklātu cilvēka stiprās puses. Taču liela loma krīzes situācijās pozitīvās domāšanas veidošanā ir arī ģimenei un videi. Kurš gan cits, ja ne tuvi cilvēki zina par tevi visu? Lai viņi arī atgādina, ka bērnībā jūs ļoti labi taisījāt aplikācijas (paliekot bez darba, var atcerēties par savu prasmi) vai kādreiz beidzāt piegriešanas un šūšanas kursus, taču aizmirsāt to, vai arī varējāt stundām ilgi nodarbojaties ar sīku detaļu salodēšanu. Situācijā, kad jums radusies problēma, jūs pilnībā aizmirstat par sevi un auklējaties ar pašu situāciju, nevis ar savām iespējām tajā. Sākumā mainām negatīvos apgalvojumus, piemēram, “Cik viss ir slikti” pret pozitīvu jautājumu “Bet ko es varu darīt šajā situācijā?” Tālāk viss ir vienkārši: plānošana, darbība, realizēšana. Nevarat paši? Tad kopā ar psihologu konsultantu. Tas ir labāk nekā ar bioekstrapsiholoģijas speciālistu, ticiet man.

Godājamie lasītāji! Jums joprojām ir tieša kontakta vai atgriezenisku sakaru iespēja ar laikraksta “Ezerzeme e-pasta ezerzeme@ezerzeme.lv starpniecību. Jūsu rīcībā arī psihologa bezmaksas interaktīvās konsultācijas iespēja mājas lapā www.planeta-i.lv

Irina JAPIŅA, praktizējoša sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle