Darboties spējīgs un cilvēkam draudzīgs novads

— Pagājis tikai pusgads, kopš izveidots un darbojas Dagdas novads, bet dome jau ir ļoti aktīvi iesaistījusies dažādu jautājumu risināšanā, kas vitāli svarīgi novada dzīvei un daudzmaz normālas tautsaimniecības darbības nodrošināšanai, cik nu mēs šeit tos procesus spējam ietekmēt. Sevišķi jāatzīmē tas, ka mūsu novadam ir paveicies ar ievēlētajiem deputātiem, kuri izveidojuši lemtspējīgu un atbildīgu komandu, kas ir ļoti būtiski. Šī pusgada laikā bija nepieciešams izskatīt daudzus svarīgus jautājumus, kas saistās ar juridiskām lietām un niansēm, kā arī pieņemt lēmumus. Ja mēs būtu iestiguši neauglīgās pretrunu debatēs, kur politika dominētu pār veselo saprātu, kur būtu tikai partiju intereses un ambīcijas, mēs neko nebūtu paveikuši novada labā. Ja mēs šeit novadā atkārtotu to ceļu, ko iet lielā politika, tad novadā būtu garantēts sociālais sprādziens, jo visi jautājumi, kurus lemjam novada domē, ir ļoti tuvi cilvēkam ikdienā. Tāpēc nevaram atļauties eksperimentus un citas vaļības, mums visādiem līdzekļiem ir jāmīkstina tā negatīvā ietekme, ko uz cilvēkiem valstī atstāj centrālā vara un aparāts, kā arī tās visas pārējās negācijas, sākot no bankām un beidzot ar pasaules ekonomisko krīzi. Galu galā šeit, novadā, cilvēkam tā vai citādi jāizdzīvo, jāaudzina un jāskolo savi bērni, jāapstrādā sava zeme — ikdienas dzīve nosaka savu toni un vajadzības. Ir svarīgi nejaukties cilvēka iekšējā dzīvē, bet ne mazāk svarīgi ir viņam palīdzēt, lai nerodas papildus grūtības. Uzskatu, ka visos šajos jautājumos Dagdas novads pierādījis sevi kā darboties spējīgs un cilvēkam draudzīgs.

— Cik daudz izdevās palīdzēt?

— Cik vien bija iespējams ar tiem līdzekļiem, kas ir novada rīcībā, esam centušies izdarīt tikai to labāko. Spilgtākais pierādījums tam ir lielie sabiedriskās nozīmes objekti, kas tapuši novadā pusgada laikā un nodoti ekspluatācijā. 2010. gadam mums jau ir jaunas iestrādes, piemēram, tiek plānota Ezernieku tautas nama būvniecība. Ķepovas pagastā pērn esam iesākuši pagasta stabilizācijas procesu no pārvaldības viedokļa, kā arī pagasta vizuālā tēla veidošanu. Vēl ļoti daudz darāmā, bet esam to velēnu pacēluši un turpināsim šogad.

— Bija solījumi apsekot pamestās mājas novadā un veikt dažādas citas darbības?

— Tas jau tiek darīts. Gada nogalē man bija sanāksme ar pagasta pārvalžu vadītājiem. Cik nu katra pagasta rīcībā ir bijis resursu un iespēju, viņi centušies tos izmantot optimāli. Ar bezdarbnieku-stipendiātu palīdzību daudzviet jau ir paveikti ievērības cienīgi darbi teritorijas sakopšanā. Rudenī mums bija svarīgi sagādāt malku ziemai, un daudzi pagasti cilvēkresursus novirzīja galvenokārt šim mērķim, bet tagad pamesto māju un citu degradējušo būvju apsekošanas darbs turpināsies. Pagastu pārvaldes vadītāji aktīvi iesaistījušies šajā darbā. Ir vietas, kur jau saskaņots ar īpašnieku un viņš atzīst, ka pats nespēj tikt galā ar īpašumu un dod zaļo gaismu ēkas nojaukšanai un vietas rekultivācijai. Tas attiecas arī uz ražošanas objektiem, piemēram, Svariņu pagastā ceļa malā ir viena tāda izlaupīta ferma, kur pavasarī būs pavisam cits skats. Liels darbs tiek ieguldīts pašvaldības dzīvojamā fonda apzināšanā un mēģinājumos panākt, lai tas netiek degradēts tālāk. Nav noslēpums, ka pagastu centros ir tādas dzīvojamās mājas, kur nav vairs logu un durvju, citviet ēkā dzīvo viena, divas ģimenes, pārējā māja tiek demolēta. Mums jāaptur šis process, jāmēģina kaut ko vērst par labu, lai esošā situācija vismaz nepasliktinās.

