Paražu un ticējumu ir daudz, un tie ir dažādi. Parasti gribot pieburt veiksmi un garu labvēlību, paražas un ticējumus cenšas pildīt godam, bet kā mēdz notikt — ļoti cenšoties rezultāts sanāk ačgārns.
Kāds tad bija laiks šajos Ziemassvētkos un, ko tas mums sola?
Ziemassvētku nakts bija zvaigžņota. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs laba raža. Koki bija apsniguši, tas savukārt nozīmē, ka labi padodas tie augi, kas zied ap Jāņiem.
“Ja ap Ziemassvētkiem auksts laiks, tad vasarā karsts laiks.” (LTT: K.Atgāzis, Nīteure.)
“Ja pa ziemassvētkiem dziļi sniegi, tad Jāņos gaidāms slapjš laiks; ja sekli — Jāņos skaists siena laiks.” (LTT: A.Mencis, Puikule.) Šo ticējumu katrs tulko pēc savas mērauklas — tiem, kuriem šķiet, ka piesnidzis bija daudz — gaidāms slapjš laiks, ja šķiet, ka ir redzētas arī lielākas kupenas, tad — vasarā gaidāms sauss laiks.
Starp ticējumiem ir atrodams ne mazums amizantu labā pieburšanas recepšu.
”Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.” Jāraugās, lai, nesot kaķi ap baznīcu, ceļā nesatiktu baznīckungu, citādi var gadīties dabūt ar slotaskātu.
Interesants ticējums ir šis: “Ziemas-svētku naktī jāēd 9 reizes pēc kārtas, tad nākamais gads būs bagāts.” Nezinu, kā ir ar bagātību, bet vēdergraizes jau tajā pašā vakarā var uzrasties.
Izlasot šo ticējumu, sapratu: ja izpildījuši tālāk teikto, neizārstējāt kaiti, tad noteikti iemantojāt humora izjūtu un skaļu slavu kaimiņu vidū — Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
Mūsdienās ticējums “Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža” vairs nedarbojas, jo lielākajai daļai māju ir plastikāta logi. Leduspuķu veidošanās uz plastikāta logiem liecina, ka esat iegādājies nekvalitatīvus logus.
Nekur nav pieminēts auksts lietus, kas visu noklāj ar ledus kārtu. Tas liek secināt, ka seniem latviešiem tādi debesu brīnumi nav gadījušies. Tā acīmredzot ir moderna tendence. Varbūt arī ne. Jo tautasdziesma liecina: “Sidrabiņa lietus lija Ziemassvētku vakarā...”
Ilona STEPIŅA
.jpg)
