Vēl pagājušā gada martā savus lasītājus informējām par situāciju, kas izveidojusies ar tā saucamo skolotāju māju Ezerniekos, kurā dzīvokļi gan ir privatizēti, bet pašu daudzdzīvokļu namu faktiski neviens neapsaimnieko, jo tam nav īpašnieka, kā arī iedzīvotāji nav izveidojuši nekādu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas struktūru. Līdzīga situācija ar daudzdzīvokļu mājām ir ne tikai Ezerniekos, bet arī citviet pagastos — juridiski šīs ēkas nevienam nepieder.
Ezerniekos skolotāju mājas lielākā problēma ir caurais jumts, kā arī nepārdomāti risinājumi dūmu izvadīšanai, savulaik ierīkojot krāšņu apkuri. Vēl martā tolaik Ezernieku pagasta priekšsēdētājs Anatolijs Savko skaidroja, ka juridiski māja nepieder pašvaldībai, tālab likums tajā liedz ieguldīt naudu, lai veiktu daudzdzīvokļu nama jumta vai citus nepieciešamos remontdarbus. Līdz ar to par jumta remontu solidāri jārūpējas pašiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem.
Pērnā gada augustā, intervējot jaunizveidotā Dagdas novada domes priekšsēdētāju Viktoru Stikutu, darīju viņam zināmu, ka Ezernieku pagastā mājas 3. stāva iemītniekiem dzīvi apgrūtina nokrišņu ūdeņi, bet zemākos stāvos mītošie dzīvo ar pārliecību: kāda gan viņiem daļa gar bojāto jumta segumu? Viņš atbildēja, ka daudzstāvu nami būtībā ir iepriekšējo pagasta pašvaldību atbildība — kur un kā ir centušies skaidrot un risināt šos jautājumus. Novadā tiks veidota vienota sistēma: ja būs iespēja juridiski nodot namus Dagdas komunālai saimniecībai apsaimniekošanā, tad laika gaitā tas tiks izdarīts, lai saglabātu dzīvojamo fondu. Protams, par katru dzīvokli būs jāiekasē apsaimniekošanas vai īres maksa.
Starp citu, tie, kuriem ūdens līst uz galvas, pret apsaimniekošanas vai īres maksu neiebilst. Diemžēl šī nama augšstāva iedzīvotājiem no solījumiem un skaidrojumiem pērnā gada laikā vieglāk nav kļuvis. Jumts tek kā tecējis, bet solidāro atbildību apakšstāva iemītnieki uzņemties nevēlas. Patiesībā visas amatpersonas labi apzinās, ka laukos iedzīvotāji paši nekad nespēs organizēties, lai veiktu daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu. Pat pilsētās tie ir visai reti piemēri. Lauku ļaudis daudzstāvu namos ir nokļuvuši slazdā, jo nelielais dzīvokļu skaits (parasti līdz 18) nedod iespēju veidot pietiekamus uzkrājumus remontiem. Situāciju pasliktina būvniecības nepilnības — kāpņu telpā izsistu stiklu nomaiņa ir īstas mocības.
Skaidrs, ka deputātiem ar steigu ir jānāk palīgā saviem vēlētājiem, turklāt ne tik formāli, kā tas darīts līdz šim, iedodot kādu ruberoīda rulli — lai paši remontē. No tā nekas labs nav sanācis — nepieciešami nopietnāki risinājumi. Tagad novadā ir būvniecības speciālisti, kuri varētu apsekot jumtu un aprēķināt remontizmaksas. Ja jau Ezerniekos būvēs tautas namu, varbūt konkursā uzvarējusī firma piekritīs paralēli saremontēt arī nelaimīgo jumtu par atsevišķu samaksu? Tas tomēr būtu lētāks risinājums, kuru jāsāk apdomāt jau šodien. Varbūt novadā varētu atrast arī kādu amatpersonu, kurai uzdot par pienākumu apvienot ļaudis kopīgam mērķim, ja jau viņi paši to nespēj. Izdomāt kādu veidu, kā iekasēt samaksu par remontu. Diemžēl esam izauguši sistēmā, kur vairākums saprot pātagas valodu, nevis pašiniciatīvu, bet tālab nav jānovēršas no cilvēku problēmām, aizbildinoties ar likuma pantiem, kā to raduši darīt lielie Rīgas kungi. Tas patiesi būtu liels pārsteigums, ja Dagdas novada pašvaldības vadība ar saviem speciālistiem neatrastu veidu, kā šajā situācijā palīdzēt cilvēkiem. Domāju, šī nav vienīgā māja novadā, kur pastāv tamlīdzīgas problēmas.
Nevajag gaidīt vietēja mēroga revolūciju, jāsāk rīkoties. Stimuls rīcībai varētu būt nākamās pašvaldību vēlēšanas.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
