Gulbji, tāpat kā citi putni un dzīvnieki, neapšaubāmi pieder pie mūsu zemes dabas bagātībām, kas ir jāsaudzē. Tā kā Latvijā ir samērā silta ziema, daudzi gulbji izvēlas pārziemot uz vietas, neaizlidojot projām.
Pie mums galvenokārt paliek ziemot paugurknābja gulbji, nelielā skaitā ziemeļu gulbji un tikai retos gadījumos mazie gulbji. Lielākā daļa gulbju var sekmīgi pārziemot, taču nevar noliegt, ka ziemas aukstie mēneši daudziem gulbjiem, it īpaši jaunajiem, ir visgrūtākie, ne visi spējīgi izdzīvot līdz otrajai dzīves vasarai, taču tas ir dabisks process jeb tā saucamais dabiskais atbirums (kad vājākie eksemplāri nespēj pārziemot un aiziet bojā).
Gulbju piebarošana
Kā zināms, jebkura iejaukšanās no cilvēku puses dabā noritošajos procesos nereti rada negatīvas sekas. Tas skar arī putnu, jo īpaši gulbju piebarošanu ziemā, kas kļuvusi par diezgan ikdienišķu parādību. Tā kā gulbji ļoti ātri pierod pie cilvēka dotās barības, tad tiem rodas risks kļūt atkarīgiem no šāda veida barības iegūšanas. Ja gulbji tomēr sākti piebarot, tas ir jāturpina darīt visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana vai retāka to piebarošana var novest putnus pat pie bojāejas. Neregulāra barības piedāvāšana putniem nepietiekamā daudzumā vienīgi palielina viņu koncentrēšanos piebarošanas vietās, un, iestājo- ties bargākam salam, šie ūdensputni, nesākot meklēt neaizsalstošas ūdenstilpes, var iesalt ledū un aiziet bojā. Savukārt dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietojas visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens, pārtiek tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības.
Gulbju iesalšana ledū
Tā ir ļoti reta parādība. Ne vienmēr, kad liekas — gulbis ir šķietami iesalis ledū, tam nepieciešams sniegt palīdzību (bieži vien gulbis vienkārši ir nogūlies uz ledus un atpūšas). Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš, deviņos gadījumos no desmit gulbis, iespējams, nemaz nav iesalis ledū, bet gluži vienkārši atrodas tuvu lāsmenim. Līdz ar to rodas iespaids, ka putns ir iesalis, kaut arī tā ne-maz nav. Pietuvojoties glābējam, putns vienkārši pārvietojas uz citu vietu. Līdz ar to bieži glābēju darbs izrādās veltīgs.
Vēloties kaut kādā veidā saudzēt vai palīdzēt šiem graciozajiem putniem, vislabākais veids ir vienkārši ļaut tiem dzīvot patstāvīgi.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina — būsim atbildīgi, iesim dabā ar izpratni, novērtēsim mūsu dabas bagātības un, pirms rīkoties, apzināsim, izvērtēsim iespējamās sekas!
Rita JAKOVĻEVA, Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste
.jpg)
.jpg)