— Jaunā gada budžetā naudas vairāk vai mazāk, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

— Mazāk. Īpaši mūs apbēdina ceļu fonda līdzekļu apjoma plānotā samazināšana par 28-30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Praktiski viss novads ceļu fondā saņems tik naudas, cik kādreiz saņēma viena Dagdas pilsēta. Tas ļoti apgrūtina pašvaldības funkciju pildīšanu. Kā nodrošināt cilvēkiem normālu pārvietošanos ārpus valsts 1. un 2. šķiras ceļiem? Jo vietās, kurp var nokļūt tikai pa pašvaldības ceļiem, arī notiek saimnieciskā darbība: piena mašīnai jāpiebrauc, autobusiem jākursē, bērniem uz skolu jātiek, meža produkcija jāizved. Starp citu, meža izvešana ir ļoti smags jautājums. Šodien pēc domes sēdes ar deputātiem pārrunājām, ka ir jāmeklē kāds risinājums šīm visām problēmām. Mēģināsim panākt, lai mežizstrādātāji par meža izvešanu vienotos ar pašvaldību, bet pēc darbu pabeigšanas un meža izvešanas viņi pilnībā novērstu pašvaldības ceļam nodarītos bojājumus, ja tādi rodas. Tas jādara, lai neatkārtotos situācija, kas bija Konstantinovas pagasta Ojātniekos, kur četri kilometri ceļa faktiski kļuvuši nelietojami, un nevienam tas nerūp, izņemot pašvaldību.

Konstantinovas pagasts jau kļuvis par mūsu rūpju bērnu Nr.2 pēc Ķepovas. Konstantinovā valda pamestības un nolemtības sajūta — ko nu mēs, varbūt kāds no malas atnāks un izdarīs. Trūkst uzņēmības uz vietas. Ja nebūs vietējo darbinieku iniciatīvas, ja nebūs cilvēka, kurš visu spētu paņemt savās rokās un virzīt uz priekšu, tad nekā nebūs. Nepieciešams lietderīgi izmantot esošos resursus. Lai cik nabadzīgi tie ir, ja saimnieciski apieties, tad var daudz izdarīt.

— Kādus saredzat 2010. gadu Dagdas novadam kopumā?

— Jaunais gads man asociējas ar zebras muguru, jo Saeimas virzītā lielā politika valsts mērogā ir ļoti nepastāvīga. Katru dienu kaut kas mainās, ir jauni pārsteigumi, kas negatīvi atsaucas uz pašvaldību darbu. Vienā dienā parādās cerību stariņš, šķiet, kaut kas sācis kustēt un lietas virzās uz labo pusi, bet jau nākamajā dienā redzam, ka esam iekļuvuši jaunā bedrē un nepieciešamas papildus aktivitātes situācijas stabilizācijai.

Protams, ka viens Dagdas novads neizmainīs valsts politiku. Lai kā mēs gribētu šeit labi saimniekot un visu attīstīt, mēs nebūsim nošķirti no pārējās pasaules.

Es gribu novēlēt sava novada ļaudīm, lai jaunajā 2010. gadā viņiem ir ticība saviem spēkiem, lai ir saskaņa katrā ģimenē, jo tikai tur varam smelties spēku jaunai darba dienai un dzīves pārbaudījumiem. Tieši tāpēc īpaši novēlu turēt godā ģimeniskās vērtības, tās saglabāt un vairot, jo tikai ar ģimenes spēku varēsim turēties pretī visiem vējiem, lai kādi pūš. Grūtībās cilvēki pirmām kārtām meklē atbalstu un stabilitāti pie saviem vecvecākiem, vecākiem, savas ģimenes iekšpusē.

Otrs, ko ikvienam novēlu — nepārdot savu tēvu zemi! Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo tā ir ļoti liela vērtība, ko šobrīd daudzi neapzinās. Tas tikai šodien daudziem šķiet, ka mums to nevajag, lai viss iet, kā iet, bet es kravāšu koferi un braukšu meklēt laimi pasaulē. Laimes kā tādas svešumā nav. Ne velti ir sens tei-ciens: “Tēva mājās pat sienas palīdz!”

— Lasītāju vārdā — paldies par labiem novēlējumiem!

Juris ROGA