Ar šādu moto 19. decembrī Krāslavā notika pirmais psalmu dziedāšanas festivāls. Tas sākās ar prāvesta E. Voroņecka celebrēto sv. Misi Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā. Sprediķī E. Voroņeckis uzsvēra, ka psalmi visos laikos ir izskanējuši kā ticīgās tautas aizlūgumi vai lūgumi Dievam pēc Viņa palīdzības dažādās dzīves vajadzībās. Liels skaits ir pateicības himnu, kas slavē Dievu par jau saņemtām žēlastībām.
Pasākuma turpinājumu kultūras namā ievadīja saviļņojošās garīgās melodijas, kuras no prezidenta dāvātās vijoles izvilināja prasmīgā jaunā mūziķe Zane Kurme kopā ar savu skolotāju pianisti Ilonu Aprupi. Pēc tam klātesošos ar savu skaisto dziedājumu iepriecināja kultūras nama sieviešu koris “Noktirne” Ritas Andrejevas vadībā.
Detalizēti par psalmu rašanās vēsturi, to autoriem, dziedāšanas tradīcijām Latgalē, kā arī mūsu kaimiņzemēs savā referātā runāja Katoļu Baznīcas vēstures pētnieks, Tilžas prāvests Alberts Budže.
Festivāla ciemiņu vidū bija arī Latvijas mūzikas akadēmijas profesors Mārtiņš Boiko ar studentu grupu, kuri piedalās pētījumā par psalmu dziedāšanas tradīcijām. Profesors savā uzrunā izteica gandarījumu par to, ka Krās-lavā ir tādi kultūras darbinieki kā Jāzeps Dobkevičs un viņa palīgi, kuri ļoti labi izprot šīs tradīcijas vērtības un ir parūpējušies par festivāla organizēšanu. Kultūras dārgumu pētnieks atzīmēja, ka pirms 11-12 gadiem viņam nācies pabūt daudzās vietās Latgalē, arī mūspusē, un ierakstīt psalmu dziedājumus gan Dagdā, gan Ezerniekos.
Šogad, atsākot iesākto pētījumu, profesoram ar sarūgtinājumu nācies secināt, ka šajās vietās toreizējo viņa sadarbības partneru vairs nav. “Tāpēc ir sevišķs prieks, ka pie jums veidojas šāda tradīcija, ko uzskatu par ārkārtīgi vērtīgu gan no morālā, gan reliģiskā, gan estētiskā viedokļa,” uzsvēra M. Boiko. Kaut gan psalmu dziedāšanas saiets Krāslavā notika ar diecēzes bīskapa J. Buļa svētību un bija gaidāmi psalmu dziedātāji no vairākām Latgales draudzēm, diemžēl pasākumā piedalījās tikai vietējie: bēru dziedātājas no Krāslavas katoļu draudzes — no pilsētas un no Augstkalnes, kā arī pareizticīgo un vecticībnieku draudžu psalmu dziedātāji. Tomēr samērā pieticīgais dalībnieku skaists nebija šķērslis tam, lai klātesošie pilnībā izbaudītu psalmu melodiju daudzveidību un to izpildes īpatnības dažādās kristīgajās konfesijās.
Noslēgumā J. Dobkevičs un viņa aktīvais atbalstītājs un palīgs pr. E. Voroņeckis izteica pateicību festivāla dalībniekiem un pasniedza viņiem Pateicības rakstus. Cerams, ka Krāslavā, profesora M. Boiko vārdiem runājot, būs arī otrais un nākamie psalmu dziedāšanas festivāli, ka tie kļūs par vēl vienu skaistu tradīciju.
Genovefa KALVIŠA
.jpg)
.jpg)
