Mazpulkiem 80

Mazpulku organizētājus godināt un paldies par darbu teikt bija ieradušies visi tie, kas kaut kādā veidā visus šos gadus bija saistīti ar mazpulkiem — tie bija gan mazpulku atbalstītāji, gan konkursa “Sakoptākā lauku sēta” žūrija. Pirmsvēlēšanu noskaņās sveikt bija ieradusies arī Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Mazpulki Latvijā tika izveidoti, pateicoties neatkarīgās Latvijas pirmajam prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš šo ideju bija noskatījis ASV. Amerikā šāda tipa organizācija saucas “4H”, kas veidojas no angļu vārdu pirmajiem burtiem (head — galva, heart — sirds, hands — rokas, health — veselība). Laba sirds, ass prāts, čaklas rokas ir tas, kas veicina stipru veselību. Skaitlis četri arī šķiet gluži likumsakarīgs — organizācijas simbols ir zaļais četrlapu āboliņš laimes piesaistīšanai. Mazpulku nosaukumu Latvijā bērnu un jauniešu nevalstiskā organizācija ieguva, pateicoties rakstniecei Ausmai Rogai, pēc amerikāņu rakstnieka Fr. Keisa grāmatas ”Zem baltzaļā karoga” iztulkošanas.

Liels prieks, ka pēdējos gados tiek atjaunota mazpulku ideja par saražotās produkcijas realizēšanu tirgū. Sākotnēji, kad maz- pulkus vēl tikai sāka ieviest Latvijā (sākot ar 1929. gadu), to mērķis bija veicināt un attīstīt lauksaimniecību Latvijā, audzināt patriotismu, saliedētības un kopības garu. Daļēji tā bija latviskošanas ieceres realizācija. Un jāteic — veiksmīga. Mazpulku organizāciju atbalstīja valsts, un mazpulkiem bija savs aizstāvis — valsts prezidents. Mazpulki bija nopietna organizācija un tajā ieguldītie līdzekļi, gluži kā veiksmīgā biznesā, atmaksājās ar Latvijas valsts uzplaukumu. Labākajiem un aktīvākajiem mazpulcēniem tika piešķirtas goda nominācijas — diženie. Tā piemēram, 1937. gadā ieceltie mazpulku diženie toreizējā Daugavpils novadā bija:

Grovers Zoja, 104. Dagdas mazpulks;
Kokins Ludvigs, 216. Krāslavas;
Lejiņš Sergejs, 382. Indras;
Baļinskis Vladislavs, 242. Okras;
Jemeļjanova Aleksandra, 470. Krāslavas ģimnāzijas;
Vaivods Pāvels, 592. Jasmuižas;
Sedlovs Pēteris, 769. Niedrītes;
Matvejevs Jānis, 347. Birznieku;
Novikovs Konstantins, 349. Kalkūnes;
Aparnieks Aija, 470. Krāslavas ģimn.;
Bakanovs Vasilijs, 349. Kalkūnes.

Arī mūsdienās atjaunotajos mazpulkos ir ne mazums čaklu bērnu un jauniešu, kuri ir saņēmuši jaunas goda nominācijas “Sudraba karotīte” un atzinības “Rītdienas sējējs”.

Šobrīd Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadā kopā ir pieci mazpulki. Kaut arī uzskaite ir diezgan garlaicīga nodarbe, tomēr, uzskatu par nepieciešamu to darīt, jo, kā jau mazpilsētas un lauku iedzīvotājiem, mums gandrīz katram ir neliels zemes gabaliņš, kuru apstrādājam. Tāpēc jālepojas ar to, kas mums ir — ekoloģiski tīri produkti, par kuriem lielpilsētās maksā bargu naudu, bet mēs šos labumus varam iegūt praktiski par velti, pieliekot nelielas pūles izaudzējot.

Ir Aglonas novada Šķeltovas mazpulks. Mūsu novada mazpulki ir Krāslavas pamatskolas mazpulks, Krāslavas Varavīksnes mazpulks. Krāslavas Valsts ģimnāzijas 470. mazpulks ar goda nominantiem “Sudraba karotīte”: Linda Kopcova (2006.g.); Irīna Lomanovska (2005.g.); 2004.g. tāds gods tika arī man.

Visaktīvākie mūsu novados ir 104. Dagdas mazpulks. Viņi var lepoties ar “Sudraba karotīte” goda nominantiem: Ingūnu Lukaševiču (2005.g.); Inetu Leonoviču un Sarmīti Graši (2004.g). Kā arī ar “Rītdienas sējējs” laureātiem: Valdi Ozoliņu un Daigu Krilovu (2006.g.); Ingūnu Lukaševiču (2004.g.).

Mazpulku dzimšanas dienas svinības Rīgas Latviešu biedrības namā bija skaistas, tomēr gribējās, lai organizētāji un atbalstītāji, savstarpēji apdāvinoties, tomēr būtu padomājuši, ka uzaicinātie (maz-pulku vadītāji, vecbiedri un goda nominanti), bez kuriem mazpulki nevarētu pastāvēt, uz svētkiem atbrauca no tālienes vai no ļoti lielas tālienes un bija nosaluši, tāpēc īsti vietā būtu karsta tēja. Arī pasākuma laiks, šķiet, vairāk pakārtots ministriem. Tas, ka ciemiņi atgriezās mājās tikai ap pulksten 5 nākamajā rītā tālā ceļa dēļ, nevienu nesatrauca. Bet tas lai paliek priekšdienām.

Ilona STEPIŅA